Vadītājs: Pēc būtības tas arī ir jautājums «kāpēc?», tikai citādi pateikts. Mēģināšu atbildēt. Pirmkārt, — kā jums zināms, ekspedīciju vada Šuvalovs. Komentāri droši vien nav vajadzīgi, šo izcilo zinātnieku un organizatoru mēs visi sen un labi pazīstam. Viņa titulus es nepieminu, lai nepārbaudītu jūsu pacietību; ja tie jums būtu nepieciešami, paņemiet enciklopēdijas septiņdesmit astoto sējumu, vienpadsmito kaseti, trīsdesmit ceturto šķirkli. Domāju, ka mēs pilnībā varam paļauties uz Šuvalovu. Uz jautājumu «kāpēc?» izsmeļoši atbildēt ir grūti, jo mēs esam pārliecināti, ka iespējas izmantot šīs iekārtas pieaugs ar katru gadu, protams, ja eksperiments būs veiksmīgs. Nosaukšu tikai visvairāk gaidītos rezultātus. Es jau teicu, ka mēs netaisāmies eksperimentēt ar Sauli, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēcei nekad nevarētu rasties nepieciešamība iejaukties tās darbībā. Mēs esam tik ļoti pieraduši pie Saules sistēmas, ka, neraugoties uz iemesliem, diez vai kādreiz būsim ar mieru šķirties no tās. Taču mēs nemaz neesam pārliecināti, ka mūsu spīdeklis vienmēr uzvedīsies tikpat korekti kā līdz šim. Tādā gadījumā var rasties nepieciešamība iejaukties. Jo ātrāk būsim tai gatavi, jo mierīgāk varēsim dzīvot mēs paši un mūsu pēcteči. Nosaukšu citu iespēju. Ceļš uz zvaigznēm ir atvērts. Tagad mēs vairs neparko ņevarēsim noturēt cilvēces visaktīvāko, visdinamiskāko daļu Saules sistēmas robežās. Domājams, ka planētu trūkumu mēs nejutīsim, tomēr — cik liela daļa no tām būs derīgas apdzīvošanai? Iepriekšējie pētījumi nesniedz labvēlīgas atbildes, — acīmredzot tādas planētas būs sastopamas diezgan reti. Turklāt tās var atrasties tik tālu no mums, ka, neņemot vērā sakaru un pārvietošanās līdzekļu turpmāko attīstību, izveidot jaunas apmetnes un. sniegt tām pirmajā laikā absolūti nepieciešamo palīdzību būs ārkārtīgi grūti. Jūs droši vien saprotat, ka planētu derīgums vai nederīgums apdzīvošanai pirmām kārtām atkarīgs no spīdekļa rakstura un uzvedības. Ja mēs ne tikai izmantosim iespējas, ko sniedz daba, bet varēsim iejaukties procesos, kas noris uz zvaigznēm, regulēt tos un pielāgot spīdekļus savām vajadzībām, — mūsu iespējas apgūt izplatījumu pieaugs vairākkārtīgi. Protams, tas ir nākotnes uzdevums, un negribētos, lai jūs uz to pārmērīgi saasinātu uzmanību. Tās ir tikai dažas atbildes uz jautājumu «kāpēc?». Kā redzat, iesākto pētījumu praktiskā nozīme ir milzīga.
«Globinform»: Pateicamies par izsmeļošo paskaidrojumu, kā arī par doktora pārliecinošo raksturojumu, lai gan mēs, protams, pazinām Šuvalovu arī pirms tam. Vai jūs nevarētu tāpat raksturot pārējos ekspedīcijas dalībniekus?
Vadītājs (pēc brīža): Stingri ņemot, ekspedīcijā ir tikai divi zinātniskie dalībnieki. Lidojumā vēl piedalās doktora Šuvalova skolnieks un līdzstrādnieks doktors Averovs. Tas arī viss.
Zinātnē pietiekami plaši pazīstami arī Averova nopelni. Kā lietišķās astrofizikas pārstāvis viņš lieliski papildina izcilo teorētiķi doktoru Šuva lovu.
«Globinform»: Bet ekspedīcijā nav tikai zinātnieki vien. Uz kuģa atrodas arī ekipāža. Vai jūs varat īsumā raksturot tās locekļus?
Vadītājs (brīdi klusējis): Varu ar pārliecību teikt, ka ekipāža ir uzticama, uz to var paļauties.
«Marstelle»: Par to mēs nešaubāmies. Tomēr paziņojumā nosauktie vārdi mums neko neizsaka. Kas tie ir par cilvēkiem? Līdz šim pai tiem nekas nav dzirdēts. Mēs tos nepazīstam. 2ēL. Vai jūs varat sniegt informāciju par katru no viņiem?
