Выбрать главу

Protams, viņš to zināja. Atmiņas par cietumu uzreiz kļuva dzī­vas. Atmiņas par šādu iespēju.

-   Vai tev ir žēl? Bastians jautāja. Uz bufetes trīs reizes iepīks­tējās mikroviļņu krāsns.

-   Kā gan?

-   Tā, ka mēs viņam neļāvām noasiņot.

Irisa aizgriezās, paņēma dvieli un izvilka no krāsns šķīvi ar kūpošo lazanju. Ienesa to dzīvojamā istabā un apsēdās pie galda, aizvien vēl klusēdama.

-   Nē, viņa beidzot teica. Lai gan pēdējās nedēļās es reizēm nebiju par to tik droša. Bet, ja var izvēlēties starp dzīvību un nāvi, šaubu gadījumā vajadzētu izšķirties par dzīvību. Tā es domāju. Runa ir galā. Labu ēstgribu!

Irisa ar dakšiņu sadalīja lazanju mazos gabaliņos un papūta nost tvaiku.

Pēc vakariņām viņa no priekšnama ienesa istabā arfu.

-   Vai tu vēl gribi vingrināties? Bastians protestēja.

-   Nē, nesatraucies! Apsēdies un paklausies!

Meitene ielika instrumentu klēpī, nospēlēja dažas skaņas, tad uzsāka kaut ko jaunu. Skaņdarbu, kas pārmaiņus bija jautrs un melanholisks, ātrs un rāms, kas pārgāja no minora uz mažoru un otrādi.

Kad Irisa bija beigusi, viņa cerību pilna paraudzījās uz Bastianu.

-   Skaisti, viņš sacīja. Tu to agrāk nekad neesi spēlējusi.

Irisa noslēpumaini pasmaidīja. Es to nemaz nebūtu varējusi, jo tikai pavisam nesen šo gabalu sacerēju.

Tas viņu pārsteidza. Tiešām? Tu komponē?

-Ja mani kaut kas iedvesmo, tad jā.

Aha! Bastians gaidoši pacēla uzacis, taču plašāks paskaidrojums nesekoja.

-  Tad biežāk ļaujies iedvesmai! viņš beidzot teica. Tava jaunā kompozīcija varētu kļūt par manu mīļāko skaņdarbu.

-   Ļoti gribētu uz to cerēt. Kā nekā tas ir tavs.

-   Mans?

Irisa nolika arfu un pasmaidīja pavisam tuvu viņa sejai. Noglās­tīja viņa matus. Pielika lūpas pie viņa auss. Planxty Bastian, viņa čukstus sacīja.

Es pateicos..

… Rūtai Lēbnerei par īpašu līdzdalību grāmatas tapšanas pro­cesā…

… Oliveram Plaškam, par manis ļoti amizanto ievešanu lomu spēļu pasaulē…

… savai redaktorei Rūtai Nikolajai, pēc kuras veiktā darba 500 lappušu pārlasīšana ir vairāk atpūta nekā darbs…

… grāmatu apgādam Loewe, kurā jūtos brīnišķīgi aprūpēta ne tikai kā rakstniece, bet arī kā cilvēks…

… aģentūrai AVA international un personiski Romanam Hokem un Dr. Uvem Neimāram, kuri manu autores dzīves gājumu no lēna piepilsētas vilcieniņa, kas apstājas katrā pieturā, pārvērtuši ātrgai­tas ekspresī…

. un savai ģimenei par nesatricināmo ticību man.

,

Urzula Poznanski ir dzimusi 1968. gadā Vīnē. Studējusi japāņu valodu, publicistiku, tieslietas un teātra zinātni Vīnes Universitātē.

Kopš 1996. gada strādā par redaktori medicīnas žurnālu izdevniecībā. Viņa raksta galvenokārt bērniem un jauniešiem. 2010. gadā talantīgā rakstniece saņēmusi Ulmer Unke balvu un 2011. gadā Vācijas jaunatnes literatūras balvu par romānu Erebos.