- Meitenes, man jāskrien! Galīgi aizmirsu - šodien sasaucu ārkārtas sapulci ar finansistu un Sesku!
- Ko? Sešos vakarā? - Rebeka neticīgi paraudzījās zelta rokaspulkstenī.
- Nu, pa dienu man bija masāža un frizieris. Bučas! Es skrienu! - Veltījis mums gaisa skūpstus, Zigis aizsteidzās, lunkani grozīdams gurnus.
- Ar viņu traks var palikt. It kā divi dažādi cilvēld būtu vienā apvienoti. - Nogrozīju galvu, nolūkodamās draugam pakaļ.
- Bet iedomājies, kā viņam pašam ir dzīvot starp divām tik dažādām pasaulēm, - Rebeka apcerīgi nopūtās.
rūpnieku balle
- Sveiki, Liene! Šeit Nele, fotogrāfe. Esmu pie Baltezera baznīcas, - ziņoju par savu atrašanās vietu jaunajai darba devējai.
- Ļoti jauki, Nele! Tūlīt tev atbrauks pakaļ melns Range Rover džips. Ja vēlies, vari mašīnu atstāt pie baznīcas, jo ceļš pēc vakardienas lietavām ir galīgi izskalots - bez džipa klāt netikt.
- Liene, neuztraucies, man šajā ziņā ir paveicies - esmu ar džipu. - Apmierināti nosmīnot, papliķēju uzticamā Wrangler džipiņa priekšējo paneli.
-Jauki! Tad gaidi, puiši būs klāt pēc piecām minūtēm, - pasākuma koordinatore nočiepstēja un nometa klausuli neatvadoties. Laikam iestājies pirmssvētku stresiņš.
Piecas minūtes izvērtās par divdesmit piecām, bet tas deva laiku vēlreiz pārbaudīt aparatūru, lai pasākuma laikā nenāktos piedzīvot nepatīkamus mirkļus, ko sagādā zibspuldze, atsakoties strādāt, atmiņa, kas uzkaras, vai kāds cits nepatīkams tehnisks apstāklis.
Liene nemeloja - man pakaļ ieradās melns Range Rover džips, kurā sēdēja divi iespaidīgu augumu īpašnieki ar inteliģences neskartām sejām. Tukšiem skatieniem novērtējuši manu auto, puiši apgrieza braucamo un devās prom pa nelielo zemesceļu gar kapiem. Steidzīgi iedarbināju auto un sekoju.
Ari par ceļu Liene nebija melojusi - stiprais lietus, kas vakar vakarā pārsteidza ar ilglaicību, ne tikai ievērojami pacēla ūdens līmeni Baltezerā, bet arī izskaloja mālaino zemesceļu. Piebraucot pie pasākuma norises vietas, mans sarkanais džips bija ieguvis jauku, sārti brūnganu nokrāsu, ko vietām papildināja nelieli zāles kumšķīši.
Vienmēr esmu brīnījusies par bagātniekiem, kas uzceļ nenormālas pilis nekurienes vidū, bet ceļu nesalabo, liekot vandīties pa dubļiem kā cūkai. Tagad manā priekšā stāvēja patiesa pils, ko apjoza augsta dzelzkaluma sēta. Ēka drīzāk atgādināja jūgendstila daudzdzīvokļu namu nekā privātmāju. Namam bija vismaz trīs stāvi un vairāki spārni, kuri iestiepās dziļāk plašajā parka teritorijā, kas ar sakoptību un eleganci dzina kaunā Vērmanes parku.
Uzmanīgi atvēru durvis un izrausos no mašīnas, cenšoties nekam nepieskarties, baidoties nosmērēties. Atšķirībā no amata brāļiem, kas par īpašu mākslinieku pazīmi uzskatīja ierašanos darbā džinsos un nošņurkātos T kreklos, es centos ievērot pasākuma ģērbšanās kodu. Bet tā, lai tas netraucētu darboties. Šodien izvēle krita par labu klasiska piegriezuma biksēm ar paaugstinātu vidukli un pērļu pelēkai blūzei ar princešu stila piedurknēm no Pat- rick Hellman. Ņemot vērā darba specifiku, nācās atteikties no augstpapēžu kurpēm un izvēlēties ērtus Armani zamšādas mokasīnus.
- Es jūs brīdināju! - No mājas izsteidzās smalka, blonda būtne uz vismaz divpadsmit centimetru augstiem papēžiem, kas ļāva viņai sasniegt manu plecu līmeni. Nekad neesmu savu vienu metru un septiņdesmit centimetrus garo augumu uzskatījusi par īpaši garu, bet blakus šim rūķīšcilvēkam jutos kā tornis.
- Sveika! Tu laikam esi Liene. - Pastiepu roku sveicienā. Trauslie pirkstiņi apvija manu plaukstu ar neticamu spēku.
- Nu re! Tagad tava mašīna izskatās pēc cūkas. - Liene bēdīgi nošūpoja galvu.