Vadītājs (padomājis): Komentāru nebūs. (Troksnis zālē.)
«Saules Sistēmas Sieviete»: Kāpēc?
Vadītājs: Komentāru nebūs.
«Marstelle»: Tātad baumām ir kāds pamats?
Vadītājs: Par kādām baumām jūs runājat?
«Marstelle»: Piemēram, ekipāža sastāvot no robotiem….
* Vadītājs: Tā nav taisnība. Ekipāža sastāv no cilvēkiem.
«Globinform»: Kas tie ir?
Vadītājs: Es jau teicu …
«Šodien un Vienmēr»: Jūs neko nepateicāt.
Vadītājs: Es teicu, komentāru nebūs. Ja ir citi jautājumi — lūdzu.
«jaunumi ik Stundu»: Ir citi jautājumi. Pēdējā un visos iepriekšējos paziņojumos ekspedīcija tiek nosaukta gluži vienkārši par Ekspedīciju, ar lielo burtu. Kāpēc gan tai nepiešķirt kārtas numuru un nesaukt to par Pirmo zvaig* žņu ekspedīciju?
Vadītājs: Programma saucas «Zonde», un ari ekspedīciju var nosaukt tāpat. Attiecībā par kārtas numuru nav vienota viedokļa, tāpēc ari pagaidām ekspedīcijai tāds nav piešķirts.
«Jaunumi ik Stundu»: Ko jūs ar to gribat teikt?
«Marstelle»: Vai tas nozīmētu, ka mēs vairs nemākam skaitīt līdz vienam?
Vadītājs: Šajā jautājumā viedokļi dalās, jo ekspedīcija nav pirmā zvaigžņu ekspedīcija. Kādreiz informācija par to ir bijusi populārās vēstures grāmatās, bet ar laiku aizmirsta. Pagājuši taču gadsimti. īsumā atgādināšu lietas būtību. Man nav zināms pirmo zvaigžņu ekspedīciju skaits, un tā noteikšana prasa nopietnus arhīvu pētījumus. Šādas ekspedīcijas rīkoja jau pašā kosmosa apguves sākumā, tātad ļoti, ļoti sen. Mūsu izpratnē no loģikas viedokļa tādi mēģinājumi liekas absurdi, bet no emocionālā viedokļa tos var izskaidrot, ja pamēģina sevi iztēloties mūsu tālo priekšteču vietā. Atļaušos teikt, ka cilvēce toreiz bija jauna. Tā gribēja pati sev pierādīt, ka var visu. Nepaguvusi kā nākas nostiprināties Saules sistēmā, tā metās uz zvaigznēm. «Metās» ir ļoti nosacīts termins — jāņem vērā, ka viņi lidoja ar zemgaismas ātrum'iem, ar kādiem mēs pašlaik lidojam Saules sistēmas robežās. Kā zināms, šādu ātrumu pārsniegšanas iespēju mēs atklājām tikai tagad. Tajos senajos laikos ekspedīcijas ilga visu mūžu. Lidojuma ilgums pat uz vistuvākajām zvaigznēm bija salīdzināms ar dzīves garumu; atgādināšu, ka senatnē tā bija daudz īsāka nekā pašlaik. Tāpēc jau no paša sākuma bija skaidrs, ka rīkot pētniecības ekspedīcijas nav nekādas jēgas. Cilvēki lidoja nevis pētīt jaunas pasaules, bet apdzīvot tās. Lidoja, zinādami, ka ne tikai neatgriezīsies, bet pat nevarēs nodibināt sakarus, visparastākos sakarus ar savu veco dzimteni. Atļaušos piezīmēt, ka šajā apstāklī pilnībā izpaužas cilvēks, viņa raksturs. Izsēdiniet cilvēku vienu pašu uz ērtas planētas — drīz-vien jau viņam liksies, ka uz tās ir šauri, ka debesjums viņu ierobežo kā kūniņa, un viņam noteikti sa- gribēsies šo kūniņu pārgrauzt un aizlidot. Aizlidot pēc iespējas tālāk, pat ja viņš zinās, ka jaunajā vietā būs nevis labāk, bet sliktāk. Tāds jau cilvēks ir un, neraugoties uz pūlēm to iespaidot, citāds nekļūs. Tādēļ jūs, ja vien vēlaties, varat izdarīt secinājumu, ka jautājums par ekspedīciju numerāciju nemaz nav tik vienkāršs, kā sākumā varētu likties.