Mēja ieskatījās pulkstenī. Viņa bija vērojusi kroketu deviņdesmit sekundes un varēja droši palikt šeit vēl minūti vai divas. Vai viņai būtu jāziņo par šo sarunu? Vai kāds dzirdēja, ko Kaldens teica? Un ja nu dzirdēja? Ja nu tas bija tāds kā pārbaudījums, lai noskaidrotu, vai viņa ziņos par šo dīvaino zvanu? Varbūt tas ir saistīts ar gaidāmo Pilnību? Viņi grib novērtēt Mejas lojalitāti, likvidēt visus šķēršļus tās ceļā. Bļāviens! Viņa tik ļoti gribēja parunāt ar Eniju, bet nedrīkstēja to darīt. Tad Mēja iedomājās, ka varētu lūgt padomu vecākiem, bet viņu māja arī bija caurredzama, pilna ar Viziera kamerām -tāds bija tēta apdrošināšanas nosacījums. Varbūt varētu aizbraukt pie viņiem un parunāt tualetē? Nē. Mēja nebija sazinājusies ar vecākiem jau vairākas dienas. Viņi bija brīdinājuši par kaut kādām tehniskām problēmām, kuras drīz tikšot novērstas, teikuši, ka mīl viņu, un nu jau četrdesmit astoņas stundas neatbildēja uz viņas ziņām. Visu šo laiku Mēja nebija pārbaudījusi, ko rāda viņu kameras. Tas noteikti ir jāizdara - viņa ievilka prātā ķeksīti. Varbūt varētu viņiem piezvanīt? Apjautāties, kā klājas, un tad kaut kā dot mājienu, ka viņa gribētu parunāt par kādu ļoti satraucošu un personisku jautājumu.
Nē, nē. Tas viss ir pilnīgs sviests. Beidzot šis mīklainais cilvēks bija piezvanījis, un nu Mēja pilnīgi noteikti zināja, ka viņš nav pie pilna prāta. Bļāviens, viņa klusībā atkārtoja, cerēdama, ka neviens neredz, kāds haoss valda viņas prātā. Mejai patika būt caurredzamai un darīt to, ko viņa darīja, būt par tādu kā starpnieku, gidu saviem vērotājiem, bet viņu nomāca šī atbildība, šī pilnīgi nevajadzīgā intriga. Un tajās reizēs, kad viņa jutās kā paralizēta, iestigusi starp dažādām varbūtībām un nezināmajiem, līdzsvaru varēja atgūt tikai vienā vietā.
Pulksten 13.44 Mēja iegāja Renesansē, kur viņu sveica lēni rotējošais Kaldera objekts, tad iekāpa liftā un nospieda ceturtā stāva podziņu. Viņu nomierināja jau pats brauciens augšup, un, ejot pa tiltiņu virs ātrija, Mēja gandrīz jau bija atguvusi sirdsmieru. Klientu Pieredze bija kā mājas, kur nav nekādu nezināmo.
Sākumā Mēja bija pārsteigta, kad viņai lūdza vismaz dažas stundas nedēļā turpināt darbu KP. Viņai, protams, patika šis darbs, bet viņa bija iedomājusies, ka līdz ar caurredzamību tas būs palicis pagātnē kā noiets etaps.
- Tam ir savas priekšrocības, - bija paskaidrojis Beilijs.
- Tā tu uzturēsi saikni ar šo parasto, bet ļoti nozīmīgo ikdienas darbu, turklāt to atzinīgi novērtēs ari tavi sekotāji un vērotāji. Vai tev pašai neliekas, ka viņiem patiks šāds pieticības apliecinājums?
Mēja labi apzinājās savu jauno statusu - vienā mirklī viņa bija kļuvusi par vienu no trim redzamākajiem sfēristiem - un nolēma nest šo popularitātes nastu ar elegantu nevērību. Tā nu viņa katru nedēļu atrada laiku atgriezties vecajā darbavietā pie sava galda, kuru nebija aizņēmis neviens cits. Tur bija notikušas zināmas pārmaiņas: uz katra galda nu stāvēja deviņi displeji, un KP darbiniekus mudināja veidot ciešāku saikni ar klientiem, likt pamatus tālejošām attiecībām. Bet būtībā darbs bija tāds pats, un Mēja bija sapratusi, ka viņai patīk tā vienmērīgais ritms un teju vai meditatīvais miers, kuru vieš ierastas darbības. Tieši tāpēc viņu vienmēr vilka uz KP tajās reizēs, kad viņa jutās satraukta vai sarūgtināta.
