- Tad jārīkojas ātri. Uz pāris dienām jūs pametīšu. Centīšos noskaidrot, kur Amuneta varētu būt. - Ralfs bija gatavs aktīvai rīcībai. - Iespējams, viņa ir Stambulā - kā jau Ra teica. Bet varbūt viņa ir atgriezusies Asgardā, lai gan tas ir maz ticams.
- Kur? Kur viņa ir atgriezusies? - Biju dzirdējusi Ralfa pieminēto vietas nosaukumu, tikai tagad ātrumā nespēju atcerēties, kur.
- Universālveikala augšējā stāvā - pie spa un restorāna, - eņģelis nepacietīgi paskaidroja. Marī samulsa par šādu skaidrojumu, tomēr jautājumus neuzdeva.
- Labi, bet ko darīt mums? - Zigis bija lietišķi noskaņots. Acīmredzot viņu nesajūsmināja iespēja atstāt biznesu bez tiešas uzraudzības vēl uz pāris dienām.
- Neko, sēdiet un gaidiet. Marī, ceru, tev nekas nav pretī uzņemt divus viesus uz pāris dienām?
- Protams, ne! - vilkate apstiprināja gatavību palīdzēt svarīgajā uzdevumā.
Ziga ģīmltis izstiepās kā blakti uzkodis, savukārt es nopriecājos par iespēju palikt Parīzē dažas dienas ilgāk. Nemitīgie pārbraucieni un skraidelēšana no vienas pasaules malas uz citu sāka nogurdināt. Turklāt - neesmu īpaši atvērts un pēc sabiedrības izslāpis cilvēks, tāpēc piespiedu atrašanās pastāvīgā kontaktā ar citām cilvēciskām būtnēm bija zināmā mērā apgrūtinoša. Visvairāk ilgojos palikt viena ar savām domām, sajust sevi kā neatkarīgu personu, nevis grūsnu govi, kuru vazā šurpu turpu un pret kuru izturas kā pret dzemdējamo mašīnu. Un šķita, ka tieši šāda mierpilna, vientulīga eksistence mani ari gaidīja.
Tad vēl savā naivumā nenojautu, cik tālu no patiesības atrados - sākot jau ar to, ka dažas dienas izvērtās par divām nedēļām un vientulīga eksistence palika vien manos sapņos.
- Pietiek gulšņāt! Šovakar ejam uztusēt. - Manu slinko vārtīšanos lielā platekrāna televizora priekšā pārtrauca Ziga neciešami mundrais uzbrēciens. Ar blīkšķi atrāvis vaļā viesistabas durvis, puisis iedrāzās kā viesulis ar vājprātā mirdzošām acīm. īsu bridi apsvēru iespēju viņu pasūtīt kaut kur tālu, bet slinkums ņēma virsroku un es turpināju truli blenzt TV ekrānā, kur pārspīlēti seksīgus augumus dažādos nedabiskos leņķos izlocīja tumšādainas meičas kārtējā murgainajā MTV raidījumā. Arī skaidrojums viņu darbībām tika sniegts franciski, tādēļ man nebija ne mazākās nojēgas par notiekošo. Tomēr tas nespēja izsist mani no apātijas, bet vizuālais materiāls nebija tik saistošs, lai izraisītu vēlmi noskaidrot, par ko tad īsti ir runa.
Bija pagājusi jau vairāk nekā nedēļa, kopš Ralfs devās prom, pirms tam palīdzējis mums iekārtoties plašajā Marī dzīvoklī Hausmana bulvāri. Gan nams, gan pats gaismas pielietais sešistabu dzīvoklis bija krāšņs neoklasicisma arhitektūras paraugs un sākotnēji mulsināja ar savu grandiozumu. Tomēr, dienām ritot, greznais cietums sāka krist uz nerviem. Ralfs aizliedza man iziet uz ielas bez vajadzības, par sargsuņi norīkodams Zigi, kurš gan ar pienākumiem galā netika, drīzāk atstāja tos novārtā, katru dienu pazūdot uz vairākām stundām, lai atgriežoties noslēpumaini smaidītu un atteiktos izpaust savas gaitas. Man gan bija aizdomas šajā sakarā - pirms pāris gadiem Zigis kādā starptautiskā seminārā Londonā iepazinās ar puisi no Francijas, kas jau toreiz laipni aicināja kopīgi pavadīt laiku mīlestības pilsētā Parīzē. Cik atceros, Zigim toreiz nebija laika pieņemt interesanto piedāvājumu. Tomēr tagad šī resursa mums bija atliku likām.
- Celies augšā un ej mazgāt matus! - Zigis rupji izrāva TV pulti no rokām un nogrūda mani no zemā ādas dīvā- niņa, uz kura biju izlaidusies kā medūza seklumā.
- Ralfs neļāva iet laukā, - neapmierināti noburkšķēju, svētā mierā ieņēmusi jauno gulšņāšanas pozīciju uz biezā vilnas paklāja.
- Ralfs nemaz neuzzinās, - Zigis nelikās mierā un, satvēris aiz padusēm, centās manu ļengano augumu piecelt sēdus.
- Viņš zina visu, - teatrāli nočukstēju, izvalbījusi acis kā eksotiska zivs, tomēr atļāvu sevi piecelt vismaz līdz sēdus pozīcijai.
