- Jēziņ! - viņa iesaucās un metās pie Mejas, tad pagriezās pret policistiem. - Tā ir Mēja Holande, mana pastāvīgā kliente. Viņai ir visas tiesības šeit atrasties. Ko tas nozīmē? Kas te vispār notiek?
Policisti pagriezās pret Merionu un paskaidroja, ka ir saņēmuši divus brīdinājumus par iespējamu zādzību. - Mums piezvanīja kāds pilsonis, kurš nevēlas atklāt savu vārdu. Otru signālu saņēmām no jūsu pašu kameras, misis Lefevra.
Adrenalīns neļāva Mejai iemigt, un viņa gandrīz visu nakti staigāja šurpu turpu pa istabu. Kā viņa varēja izdarīt kaut ko tik stulbu? Viņa taču nav zagle. Ja nu Meriona nebūtu viņu paglābusi? Viņa varēja zaudēt pilnīgi visu. Policija būtu piezvanījusi vecākiem, lai viņi samaksā drošības naudu, un viņa zaudētu darbu “Sfērā”. Mēja vēl nekad nebija sodīta par ātruma pārsniegšanu vai kā citādi konfliktējusi ar likumu, un nu bija nozagusi kajaku tūkstoš dolāru vērtībā!
Bet nu viss bija garām, un atvadoties Meriona pat bija uzstājusi, lai Mēja arī turpmāk izmanto viņas pakalpojumus. - Es zinu, ka tev būs neērti, tomēr gribu, lai tu brauc pie manis arī turpmāk. Citādi es pati tevi sameklēšu. - Meriona saprata, ka nožēla un kauns neļaus Mejai rādīties viņai acīs.
Pamodusies pēc pāris stundām saraustīta miega, Mēja dīvainā kārtā jutās atbrīvota, it kā būtu attapusies no slikta sapņa un sapratusi, ka tas nebija pa īstam. Lapa atkal bija balta, un viņa devās uz darbu.
Astoņos trīsdesmit ieslēgusi datoru, Mēja ieraudzīja, ka viņas Dalības Līmenis ir krities lidz 3892. Rīta cēlienā viņai palīdzēja tā īpašā spēja koncentrēties, kas reizēm ir vērojama dažas stundas pēc negulētas nakts. Ik pa brīdim prātā uzpeldēja atmiņas par pagājušo nakti - ūdens rāmais sudrabs, vientuļā priede salā, patruļas mašīnas žilbā gaisma un plastmasas dvaka, idiotiskā saruna ar Merseru bet tad tās pamazām izbalēja vai arī viņa pati izdzēsa tās no prāta. Piepeši uz otrā displeja izlēca ziņa no Dena: Lūdzu, nekavējoties atnāc pie manis. Džareds tevi aizstās.
Mēja tūlīt pat metās pie Dena, kurš jau gaidīja durvīs, šķietami apmierināts ar to, ka viņa ir pasteigusies. Dens aizvēra durvis, un abi apsēdās.
- Vai zini, kāpēc es tevi izsaucu?
Varbūt Dens grib pārbaudīt, vai viņa melos?
- Piedod, bet es nezinu, - viņa piesardzīgi atbildēja.
Dens lēni samirkšķināja acis. - Dodu tev pēdējo
iespēju, Mēja.
- Vai tas ir saistīts ar pagājušo nakti? - Ja Dens nezina par policiju, viņa sagudros ko citu - maz kas varēja atgadīties ar viņu pēc darba.
- Tieši tā. Un tas ir ļoti nopietni, Mēja.
Viņš zina. Ak kungs, viņš zina! “Sfērai” noteikti ir kāda īpaša tiešsaistes sistēma, kas informē uzņēmumu, ja kādam darbiniekam ir radušās domstarpības ar policiju. Tas būtu tikai loģiski.
- Bet man netika izvirzīta apsūdzība, - viņa iebilda. - Meriona viņiem visu izskaidroja.
- Vai Meriona ir nomas Īpašniece?
-Jā-
- Bet mes ar tevi labi zinām, ka tas bija noziegums, vai ne?
Mēja neattapa, ko lai saka.
- Labi, es tev palīdzēšu. Vai tu zināji, ka mūsu darbinieks Gerijs Kacs ir uzstādījis nomas pludmalē Viziera kameru?
Dūša sašļuka papēžos. - Nē, nezināju.
- Un ka īpašnieces dēls Volts arī ir uzstādījis kameru?
- Nē.
- Sāksim ar to, ka tas ir savādi pats par sevi. Tu reizēm brauc ar kajaku, vai ne? Redzēju to tavā profilā, arī Džosaja un Denīze teica, ka jūs par to esat runājuši.
- Jā, reizēm. Tagad gan nebiju braukusi jau vairākus mēnešus.
- Un tu ne reizi neiedomājies izmantot Vizieri, lai noskaidrotu, kāda ir situācija līcī?
- Nē. Man, protams, vajadzētu to darīt, bet parasti tas ir impulsīvs solis. Laivu noma ir pa ceļam, kad atgriežos no vecākiem, tā ka...
