Krēsla Naksosā iestājās agri, un gaiss te, tālu no degvielas izgarojumu pilnā lidlauka, bija piesātināts ar ziedu aromātu, kas Zemes iedzīvotājam likās pārāk stiprs. Tā bija tipiska nomales pilsētiņa, kurā no vienas vietas mirgoja trokšņainu kafejnīcu
ugunis. Bet «Karalienes» ļaudis devās tieši uz tirgus laukumu, kur bija jānotiek ūtrupei.
Uz ļodzīgas platformas no tukšām kastēm stāvēja vairāki cilvēki — divi Inspicēšanas dienesta zilganzaļajos formas tērpos, kāds pilsētnieks rupjas ādas un auduma apģērbā un policists melnā mundierī ar sudraba rotājumiem. Lai gan Naksosa bija mazapdzīvota nomales pilsētiņa, formalitātes šeit ievēroja stingri.
Ne visi sapulcējušies valkāja Tirdzniecības flotes brūnos formas tērpus. Pavērot neparasto skatu bija atnākuši arī vairāki pilsētnieki. Deins pūlējās pārnēsājamo lukturu vājajā gaismā saskatīt konkurentu nozīmes. Jā, bija ieradies «Intersolara» aģents, un nedaudz pa kreisi varēja saredzēt «Kombaina» trīskāršo apli.
Vispirms pārdeva A un B klases planētas, kuras Galaktikas Inspicēšanas dienests bija atklājis nesen, bet uz kurām jau bija augsti attīstīta civilizācija un kuras varbūt pat nodarbojās ar starpplanētu tirdzniecību savās sistēmās. Tās bija planētas, ar kurām kompānijām bija izdevīgi tirgoties. Uz C klases planētām kultūra bija atpalikušāka, un tirdzniecība ar tām bija riskantāka, tāpēc pieprasījums pēc šīm planētām bija mazāks. Bet D klases planētas, uz kurām bija sastopamas tikai visprimitīvākās saprātīgās būtnes, vai ari tādu tur vispār nebija, «Karalienei» bija vispieejamākās.
— Kouforts ir te… — Vilkokss pačukstēja kapteinim, un Deins dzirdēja viņu par atbildi īgni kaut ko atrūcam.
Deins vērīgāk ielūkojās trokšņainajā pūlī. Kurš no kosmonautiem bez kompāniju nozīmēm un uzšuvēm varētu būt leģendārais brīvo tirgoņu princis, cilvēks, kuram tik pasakaini veicās, ka par viņu runāja visās zvaigžņu trasēs? Tomēr viņam to neizdevās uzminēt.
Kāds no Inspicēšanas dienesta virsniekiem pienāca pie platformas malas, un troksnis pieklusa. Viņa pavadonis turēja rokās kasti ar aizzīmogotām paketēm, kurās bija mikrofilmas ar jaunatklāto planētu koordinātēm un aprakstiem.
Izsole sākās ar A klasi. Tādu planētu bija pavisam trīs, un «Kombaina» aģents divas no tām nocēla «Intersolara» solītājam. Toties «Intersolars» revanšējās B klasē, iegūdams abas planētas. Cita kompānija, kas specializējās atpalikušu pasauļu apgūšanā, sagrāba četras C klases planētas. Un tad nāca D klase… ^.f
«Karalienes» ļaudis lauzās uz priekšu, līdz kopā ar saujiņu savu neatkarīgo amata brāļu nokļuva pie pašas platformas.
Rips piegrūda ar īkšķi Deinam pie sāniem un tikai ar lūpām vien izveidoja vārdu:
— Kouforls!
Slavenais brīvais tirgonis bija pārsteidzoši jauns. Viņš vairāk atgādināja nepiekāpīgu policistu nekā tirgotāju, un Deins ievēroja, ka viņš nēsā blastcru, kas tik labi piegulēja gurniem, it kā īpašnieks nekad no tā nešķirtos. Bet citādi, kaut gan klīda baumas par viņa veiksmīgajiem darījumiem, ar savu ārieni Kouforts maz atšķīrās no citiem brīvajiem tirgoņiem. Viņš nedižojās ar rokassprādzēm, gredzeniem vai auskaru vienā ausī, ar ko mēdza plātīties daži turīgie tirgoņi, un viņa formas tērps bija tikpat vienkāršs un apnēsāts kā tas, ko valkāja Dželiko.
— Četras D klases planētas… — Inspicēšanas dienesta virsnieka balss atkal pievērsa Deina uzmanību notiekošajam. — Numurs viens — Federācijas noteiktā minimālā cena — divdesmit tūkstošu…
«Karalienes» apkalpe korī nopūtās. Te nebija vērts mēģināt. Ja jau minimums bija tik augsts, viņiem būtu jāizstājas no solīšanas, pat lāgā to neuzsāku- šiem. Deinam par izbrīnu, arī Kouforts nesolīja, un planētu ieguva kāds nomales tirgotājs par piecdesmit tūkstošiem.
Bet, kad pienāca kārta nākamajai planētai, Kouforts atdzīvojās un ātri vien atstāja pārējos klātesošos aiz sevis, piesolīdams gandrīz simt tūkstošus. Šķita, ka neviens nevarētu zināt, kādu informāciju satur katra no šīm paketēm, bet tagad ļaudis sāka domāt, vai tikai Koufortam kāds nav iepriekš kaut ko pačukstējis.
— Trešā D klases planēta — Federācijas noteiktā minimālā cena — piecpadsmit tūkstošu …
Tas jau bija kaut kas! Deins bija pārliecināts, ka Van Raiks uz to ielaidīsies. Tā arī bija, līdz Kouforts viņu pārspēja, pārlēkdams uzreiz no trīsdesmit tūkstošiem uz piecdesmit tūkstošiem. Tagad atlika tikai viena iespēja. «Karalienes» ļaudis saspiedās kopā aiz Van Raika, it kā atbalstīdami viņu cīņā uz dzīvību vai nāvi.
— Ceturtā planēta, D klase — Federācijas noteiktā minimālā cena — četrpadsmit tūkstošu …
— Sešpadsmit… — Van Raika balss noslāpēja paziņojumu.
— Divdesmit…
Tas nebija Kouforts, bet kāds tumšsejains, nepazīstams vīrs.
— Divdesmit pieci… — Van Raiks neatlaidās.
— Trīsdesmit… — sāncensis steidzīgi nobēra.
— Trīsdesmit pieci! — Van Raika balss skanēja pašpārliecināti, it kā viņa rīcībā būtu Kouforta kapitāli.
— Trīsdesmit seši… — tumšsejainais tirgonis kļuva piesardzīgs.
— Trīsdesmit astoņi! — Van Raiks solīja pēdējo reizi.
Atbildes nebija. Deins, pavēries apkārt, redzēja
Koiifortu pasniedzam čeku un saņemam savas divas paketes. I<ad Inspicēšanas dienesta darbinieks pievērsās nepazīstamajam tirgonim, tas pakratīja galvu. Viņi bija guvuši virsroku!
Pirmajā brīdī «Karalienes» ļaudis gandrīz neticēja savai laimei. Tad Kamils izgrūda prieka saucienu, un nosvērtais Vilkokss sita kapteinim uz pleca, kamēr Van Raiks devās saņemt pirkumu. Viņi steidzīgi izgāja uz ielas un sakāpa vagoniņā. Visiem prātā bija viena doma — ātrāk atgriezties kuģī un uzzināt, ko viņi nopirkuši.