Выбрать главу

Viljams Šekspīrs

ROMEO UN DŽULJETA

Traģēdija piecos cēlienos

Tulkojis Kārlis Egle

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA 1963

PERSONAS

Eskals, Veronas princis

Pariss, grāfs, prinča radinieks

Monteki

Kapuleti divu naidīgu dzimtu galvas

Vecs vīrs no Kapuleti dzimtas

Romeo, Monteki dēls

Merkucio, prinča radinieks un Romeo draugs

Benvolio, Monteki brālēns, Romeo draugs

Tibalts, sinjoras Kapuleti brāļadēls

Lorenco

Džovanni franciskāņu mūki

Baltazars, Romeo kalpotājs

Samsons

Gregorio, Kapuleti laudis

Pjetro, Džuljetas aukles kalpotājs

Ābrams, Monteki kalpotājs

Aptieķnieks

Trīs mūziķi

Parisa pāžs

Kāds cits pāžs

Virsnieks

Sinjora Monteki, Monteki sieva

Sinļora Kapuleti, Kapuleti sieva

Džuljeta, Kapuleti meita

Džuljetas aukle

Veronas pilsoņi, viri un sievas, abu namu piederīgie; maskas, sargi, uzraugi, pavadoņi

Koris

Notiek Veronā un Mantujā.

PROLOGS

Uznāk Koris.

Koris.

Šeit divi namus, divi goda dzimtas

Veronā skaistajā mēs rādīsim;

Sens, iesakņojies naids tur gruzd bez rimtas,

Triepj rokas līdzpilsoņu asinīm.

Tik kad no kļūmā naida klēpjiem dzima

Reiz sirdis, kuras mīlā iedegās,

Kad nelaimīgā mīla kapā grima,

Šai nāvē tēvu ienaids izbeidzās.

Šīs liktenīgās mīlas kaisle spējā

Un niknā naida lielais noziegums,

Ko tikai bērnu nāve izdzēst spēja,

Te pāris stundās rādīta tiks jums.

Nu uzmanību jūs mums veltījiet

Un mūsu spēlē kļūdas piedodiet.

Aiziet

PIRMAIS CĒLIENS

PIRMĀ AINA

Verona. Pilsētas laukums.

Uznāk Samsons un Gregorio no Kapuleti nama, zobeniem un vairogiem bruņojušies.

Samsons. Kad es saku, Gregorio, mēs to necietīsim.

Gregorio. Nē, jo citādi mēs būsim cietēji.

Samsons. Es domāju, kad žults vairs necietīs, tad ies vaļā.

Gregorio. Jā, draugs, kamēr vēl esi dzīvs, raisies no cilpas laukā.

Samsons. Esmu veikls sitējs, lai tik mani iekustina.

Gregorio. Bet tevi nav tik viegli iekustināt.

Samsons. Katrs Monteki nama suns mani var iekustināt.

Gregorio. Iekustinātais parasti sāk kustēties, bet drosmīgais paliek uz vietas, tāpēc, ja tevi iekustinās, tu muksi projām.

Samsons. Nu nē, neviens šī nama suns nepiespiedīs mani mukt. Pie sienas nostājies, es atsitīšu katru Monteki nama vīru vai jaunavu.

Gregorio. Tas rāda, ka tu pavārgs vergs: pret sienu balstās tikai vārgie.

Samsons. Tiesa gan; tāpēc jau sievieti kā vājāku piespiež pie sienas; un tāpēc ari es Monteki puišus aiztriekšu no sienas, bet meičas piespiedīšu pie sienas.

Gregorio. Naidojas taču mūsu kungi, bet mēs esam tikai viņu kalpi.

Samsons. Viss viens, es palikšu par varmāku: kad būšu pieveicis puišus, bez žēlastības ņemšu priekšā meičas — visām galvas nost.

Gregorio. Meičām galvas?

Samsons. Jā, galvas vai godu, — saproti, kā gribi.

Gregorio. To katrs sapratīs tā, kā izjutīs.

Samsons. Nu, viņas izjutīs gan mani, kamēr vēl turos kājās, un ir taču zināms, ka neesmu vēl slikts gaļas kumoss.

Gregorio. Labi, ka neesi zivs, jo tad tu būtu tīra reņģe.

Velc ārā zobenu, tur nāk divi no Monteki nama.

Uznāk Ābrams un Baltazars.

Samsons. Mans ierocis jau kails. Sāc ķildu, es tevi atbalstīšu.

Gregorio. Ko! Slēpsies man aiz muguras un muksi?

Samsons. Par mani nebaidies.

Gregorio. Bez jokiem; es baidos gan par tevi.

Samsons. Vajag tā rīkoties, lai likums būtu mūsu pusē, — lai viņi sāk.

Gregorio. Viņiem garām iedams, es saraukšu pieri, lai viņi saprot to, kā grib.

Samsons. Ne jau kā grib. Es viņiem parādīšu pigu, ja viņi par to neapvainosies, tas viņu kauns.

Ābrams. Jūs rādāt mums pigu, ser?

Samsons. Es rādu pigu, ser.

Ābrams. Jus rādāt savu pigu mums, ser?

Samsons uz Gregorio

Vai likums būs mūsu pusē, ja es teikšu «jā»?

Gregorio. Nē.

Samsons. Nē, ser, es nerādu pigu jums, ser. Es rādu tikai savu pigu, ser.

Gregorio. Jūs gribat uzsākt ķildu, ser?

Ābrams. Ķildu, ser! Nē, ser.

Samsons. Ja gribat ķildoties, ser, esmu gatavs. Es kalpoju tikpat labam kungam, kāds jūsējais.

Ābrams. Bet ne labākam.

Samsons. Redzēsim, ser.

Nāk Benvolio.

Gregorio sāņus, Samsonam.

Saki «labākam», tur nāk kāds mūsu kunga radinieks.

Samsons. Jā, ser, labākam.

Ābrams. Jūs melojat.

Samsons. Uz zobeniem, ja esat vīrs; Gregorio, dod savu slaveno belzienu!

Uzsāk kautiņu.

Benvolio.

Mierā, nejēgas!

Izsit viņiem ieročus no rokām.

Prom zobenus! Jūs nezināt, ko darāt.

Uznāk Tibalts.

Tibalts.

Ko, tu ar lempja kalpiem cīņu sāc?

Benvolio, šurp, nāvei acīs ieskaties!

Benvolio.

Es viņus mierinu; tu zobenu

Liec nost vai nāc man palīgā pret viņiem.

Tibalts.

Ko, cīņā mieru saukt? Man riebj šis vārds

Kā pekle, visi Monteki un tu!

Tad turies, gļēvuli!

Viņi cinās.

Saskrien ļaudis no abiem pretējiem namiem, iejaukdamies kautiņā; salasās pilsoņi ar rungām, Ierodas uzraugi.

Kāds pilsonis.

Šurp rungas, dunčus, šaujamos! Sit! Sit nost!