Santana nolika galvu Artākām uz pleca un pasmaidīja. Elfiem un magam Matvejam, arī visiem pārējiem izrādījās taisnība viņas dzīvē viss būs kārtībā.
Sēlā atkal bija iestājies miers, un šēlieši sargāja un lepojās ar savu zemi un ticēja savai valstij. Skaistās leģendas nepazuda, tās turpināja greznot un sargāt Sēļu.
Romo ir manas dzimtās mājas, te es vienmēr varēšu atgriezties, Santana sprieda. Sēļa ir mana valsts, es to nekad nepametīšu.
Jo dzimtene ir vienīgā vieta, kur mēs patiešām esam mājās…