- Tas ir džips. Tam ir paredzēts izskatīties pēc cūkas, - mierinoši noteicu un izķeksēju fotopiederumu somu no priekšējā sēdekļa. - Varbūt tagad varam izrunāt detaļas?
- Ak jā! - Blondīne atgriezās tagadnē. - Iesim uz terasi, tur mūs neviens netraucēs. Virtuvē tagad iet vaļā elle. Viesi sāks ierasties jau pēc pusstundas, visam jābūt uz visiem simts procentiem.
Liene nervozi atglauda blondo cirtu, kas traucējot krita acīs. Uz rokas nožvadzēja smagnēja zelta rokassprādze ar daudziem piekariņiem.
Plašā terase bija dekorēta baltos un zelta toņos. Augstas grīdas vāzes balstīja krāšņas ziedu kompozīcijas no baltām lilijām un rozēm, kas izplatīja saldu smaržu pa dienu uzsilušajā gaisā, kurā jau jautās vakara vēsigums.
- Tātad, tikko sāks ierasties viesi, tev jābūt pie ieejas un jābildē ierašanās.
- Pats par sevi saprotams. Mani vairāk interesē - vai ir kādas detaļas, kurām noteikti jāparādās fotogrāfijās? Nu, es nezinu, kādas firmas logo, telpas iekārtojuma detaļām, prezentācijas laikā rādītiem materiāliem? - Kā piemērus minēju pieredzi no citiem līdzīgiem pasākumiem.
- Principā nē. Šis ir diezgan neformāls pasākums, garu runu nebūs. Būs atklāšanas runa, bet pārējo vadīs pasākuma vadītāja.
- Kura tā būtu?
- Es jūs vēlāk iepazīstināšu. Domāju, ka būsi par viņu dzirdējusi. Tā ir kāda jauna dāma no Krievijas, - Liene izvairīgi atbildēja.
- Labi, tad es drusku pastaigāšu, iepazīšos ar apkārtni, pameklēšu skaistākos kadrus. Kur es varētu atstāt foto- somu? - Norādīju uz smago nesamo.
- Pie ieejas ir garderobe. Domāju, vari to tur droši atstāt. Neviens svešs iekšā netiks.
- Tam es ticu. - Pārlaidu skatienu apkārtnei, ievērojot tuvumā vismaz trīs drošības kameras. - Kam tas viss pieder? Tāda liela māja!
- Tā nav privātmāja. Šis īpašums ir Rūpnieku biedrības kluba telpas. Katrs no tās dalībniekiem veic ikgadējas iemaksas, par kurām tad arī tas tiek uzturēts, - Liene pār plecu bēra vārdus kā pupas, klidzinot prom uz augstpapē- denēm. - Bet tagad atvaino - darbi gaida!
Paliku viena uz terases klusumā un mierā. Nosacītā klusumā un mierā. Šurpu turpu šaudījās neskaitāmi apkalpotāji baltos kreldos un biksēs, nesot pilnas paplātes ar ēdieniem un dzērienu glāzēm, piekārtojot ziedus un mēbeles. Visi izskatījās tik aizņemti darbā, pat nesarunājās savā starpā, kur nu lai vēl paceltu acis uz mani. Šis tiešām bija dārgs pasākums, kur apkalpojošais personāls bija acīmredzami augstā līmenī.
Viesi sāka ierasties nedaudz pēc astoņiem. Cita pēc citas pie mājas piebrauca greznas mašīnas, no tām iztrau- sās cilvēld, kuru tērpu un rotu vērtība bija lielāka nekā braucamrīku cena.
Liene pildīja laipnās namamātes funkcijas, stāvot pie ieejas durvīm un sasveicinoties ar katru no atbraucējiem.
Viesus sagaidīja ari divi apsardzes puiši, meitenes, kas atzīmēja ieradušos personu vārdus sarakstā un dāvāja dāmām no orhideju ziediem veidotas rokassprādzes. Un, protams, es - ar zibspuldzes zibšņiem. Pārsteidzošā kārtā ne pašā pasākumā, ne mājas tuvumā nemanīja nevienu preses pārstāvi - ne dzeltenās, ne pavisam dzeltenās. Toties viesi bija ievērojami un sabiedrībā labi pazīstami darījumu cilvēki, kas bieži gozējās paparazzi uzmanības lokā un Privātās Dzīves lapās.
Pēc pusstundas, kad viesu straume sāka noplakt, sētā ieripoja pazīstams auto - balts Jaguar kabriolets, no kura gluži kā lokana pantera izlocījās Zigis. Šodien viņš bija savā heteroseksuāla lomā - pie durvīm iekniebjot stilbos sagaidītājmeitenēm, kas kautri sarka, mulsdamas elegantā, jaunā vīrieša klātbūtnē, un uzspiežot pārsteigtajai Lienei uz lūpām kvēlu skūpstu. Man tika viltīgs miedziens ar aci un pāris profesionālu pozu kamerai.