-Jā, - Beilijs turpināja, - ir aizritējis vesels mēnesis, kopš pēdējo reizi stāvēju uz šīs skatuves, un es zinu, ka esmu neaizstājams. Piedodiet, ka laupīju jums iespēju mani redzēt. Es ļoti labi zinu, ka esmu neaizstājams. -Zāli pāršalca jauns smieklu vilnis. - Daudzi no jums noteikti brīnījās, kur esmu palicis.
Priekšējās rindās kāds iesaucās: “Sērfojāt!” - un visi atkal iesmējās.
- Jūs uzminējāt. Savā ziņā es patiešām sērfoju, un tas ir viens no maniem šīsdienas tematiem. Man patīk sērfot, bet pirms došanās uz pludmali ir jāzina kaut kas par viļņiem. Bieži vien cilvēki pamostas un zvana uz vietējo nomas punktu, lai apjautātos par viļņiem, un drīz vien viņi vairs neatbild uz zvaniem.
Sfēristu vecā gvarde saprotoši iesmējās.
- Kad savairojās mobilie tālruņi, varēja piezvanīt draugiem, kuri varbūt jau bija pludmalē. Taču ari viņi drīz vien neatbildēja uz zvaniem.
Jauns smieklu vilnis.
- Es nopietni runāju. Nav prātīgi katru rītu veikt divpadsmit tālruņa zvanus, un vai gan var uzticēties cita viedoklim? Labu sērfošanas vietu nav daudz, un neviens nevēlas, lai tur sarodas vesels bars ļaužu. Kad parādījās internets, daži atjautīgi puiši uzstādīja pludmalēs tīmekļa kameras. Nu mēs varējām atvērt attiecīgo vietni un gūt visai aptuvenu priekšstatu par viļņiem Stinson-bīčā. Tas bija gandrīz vai sliktāk nekā zvanīt uz nomas punktu, jo straumēšanas tehnoloģija bija ļoti primitīva. Joprojām ir. Vai tomēr bija, jo tagad viss ir mainījies.
Beilijam aiz muguras nolaidās ekrāns.
- Palūkosimies, kā tas izskatījās.
Uz ekrāna parādījās pārlūka sākumlapa, kur kāda neredzama roka ierakstīja vietnes SurfSight adresi. Viņi ieraudzīja primitīvi noformētu lapu ar mazītiņu videoat-tēlu centrā; pikseļu kvadrātiņiem izraibinātie viļņi plūda smieklīgi lēni, un skatītāji sāka ķiķināt.
- Jēgas gandrīz nekādas, vai ne? Kā mēs visi zinām, pēdējos gados video straumēšana ir krietni vien uzlabojusies, tomēr kustība joprojām ir lēnāka nekā īstenībā, ari attēla kvalitāte nav diez cik laba. Pagājušajā gadā mums izdevās atrisināt kvalitātes problēmu. Paskatīsimies to pašu vietni ar jaunās tehnoloģijas video.
Beilijam aiz muguras parādījās nevainojamas kvalitātes videoattēls, kas aizņēma visu ekrānu. Zālē atskanēja pārsteiguma izsaucieni.
- Jā, tas ir reālā laika video no Stinsonbīčas - tā tur izskatās tieši šajā brīdī. Nav slikti, vai ne? Varbūt man vajadzētu būt tur, nevis stāvēt te jūsu priekšā?
- Tas vēl nav viss. - Enija paliecās uz Mejas pusi. - Pats labākais vēl ir priekšā.
- Šķiet, ka daudziem no jums tas neliekas īpaši iespaidīgi. Kā mēs visi zinām, daudzas ierīces var pārraidīt ļoti kvalitatīvu reālā laika video un daudziem ir planšetes un tālruņi, kas atbalsta šīs tehnoloģijas. Tomēr ir arī pāris inovāciju. Pirmām kārtām tas, kā šis attēls tiek iegūts. Vai būsiet pārsteigti, ja pateikšu, ka tas uzņemts ar šo te nieciņu?
Beilijs turēja rokā mazu priekšmetu, kas pēc formas un apmēriem līdzinājās ledenei uz kociņa.
- Tā ir videokamera, tieši tas modelis, kurš nodrošina šo pārsteidzošo kvalitāti, perfektu pat šādā palielinājumā. Tā ir pirmā nozīmīgā inovācija. Nu mēs varam iegūt augstas izšķirtspējas videoattēlu ar kameru īkšķa lielumā. Nu labi, ļoti liela īkšķa. Otra inovācija ir tā, ka šai kamerai nav vadu - video tiek pārraidīts caur satelītu.
Telpu satricināja aplausu brāzma.
- Pag, pag! Vai es pateicu, ka tai ir litija baterija, kura darbojas divus gadus? Nē? Tā ir vēl viena priekšrocība. Un pēc gada mums būs arī modelis, kuru darbina tikai saules enerģija. Turklāt tai nespēj kaitēt nedz ūdens, smiltis un vējš, nedz kukaiņi un citi dzīvnieki. īsi sakot -nekas.
