- Un cik bieži šie dati tiks atjaunoti?
- Katru dienu. Kolīdz tiks aptverti visi apgabali un skolas, reitingu varēs atjaunināt ik dienu, ņemot vērā visu pārbaudījumu rezultātus. Un, protams, šos datus var dažādi grupēt, izvēloties noteiktus reģionus, valsts vai privātskolu sektoru. Tas ļauj vispusīgi izvērtēt situāciju un noskaidrot, kā to ietekmē sociāli ekonomiskie apstākļi, piederība pie noteiktas rases vai tautības un daudzi citi faktori.
Austiņā atskanēja balss: “Pajautā, kāds tam ir sakars ar Autenju."
- Cik saprotu, šis projekts ir saistīts ar Autenju, kuru agrāk dēvēja par Bērnu Lokatoru. - Kolīdz Mēja bija to pateikusi, viņai kļuva mazliet nelabi, piere norasoja ar sviedriem. Viņa pilnīgi noteikti negribēja redzēt Frensisu. Varbūt tas nebūs Frensiss? Pie šī projekta strādāja arī citi sfēristi. Viņa uzmeta skatienu aprocei. Varbūt varētu žigli pārbaudīt, kur viņš atrodas? Bet Frensiss jau bija klāt un apņēmīgi nāca uz viņas pusi.
- Lūk, arī Frensiss Garaventa. - Džekija nemanīja Mejas diskomfortu. - Viņš mums pastāstīs par Sekmju Reitinga un Autenju saikni, kas būs visādā ziņā nozīmīgs sasniegums.
Abas sievietes skatījās uz Frensisu, kurš tuvojās viņām, bikli aizlicis rokas aiz muguras. Mejas paduses mirka sviedros, un Džekijas attieksmē pret Frensisu jautās kaut kas vairāk par profesionālu interesi. Turklāt tas bija pavisam cits Frensiss. Viņš joprojām bija bikls un tramīgs, tomēr smaidā vīdēja jauna pašapziņa, it kā viņš būtu nesen uzslavēts un gaidītu turpinājumu.
- Sveiks, Frensis! - Džekija sniedza viņam veselo roku un koķeti piešķieba galvu. To nemanīja nedz vērotāji, nedz pats Frensiss, bet Mejai šī sīkā kustība bija gluži kā gonga skaņa.
- Sveika, Džekij! Sveika, Mēja! Vai ienāksiet uz bridi manā midzenī? - Viņš pasmaidīja un, negaidot atbildi, devās atpakaļ uz blakustelpu. Mēja nebija redzējusi viņa darbavietu un nezināja, vai grib to rādīt saviem vērotājiem. Tā bija tumša telpa ar desmitiem ekrānu, kuru blīvais režģis aizņēma veselu sienu.
- Varbūt tavi vērotāji jau zina, ka mēs strādājam pie revolucionāras programmas, kas pasargās mūsu bērnus. Tajos štatos, kuros mēs to testējām, vispārējais noziedzības līmenis ir krities gandrīz par deviņdesmit, bet bērnu nolaupīšana - par simt procentiem. Visā valstī pa šo laiku tika nolaupīti tikai trīs bērni, un, tā kā mēs varam nekavējoties noteikt viņu atrašanās vietu, visus trīs izglāba dažu minūšu laikā.
- Tas ir vienkārši neticami, - Džekija teica klusā, seksīgā balsī un nogrozīja galvu.
Frensiss uzsmaidīja viņai, nemanīdams vai vismaz izlikdamies nemanām šo intonāciju. Mejas aprocē ņudzēja tūkstošiem smaidiņu un simtiem komentāru. Daudzi vecāki gribēja pārcelties uz štatiem, kuros jau darbojās šī programma, un Frensiss tika pielīdzināts Mozum.
- Un vienlaikus tepat Protagora paviljonā strādā mūsu komanda, - Džekija turpināja, - kas apkopo visus zināšanu un sekmju datus, lai ikviena skolēna patstāvīgie darbi, informācija par mājas lasīšanu un stundu apmeklējumu, kā arī visi pārbaudījumu rezultāti glabātos vienā unificētā datubāzē. Mēs esam gandrīz sasnieguši savu mērķi. Jau pavisam drīz mums būs pilnīga informācija par ikviena koledžas abiturienta zināšanām - par katru viņa izlasīto un vārdnīcās sameklēto vārdu, katru pasvītroto teikumu, atrisināto vienādojumu, testu un kļūdu labojumu. Nevienam vairs nebūs jāmin, ko skolēns zina un kāds ir viņa sekmju līmenis.
Mejas aprocē joprojām izlēca ziņa pēc ziņas. Kur tas viss bija pirms 20 gadiem? - rakstīja kāds vērotājs. Mani bērni būtu mācījušies Jeilā30.
