Выбрать главу

Es tomēr domāju, ka viņa tur bija. Un kāpēc gan viņa nevarēja atnākt? Neviens tur viņu nepazina, un vispār starp mums nekas nav bijis. Ja nu vienīgi mīles­tība. Un arī tā tikai no manas puses.

u

OTRA NODAĻA

Dokumenti

Programmas «Zonde» informatīvās konferences vadītāja ieraksts

Zeme, Kosmisko programmu centrs

Programmas vadītāfst Paziņojuma tekstu jūs esat saņēmuši. Mēs zinām, ka cilvēkiem, kas in­teresējas par mūsu problēmām, parasti rodas papildjautājumi. Pacentīšos uz tiem atbildēt, protams, savu iespēju robežās.

«Globinlorm» pārstāvisi Jautājumu ir mil­zums.

Vadītājs: Ticu, ka tas nav pārspīlējums, lai gan paziņojumā mēs centāmies visu izklāstīt pietiekami skaidri. Tātad es jūs klausos.

«Globinlorm»; Mums liekas, ekspedīcijas uz­devums formulēts pārlieku izplūdušā veidā. Gri­bētos mazliet lielāku precizitāti.

■Boa»

Vadītājs: Grūti bija dažos vārdos visu izsme­ļoši pateikt. Ekspedīcija rīkota jaunas tehnikas

izmēģināšanai un dažu zinātnisku uzdevumu risināšanai.

«Jaunumi ik Stundu» pārstāvis: Protams, daudz kas atkarīgs no tā, kā skaidrot termino­loģiju. Vai jūs nepateiktu, kas domāts ar vār­diem «jauna tehnika»?

Vadītājs: Labprāt. Jaunā tehnika, pirmkārt, ir pats kuģis, kas spēj ienirt līdztelpā un pārvarēt tur milzīgus attālumus mums pieņemamā laik­posmā. Otrkārt…

Aģentūras «Marstelle» korespondents: Vienu mirklīti, atvainojiet. Cik ilgu laikposmu jūs uz­skatāt par pieņemamu?

Vadītājs: Tādu pašu kā jūs. Cilvēkiem jāpa- gūst aizlidot līdz zvaigznei un atgriezties. Tam jānotiek, teiksim, pēc mēnešiem vai pat ga­diem, nevis pēc gadu desmitiem vai simtiem. Par tādu iespēju daudz runāts, bet tikai tagad mēs esam to ieguvuši un varam izmantot. Otr­kārt, jaunā tehnika ir dažas iekārtas, ar kurām apgādāts kuģis un kuras paredzēts lidojumā iz­mantot.

«Globinform»: Piemēram?

Vadītājs: Piemēram … aparatūra zvaigžņu zondēšanai.

Žurnāla «Saules Sistēmas Sieviete» pārstāve: Man žēl jūs sarūgtināt, bet esmu spiesta vaicāt: kālab? (Zālē smiekli.) Es vaicāju nopietni. Jūsu paziņojumā minētas zvaigznes, kuras ir ekspe­dīcijas mērķis. Tās visas atrodas pietiekami tuvu un jau sen ir krustām šķērsām izpētītas ar optiskajiem, radio, rentgenstarojuma un graviastronomijas līdzekļiem. Mēs tās pazīstam

$audz labāk nekā savu planētu. Kādēļ tad bija nepieciešams sūtīt ekspedīciju? Riskēt ar cilvē­kiem?

Vadītājst Es jūs saprotu. Pirmkārt, stingri ņemot, riska pakāpe nav lielāka, kā pārlidojot, teiksim,. Kluso okeānu, un ir ievērojami ma­zāka, nekā lidojot tepat Saules sistēmā. Otrkārt, pastāv liela atšķirība starp zvaigžņu novēro­šanu no šejienes, lai arī tā notiek ar mūsu liel­jaudas iekārtām, un pētījumiem tiešā tuvumā. Ne jau visi līdzekļi ir iedarbīgi lielā attālumā, un mēs pieļaujam… ar vienu vārdu sakot, ir hipotēzes, kas pārbaudāmas tikai tādā veidā.