Zālē atkal atskanēja aplausi.
- Tātad šorīt es uzstādīju kameru - piestiprināju to ar līmlenti pie mieta un iespraudu smiltīs kāpu zonā. Bez atļaujas vai kādiem citiem sarežģījumiem - neviens pat nezina, ka tā tur ir. Tad atgriezos birojā, pieslēdzos kamerai numur viens Stinsonbīčā un ieguvu šo reālā laika video. Nav slikti, bet tas vēl ne tuvu nav viss. Man bija ļoti rosīgs rīta cēliens - es braukāju pa piekrasti un uzstādīju kameras arī citās vietās, piemēram, Rodeobīčā.
Stinsonbīčā saruka un pārvietojās uz ekrāna stūri, atvērās jauns logs ar viļņiem Rodeobīčā, dažas jūdzes tālāk gar okeāna piekrasti. - Un tagad Montara. Un Oušenbīča. Fortpointa. - Ar katru Beilija pieminēto vietu uz ekrāna iznira jauns logs, līdz bija redzamas jau sešas pludmales ar nevainojamu attēla un krāsu kvalitāti.
- Ņemiet vērā, ka neviens šīs kameras neredz, jo es tās kārtīgi nomaskēju. Nezinātājs domās, ka tās ir ūdenszāles, smiltīs iesprausts miets vai jebkas cits. Tās ir nemanāmas. Tā es šorīt pāris stundu laikā nodrošināju perfektu videoattēlu no sešām vietām, un tas ļauj man labāk plānot dienu. Un viss, ko mēs šeit darām, ir saistīts ar iepriekš nezināmā izzināšanu, vai ne?
Atskanēja piekrītoša murdoņa un šķidri aplausi.
- Daudzi no jums noteikti domā, ka tas ir vienkārši televizuālās uzraudzības sistēmas, straumēšanas un satelītu tehnoloģiju hibrīds. Tomēr vidusmēra cilvēkam būtu ļoti dārgi īstenot šādu ieceri, izmantojot esošās tehnoloģijas. Bet ja nu to varētu atļauties ikviens? Mēs plānojam laist šīs kameras vairumtirdzniecībā par piecdesmit deviņiem dolāriem gabalā, un tas notiks jau pēc pāris mēnešiem.
Beilijs izstiepa roku un pameta ledenei līdzīgo nieciņu kādai sievietei pirmajā rindā. Viņa ar triumfējošu smaidu pagriezās pret zāli un demonstrēja savu guvumu.
- Uzdāvinot sev Ziemassvētkos desmit šādas kameras, jūs gūsiet pastāvīgu saikni ar desmit dažādām vietām: mājām, darbu, īpaši noslogotiem ielu posmiem. Un tās var uzstādīt ikviens - piecas minūtes, un gatavs! Padomājiet par perspektīvām!
Viļņi Beilijam aiz muguras nozuda, uz ekrāna atvērās jauni logi.
- Lūk, manas mājas pagalms, - viņš paskaidroja, norādot uz parastu, akurātu pagalmu. - Šeit redzama mājas priekša. Garāža. Šo kameru uzstādīju pakalnā virs 101.
šosejas, kur mēdz būt sastrēgumi. Šī rāda autostāvvietu -tā es varu pārbaudīt, vai kāds nav ieņēmis manu vietu.
Pēc brīža uz ekrāna jau bija atvērušies sešpadsmit logi ar reālā laika videoplūsmu.
- Un tās ir tikai manas kameras. Atliek ierakstīt kameras numuru, un es varu paskatīties, ko tā rāda. Ļoti vienkārši. Bet kā ir ar koplietošanu? Proti, ja mans draugs arī ir uzstādījis kameras un grib ļaut man tās izmantot?
Sešpadsmit attēlu vietā uz ekrāna parādījās trīsdesmit divi. - Šīs ir Laionela Ficpatrika kameras. Viņš aizraujas ar slēpošanu un ir uzstādījis tās divpadsmit vietās Taho, lai sekotu līdzi laikapstākļiem.
Nu skatītāji varēja vērot divpadsmit videoattēlus -sniegotas virsotnes, zilganu ēnu pilnas ielejas un kalnu grēdas ar tumšzaļiem egļu mežiem.
- Laionels var sniegt man pieeju visām savām kamerām. Tas ir tāpat kā apstiprināt draudzību sociālajos tīklos, tikai šajā gadījumā jūs varat lietot visus šī cilvēka straumēšanas resursus. Aizmirstiet par kabeļtelevīziju ar piecsimt kanāliem! Ja jums ir tūkstotis draugu un katram no viņiem ir desmit kameras, jums ir iespēja vērot reālā laika video no desmittūkstoš vietām. Ja jums ir pieci tūkstoši draugu, iespējas pieaug piecas reizes, un drīz vien jūs varēsiet pieslēgties miljoniem kameru visā pasaulē. Un vēlreiz - padomājiet par perspektīvām!