Frensiss nokremšļojās, gatavs turpināt. Mēju tracināja doma, ka viņi ar Džekiju ir to visu iestudējuši. - Turklāt tas ir pārsteidzoši vienkārši, - viņš sacīja, ar profesionālu respektu uzsmaidot Džekijai. - Visus šos datus var uzglabāt sīciņā mikroshēmā, kura pagaidām tiek izmantota tikai drošības nolūkos. Bet ja nu tā sniegs informāciju ne tikai par bērna atrašanās vietu, bet ari par sekmēm? Ja visi šie dati glabāsies vienuviet?
- Tas tik tiešām ir ļoti vienkārši, - Džekija piebalsoja.
- Ceru, ka vecāki novērtēs šo iespēju. Programmā iesaistītās ģimenes varēs ik brīdi noskaidrot, kur bērni atrodas, kādas ir viņu atzīmes, stundu apmeklējums un viss pārējais. Un šie dati netiks uzglabāti ierīcē, kuru bērns varētu pazaudēt. Tie glabāsies mākonī un pašā bērnā, un to nebūs iespējams nozaudēt.
- Perfekti, - bilda Džekija.
- Es tā ceru. - Frensiss raudzījās uz kurpju purngaliem, slēpdamies liekulīgas pieticības aizsegā. - Kā jūs visi zināt, - viņš pagriezās pret Mēju, uzrunājot viņas vērotājus, - pēdējā laikā mēs bieži pieminam Pilnību. Jāatzīst, ka pat sferisti vēl īsti nav izpratuši šī jēdziena būtību, bet es domāju, ka tam varētu būt arī šāda nozīme: apvienot pakalpojumus un rīkus, kurus šķir tikai daži sprīži. Mēs sekojam līdzi bērnu drošībai, sekojam līdzi viņu sekmēm. Apvienojot abus šos pavedienus, mēs beidzot zināsim par savu bērnu pilnīgi visu. Tas ir tik ģeniāli vienkārši, ka es atļaušos to nosaukt par Pilnību.
Mēja stāvēja parka rietumu daļā, zinot, ka viņai nebūs miera, iekams neatgriezīsies Enija. Pulkstenis jau rādīja 13.44. Mēja gaidīja draudzeni jau kopš paša rīta un nu baidījās palaist viņu garām. Divos viņai bija sarunāta tikšanās ar doktori Viljalobosu, un tas varēja prasīt zināmu laiku; ārste bija teikusi, ka viņām jāapspriež kāds diezgan nopietns jautājums, kurš gan neesot tieši saistīts ar veselību. Bet tagad Eniju un ārsti aizēnoja Frensiss, kurš piepeši dīvainā kārtā bija atguvis pievilcību.
Mēja saprata, ka tas ir vienkāršs psiholoģisks triks. Frensiss bija kusls puisis ar neattīstītiem muskuļiem, nopērta suņa skatienu un ļoti priekšlaicīgu ejakulāciju, bet iekāres dzirksts Džekijas acīs bija atmodinājusi Mejas interesi. Viņa atkal gribēja palikt ar Frensisu vienatnē, atsaukt viņu vakarā uz savu istabu. Tā bija pilnīgi stulba iedoma, un Mēja saprata, ka viņai vajag izvēdināt galvu. Bija īstais brīdis parādīt vērotājiem jauno skulptūru un izskaidrot tās ideju.
- Tagad apskatīsim šo skulptūru, - viņa sacīja. - Tās autors ir kāds pazīstams ķīniešu mākslinieks, kuram ir pastāvīgas problēmas ar varas iestādēm. - Piepeši Mēja saprata, ka neatceras viņa vārdu. - Jā, pie viena es gribu pateikties visiem vērotājiem, kuri nosūtīja bēdīgās sejiņas Ķīnas valdībai - gan par šī mākslinieka vajāšanu, gan internēta lietošanas ierobežojumiem. No Štatiem vien ir nosūtīti 180 miljoni sejiņu, un tas noteikti ietekmēs šīs Austrumu valsts režīmu.
Mēja joprojām nespēja atcerēties mākslinieka vārdu. Sapratusi, ka vērotāji tūlīt pamanīs misēkli, viņa atvieglota ieraudzīja aprocē aizmirsto vārdu un tekstu: Pasaki, kā viņu sauc!
Mēja pavērsa kameru pret skulptūru, un tie, kuri stāvēja viņai priekšā, atkāpās malā. - Nē, nē, palieciet, kur esat, - viņa sacīja. - Tā var labāk parādīt šī mākslas darba apjomu. - Visi atgriezās savās vietās, uz skulptūras fona līdzinoties bariņam punduru.
Tas bija četrpadsmit pēdas augsts, no plāna, kristāldzidra organiskā stikla darināts objekts. Mākslinieks strādāja lielākoties konceptuālās mākslas jomā, bet šis darbs bija vienkārša, skaidri saprotama alegorija - gigantiska roka automašīnas apmēros sniedzās cauri lielam taisnstūrim, kuru vairums uzskatīja par simbolisku datora monitoru.
Mākslinieks to bija nodēvējis par “Roku, kas sniedzas pretī cilvēces nākotnei”, un speciālisti runāja par viņam neraksturīgi nopietnu pieeju; citos viņa darbos dominēja drūma, sardoniska ironija par Ķīnas augšupeju un ar to saistīto pašpārliecību.