Tā savas trešās caurredzamības nedēļas saulainajā trešdienā Mēja nolēma pastrādāt deviņdesmit minūtes KP, lai atvilktu elpu pirms pēcpusdienas notikumu virpuļa. Trijos viņai bija jādodas uz Napoleona Ēru, kur tika izstrādāta ideja aizstāt naudu ar viegli izsekojamu virtuālo valūtu, kas ļautu ievērojami samazināt noziedzību. Četros bija jāparāda vērotājiem jaunie mūziķu mājokļi -divdesmit divi labiekārtoti dzīvokļi, paredzēti galvenokārt tiem mūziķiem, kuri nespēja nopelnīt iztiku ar savu radošo darbību; viņi varēja dzīvot tur par baltu velti un regulāri spēlēt parka pasākumos. Tas ļaus aizpildīt laiku līdz pieciem, kad bija paredzēts kārtējā politiķa paziņojums par pievienošanos caurredzamo līgai. Gan Mēja, gan daudzi viņas vērotāji nespēja saprast, kāpēc viņi joprojām ar tādu pompu paziņo par šo soli, kurš tagad tika dēvēts par klarifikāciju. Gan Štatos, gan visā pasaulē jau bija desmitiem tūkstoši caurredzamu politiķu, un šī kustība vairs nebija novitāte, bet gan neizbēgamība; lielākā daļa politisko komentētāju paredzēja, ka pēc pusotra gada caurredzamas būs gandrīz visas valdības, vismaz demokrātiskajās valstīs, un, ņemot vērā Viziera straujo izplatību, drīzumā tā būs vienīgā iespējamā valsts pārvaldes forma. Pēc klarifikācijas bija paredzētas komisko improvizāciju sacensības, tikšanās ar aktīvistu, kurš vāca līdzekļus kādai Pakistānas lauku skolai, vīna degustācija un pēdīgi korporatīvais barbekjū ar peruāņu transa kori.
Mēja iegāja pazīstamajā KP telpā, kur nu veselu sienu aizņēma viņas pašas vārdi, salikti no milzīgiem tērauda burtiem. NOSLĒPUMI IR MELI. DALĪŠANĀS IR RŪPES PAR CITIEM. PRIVĀTUMS IR ZĀDZĪBA. Vesels bars jauniņo atrāva acis no displejiem un, ieraudzījuši, kas pie viņiem atnācis, sarosījās priecīgā satraukumā. Mēja pamāja viņiem un palocījās teatrālā reveransā, tad ieraudzīja kabineta durvīs Džaredu un pamāja arī viņam. Bet viņa bija atnākusi strādāt, nevis zīmēties. Mēja apsēdās savā vietā, atvēra kanālu un straujā tempā atbildēja uz trim vaicājumiem ar vidējo vērtējumu 99 punkti. Ceturtā kliente pirmā saprata, ka viņai atbild tā pati slavenā Caurredzamā Mēja.
Es tevi redzu! - rakstīja šī Dženisa, kāda Ņūdžersijas sporta preču importētāja reklāmas daļas darbiniece. Viņa bija stāvā sajūsmā par iespēju vērot, kā Mēja raksta atbildi uz viņas jautājumu - reālajā laikā, uz tā paša displeja, līdzās viņu sarakstes logam! īsts spoguļu labirints! - viņa uzrakstīja.
Pēc Dženisas vairāki klienti nesaprata, ka uz viņu jautājumiem atbild TĀ Mēja, un tas viņu mazliet apbēdināja. Kāda T kreklu izplatītāja no Orlando, vārdā Nen-sija, uzaicināja Mēju pievienoties viņas profesionālajiem kontaktiem, un Mēja pievienojās. Džareds bija stāstījis, ka tagad KP darbiniekus mudina veidot ciešāku saikni ar klientiem. Ja reiz tu sūti viņiem aptauju, esi gatava pati atbildēt uz viņu aptaujām. Un tā, pievienojusies Nensi-jas profesionālajiem kontaktiem, Mēja tūlīt pat saņēma nākamo ziņu ar lūgumu atbildēt uz nelielas aptaujas jautājumiem par ikdienas apģērbu. Atvērusi šo “nelielo” aptauju, Mēja ieraudzīja, ka tur ir simt divdesmit jautājumi, bet mīļuprāt atbildēja uz tiem, priecīga, ka viņas viedoklis tiks uzklausīts un novērtēts un šāda atsaucība veicinās Nensijas un visu ar viņu saistīto cilvēku lojalitāti. Nensija atsūtīja viņai dāsnu pateicību un saiti uz savu mājaslapu, piedāvājot izvēlēties sev kādu T kreklu. Mēja atbildēja, ka izdarīs to mazliet vēlāk, bet Nensija iebilda, ka ļoti gribētu tūlīt pat zināt, kuru kreklu viņa izvēlēsies. Mēja ieskatījās pulkstenī - Orlando T krekliem viņa bija veltījusi astoņas minūtes, krietni pārsniedzot jauno laika limitu, kurš ļāva atvēlēt aptaujām ne vairāk kā divarpus minūtes.
