1919. gadā Grīnu iesauc Sarkanajā Armijā. Dienēdams Ostrovā, viņš saslimst ar tīfu un viņu smagi slimu ar sanitāro vilcienu nosūta uz Petrogradu. Seit par Grīnu rūpējas Maksims Gorkijs, sagādā viņam mājokli un darbu.
1924. gadā Grīns pārceļas uz Krimu un pilnībā nododas literatūrai.
Aleksandra Grīna literārā darba sākotne saistās ar to laiku, kad viņš pirmo reizi nokļūst cietumā (1903. gads, Sevastopolc), turpmākajos gados rakstnieks pakāpeniski izstrādā savu neatkārtojamo tēlošanas metodi, taču savas daiļrades augstākās virsotnes aizsniedz pēc Oktobra revolūcijas. Top viņa izcilie plaša apjoma daiļdarbi — gar- stāsts «Sārtās buras» (1923), romāns «Zaigojošā pasaule» (1923), «Zelta ķēde» (1925), «Pa viļņiem traucošā» (1928), «Ceļš uz nekurieni» (1930), ka arī liels skaits meistarīgi uzrakstītu stāstu. Grīns iecer atmiņu grāmatu, taču nepagūst to uzrakstīt.
Rakstnieks mirst 1932. gada 8. jūlijā, viņš apglabāts Veckrimā.
ALEKSANDRA GRĪNA DARBU TULKOJUMI LATVIEŠU VALODA
Sārtās buras: Izlase / No kr, vai. tulk. H Dorbe un J. Vainovskis. — R.5 LVI, 1959. — 366 lpp. Zelta ķēde. Ce|š uz nekurieni: [Romāni] No kr. vai.
tulk. V. BelŠevica. - R.: LVI, 1961. — 347 lpp. Rančo «Akmens stabs»: Stāsts bērniem / No kr. vai. tulk. M. Vidrika. — R.: Liesma, 1966. — 120 lpp. — (Piedzīvojumi un zin. fantastika.) Zaigojošā pasaule: Izlase / No kr. vai. tulk. S. Cepurniece un M. Paula, — R.j Zinātne, 1972. — 130 lpp. Stāsts par kādu vanagu: Patiess notikums / No kr. vai. tulk. I. Kalnciema. — R.j Liesma, 1982, — 32 lpp. — (Mana pirmā grāmatiņa.)
Svarīgākie dzīves un daiļrades dati. Tatjana Jarmolinska …… 524
Aleksandra Grīna darbu tulkojumi latviešu valodā. Tatjana Jarmolinska , 526
[1] consuelo (spān.) — mierinājums.