- Nele, nekaitini mani. Tu neesi izgājusi no dzīvokļa jau trīs dienas! Un matus mazgājusi - jau nedēļu. Tu izskaties pēc pēdējās šmaras! Galu galā - mēs atrodamies Parīzē! - Zigis turpināja aurot un bakstīt mani ar smalkās zamšādas kurpes purngalu.
- Au! Liecies mierā! - atgaiņājos no uzbrukuma. - Es slikti jūtos. Varbūt esi piemirsis - esmu stāvoklī!
- Kā tu pati reiz man teici - no tā nemirst.
- Labi, - padevos liktenim ar vaļa cienīgu nopūtu. - Kur mēs iesim?
- Barrio Latino! - Zigis spalgi iesaucās un, gluži kā Džons Travolta Sestdienas nakts drudzī, iedūra divus pirkstus gaisā, atšāvis dibenu atpakaļ.
-Kur?
- Smalka vieta - tevi šādā paskatā iekšā nelaistu.
- Man nav, ko vilkt mugurā, - žēlabaini ieblēj usies, meklēju glābiņu pie vecās labās atrunas.
- Tu kļūdies! Tev ir gan! Ja atmiņa mani neviļ - pirms improvizētā ziemas miega tu iegādājies piegulošas melnas bikses un supersekslgu topiņu. Paldies Dievam, es paredzēju iespējamo aizķeršanos ar piemērotu apavu piemeklēšanu, tāpēc… - gluži kā burvju mākslinieks Zigis no dīvāna aizmugures izbūra kurpju kasti. - Voilā! Santa Klauss Zigis ir sarūpējis mazajai, niķīgajai meitenītei pasakainas, melnas Prada kurpes ar melniem Svvarovski kristāliem uz reibinoši augstiem papēžiem. Tu tikai vēl pasaki, ka es tevi par maz mīlu!
Ieraugot Ziga sagādāto dāvanu, bija jāatzīst, ka nīgrais, apātiskais garastāvoklis pagaisa kā nebijis.
- Zigi… Tās ir neticami, fantastiski…
- Skaistas. Zinu, - draugs pabeidza teikumu. - Gluži kā tu pēc dušas. Man prieks, ka tev patīk, bet tagad - marš mazgāties!
Barrio Latino bija viena no modigākajām un populārākajām izklaides vietām Parīzē, īsta medusmaize patiesiem salsas cienītājiem, neliela Kubas daļiņa, patvērusies Francijas galvaspilsētas sirdī. Klubs aizņēma četrus stāvus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgu izldaidi: apakšējā bija izvietoti bāri un deju placis, savukārt augšējos - restorāns un ziemas dārzi ar ērtiem dlvāniņiem, kuros atlaisties pēc ugunīgajām dejām. Katrā ziņā nakts šajā iestādē pagāja nemanot, it sevišķi, ja to bagātināja ar gardiem Cuba Libre kokteiļiem.
Kad mēs ieradāmies, jautrība jau sita augstu vilni - dīdžejs miksēja karstus salsas ritmus ar nelielu house mūzikas piesitienu, liekot dejotkārajai publikai virtuozi grozīt gurnus. Dzintara krāsas gaismā garām pamirdzēja jau nedaudz iesvīduši, puskaili ķermeņi, purinot matu cirtas un cits caur citu uzmundrinot pārējos. Lai ari sākotnēji nebiju entuziastiski noskaņota, tomēr tagad, sajūtot salsas ritmus vibrējam gurnos, sejā negribīgi uzplauka plats smaids.
Mēs iekārtojāmies otrajā stāvā uz zemiem ādas dīvā- niņiem, no kuriem pavērās lielisks skats uz deju placi. Pasūtījuši dzērienus un gardas tīģergarneļu uzkodas, laiski atlaidāmies, vērodami, kā smalkie franči izklaidējas.
Mari solīja pievienoties mūsu jautrajam duetam nedaudz vēlāk - viņai bija kārtojamas steidzamas lietas sakarā ar emu pārvešanu no Austrālijas Nacionālā zoo- parka. Līdz viņas atnākšanai es pati sev likos pietiekami smalka un seksīga jaunajā ietērpā, ar nevērīgi sabužinā- tajiem matiem. Mana zēngalviņa bija atauguši un tagad meta muļķīgas lokās ap ausim, kuras centos sakārtot nosacītā frizūrā.
Tomēr Marī ierašanās satrieca manas pūles pīšļos - smalciņā vilkate bija tērpusies melnās, piegulošās ādas biksēs un melnā korsetē, izceļot apbrīnojami vingro figūru, bet tumšie mati bija sasukāti perfekti gludā un taisnā kārē. Pamanīju ari vieglas dekoratīvās kosmētikas pēdas viņas sejā - mandeļveida acis apvilktas ar dūmakainu kontūru, bet pilnīgās lūpas noldātas ar sarkanu lūpu krāsu, izceļot kārdinošo formu. Mari izskatījās pēc seksīgas vampīru mednieces. Savukārt es blakus šādai dailei sajutos kā īsta kolhozniece - liela, neveikla un absolūti vecmodīgi tērpusies.