Lai atgūtu nokavēto, būs straujā tempā jāizņem cauri nākamie desmit vaicājumi. Mēja atvēra Nensijas vietni un izvēlējās kreklu ar multfilmas suni supervaroņa kostīmā, un Nensija paziņoja, ka tā ir lieliska izvēle. Mēja tikko bija sākusi pārveidot atbildes klišeju nākamajam vaicājumam, kad Nensija atsūtīja jaunu ziņu. Piedod, ka esmu tik jūtīga, bet es uzaicināju tevi pievienoties saviem profesionālajiem kontaktiem, taču nesaņēmu šādu uzaicinājumu no tevis. Es, protams, zinu, ka tavās acīs esmu tikai sīka vienība no Orlando, bet tas kaitē manam pašvērtēju-mam. Mēja atbildēja, ka nekādā gadījumā negrib kaitēt Nensijas pašvērtējumam, vienkārši ir ļoti aizņemta un nav vēl paguvusi nosūtīt atbildes uzaicinājumu. Viņa tūlīt pat labos savu kļūmi. Atbildējusi uz nākamo vaicājumu ar vērtējumu 98 punkti un nosūtījusi aptauju, Mēja saņēma jaunu ziņu no Nensijas. Vai tu izlasīji manu ziņu profesionālo kontaktu tīklā? Mēja pārbaudīja visus savus resursus, tomēr neatrada Nensijas ziņu. Es izliku to tavā profesionālo kontaktu profilā, viņa paskaidroja. Tā nu Mēja atvēra šo diezgan reti apmeklēto vietni un izlasīja Nensijas ziņu: Sveika, svešiniece! Mēja atbildēja: Sveika arī tu! Bet tu taču neesi svešiniece! Brīdi jau likās, ka sarakste ir galā, tomēr viņa mazliet nogaidīja, nojauzdama, ka Nensijai tā neliekas. Tik tiešām! Cik jauki, ka tu atbildēji! Domāju, tu esi apvainojusies, ka nosaucu tevi par svešinieci. Vai tu patiešām nedusmojies? Mēja uzrakstīja, ka itin nemaz nedusmojas, pievienoja X0X0 un desmit smaidiņus, tad pievērsās nākamajam klientam, cerot, ka Nensija ir apmierināta un laimīga un nu viņas ir labākās draudzenes. Izņēmusi cauri vēl trīs vaicājumus un nosūtījusi aptaujas, Mēja konstatēja, ka viņas vidējais rādītājs ir 99 punkti. Sekoja vesela straume apsveikumu, vērotāji bija sajūsmā par Mejas nemainīgi nopietno attieksmi pret “Sfēras” dienišķo darbu, kas taču ir būtisks pasaules labklājības virzītājspēks. Daudzi vērotāji rakstīja, ka arī strādā birojos pie datoriem un tas, ka viņa brīvprātīgi un ar neviltotu prieku turpina veikt šo darbu, padara viņu par lomas modeli un iedvesmas avotu. Tā bija ļoti patīkama un vērtīga pārmaiņa. Klienti padarīja Mēju vēl labāku -tagad, kad viņa bija kļuvusi caurredzama. Un to jau varēja gaidīt. Stjūarts bija stāstījis, ka tad, kad tevi vēro tūkstošiem vai pat miljoniem cilvēku, tu sāc dzīvot saskaņā ar sava “es” labāko daļu. Tu esi dzīvespriecīgāks, pozitīvāks, pieklājīgāks, labvēlīgāks un zinātkārāks. Bet viņš nebija stāstījis par citām, ne tik nozīmīgām pārmaiņām.