- Vai vakar biji aizbraukusi pie vecākiem? - Dena intonācija lika domāt, ka apstiprinoša atbilde nokaitinās viņu vēl vairāk.
- Jā. Tikai uz vakariņām.
Dens piecēlās un novērsās no Mejas. Varēja dzirdēt, kā viņš elpo, dusmīgi izpūšot gaisu.
Mēja bija gandrīz pārliecināta, ka viņu tūlīt atlaidīs, un iedomājās par Eniju. Vai Enija varētu viņu glābt? Tikai ne šoreiz.
- Labi, - Dens pēdīgi sacīja. - Tātad tu atkal biji aizbraukusi uz mājām, izlaižot dažādus pasākumus, un atceļā apstājies pie laivu nomas, kura jau sen bija slēgta. Tikai nesaki man, ka tu to nezināji.
- Es zināju, ka tā ir slēgta, tomēr gribēju pārbaudīt.
- Un, ieraudzījusi ārpus žoga kajaku, nolēmi to paņemt.
- Aizņemties. Es esmu pastāvīgā kliente.
- Vai esi redzējusi šos kadrus? - pajautāja Dens.
Viņš ieslēdza sienas ekrānu, un Mēja ieraudzīja
skaidru, ar platleņķa objektīvu uzņemtu video, kurā bija redzams mēness apgaismots liedags. Cipariņi ekrāna stūrī rādīja laiku - 22.14.
- Vai tu nedomā, ka tev arī noderētu šī kamera? Kaut vai tāpēc, lai noskaidrotu, kādi ir viļņi. - Dens pajautāja, negaidot atbildi. - Tagad paskatīsimies uz tevi.
Viņš patina ierakstu dažas sekundes uz priekšu, un Mēja ieraudzīja, kā liedagā parādās viņas tumšais stāvs. Viss bija redzams kā uz delnas: kā viņa pārsteigta ierauga kajaku, mirkli vilcinās, tad apņēmīgi aizvelk to līdz ūdenim un aizairējas ārpus kadra.
- Tu pilnīgi noteikti zināji, ka dari kaut ko sliktu, -Dens sacīja. - Tā neuzvestos cilvēks, kurš būtu iepriekš vienojies ar Mārdžu vai kā viņu tur sauc. Es, protams, priecājos, ka viņa apstiprināja tavu versiju un tevi atlaida, jo citādi tu vairs nevarētu strādāt “Sfērā”. Likumpārkāpējiem šeit nav vietas. Un tomēr man no tā visa kļūst nelabi. Meli un preteklības. Brīnums, ka vispār nākas ar kaut ko tādu saskarties.
Gaisā atkal vibrēja nepārprotama nojauta, ka viņa tiks atlaista. Bet vai Dens izniekotu tik daudz laika, ja grasītos viņu atlaist? Un vai viņš var atlaist cilvēku, kuru ir iekārtojusi darbā Enija? Viņa taču stāv uz krietni augstāka hierarhijas pakāpiena. Par atlaišanu viņai noteikti paziņotu pati Enija. Mejai radās cerība, ka bosam ir kādi citi plāni.
- Un kā šeit pietrūkst? - Dens norādīja uz viņas kustībā sastingušo stāvu, kas tobrīd kāpa kajakā.
- Nezinu.
- Patiešām nezini?
- Atļaujas izmantot kajaku?
- Tas ir pats par sevi saprotams, - viņš attrauca. - Un vēl?
Mēja papurināja galvu. - Piedod, bet es tik tiešām nezinu.
- Vai tu nekad nelieto glābšanas vesti?
- Lietoju, protams. Bet tā bija žoga viņā pusē.
- Un ja nu ar tevi notiktu kaut kas slikts? Kā justos tavi vecāki? Un Mārdža?
- Meriona.
- Kā viņa justos? Viņas bizness būtu pagalam vienas nakts laikā. Nolīdzināts līdz ar zemi. Bet viņai taču ir algoti darbinieki. Visi šie cilvēki zaudētu darbu. Noma tiktu slēgta. Un tas nāktu par sliktu arī laivošanas biznesam kopumā - līcī vairs neviens nevizinātos ar kajakiem. Un tas viss tikai tavas vieglprātības dēļ. Piedod par atklāto valodu, bet tava egoisma dēļ.
- Es zinu. - Mēja sajuta patiesības sāpīgo dzēlienu. Viņa ir egoiste un domā tikai par savām iegribām, ne par ko citu.
- Tas ir ļoti skumji, jo tu tik strauji uzlaboji savus rādītājus. Tavs Dalības Līmenis bija sasniedzis 1668 punktus, Konversijas Koeficients un Bruto Ieņēmums arī turējās augšējā ceturtdaļā. Un pēkšņi tik nejēdzīgs gājiens. - Dens izteiksmīgi nopūtās. - Bet, lai cik skumji tas būtu, tā ir arī laba mācība - mācība, kas var krasi mainīt tavu dzīvi. Šī apkaunojošā epizode ir devusi tev iespēju tikties ar Eimonu Beiliju.