«Jaunumi ik Stundu»: Vai jūs nevarētu pa­teikt, cik liela taisnība runām par to, ka ekspe­dīcija ne tikai zondēs zvaigznes, bet arī mēģi­nās tās iespaidot?

Vadītājs: Hm … kā lai jums saka . ..

«Marstelle»: Pēc iespējas atklātāk! (Smiekli.)

Vadītājs: Dabiski. Kā jūs zināt, zinātniska pieeja prasa būt uzmanīgiem formulējumos. Varu jums paziņot, ka uz kuģa patiešām ir1 iekārtas, ar kurām»domāts pārbaudīt iespēju ietekmēt zvaigznes, regulēt tajās notiekošos procesus. Līdz šim tāda iespēja bija tīri teorē­tiska — vienīgā zvaigzne, ar kuru mēs būtu va­rējuši eksperimentēt, ir Saule, bet diez vai man vajag paskaidrot iemeslus, kāpēc mēs to neda­rījām. (Zālē rosība.) Tagad iespējams pārbaudīt pastāvošās hipotēzes praksē.

«Globinform»:. Vai nevarētu precizēt, tieši par kādām hipotēzēm ir runa?

Vadītājs: Jūsu lūgumu izpildu labprāt. Pir­mām kārtām, runa ir par Kristiansena—Šuva- lova hipotēzi. Nešaubos, ka jūs par to esat dzirdējuši. Dažkārt to dēvē par Kristiansena— Šuvalova teoriju. Tai ir interesanta vēsture. Zi­nātnieks astrofiziķis Kristiansens dzīvoja un strādāja tāiā pagātnē. Viņš izvirzīja hipotēzi par to procesu attīstību, kas noved pie pārnovu rašanās. Kristiansens uzskatīja, ka procesus, kas notiek tāda tipa maiņzvaigžņu dzīlēs, var regu­lēt ar relatīvi mazu jaudu pielietojumu, izraisot ar to palīdzību specifiskas reakcijas. Piemēram, lai jums būtu pilnīgi skaidrs, — no milzīgas cisternas ūdeni var izsmelt ar glāzi, bet tas pra­sīs daudz darba un lielu enerģijas patēriņu. Ja cisternā izcirstu caurumu, enerģijas patēriņš būs nesalīdzināmi mazāks, taču rezultāts tas pats — ūdens izlīs no cisternas, turklāt pats no sava svara, mēs ļausim, lai šo. darbu veic pie­vilkšanas spēks. Iepriekšējā gadījumā tas mums būtu jāveic pašiem. Ceru, ka jums skaidrs. Tiesa, Kristiansena pieņēmumi attiecībā uz tā­das enerģijas avotiem tika atzīti par aplamiem, un acīmredzot tāpēc viņa teorija bija pamesta novārtā un aizmirsta. Šuvalovs to nejauši uz­gāja jau mūsdienās un pamatoja uz modernās zinātnes bāzes, liekot priekšā izmantot tādus enerģijas avotus, kādi Kristiansena laikmetā ne­bija pieejami. Tagad mēs ceram pārbaudīt iekārtu, kuras darbības pamatā ir Suvalova teo­rija. Tiesa, pārbaudīt nevis uz zvaigznēm, ku­ras varētu kādreiz kļūt pārnovas, bet uz paras­tajām cefeīdām. Grūti pat iztēloties, kādas kolo­sālas iespējas mums pavērtu eksperimenta veikr sme. Tomēr to uzsāks vienīgi tajā gadījumā, jā nebūs nekāda riska, un ari tad tikai pašās eks-

is

pedīcijas beigās, kad būs izpildīti visi pārējie uzdevumi.

«Šodien un Vienmēr» korespondents: Vai jūs esat pārliecināts, ka riska pakāpe nebūs pār­lieku augsta? Otrs jautājums: par kādām kolo­sālām iespējām jūs runājat? Citiem vārdiem, ko iegūs cilvēce, ja hipotēze apstiprināsies?