- Nu ko, arī citi rādītāji nav slikti, - viņa sacīja.
Mēja sēdēja uz izmeklēšanas galda, ārste stāvēja viņas
priekšā. Uzmetusi skatienu aprocei, Mēja nosprieda, ka vīrieši noteikti ir apmierināti. It kā būtu sapratusi, ka skats varētu būt pārāk pikants, ārste pagriezās pret ekrānu, uz kura vīdēja vairāki simti skaitļu.
- Varētu būt labāks soļu skaits, - viņa sacīja. - Tavs vidējais rādītājs ir 5300, lai gan būtu jābūt 10 000. Un tavā vecumā - vēl vairāk.
- Es zinu, - Mēja piekrita. - Pēdējā laikā biju ļoti aizņemta.
- Tomēr tam vajadzētu veltīt vairāk uzmanības. Vai apsoli man? Un tagad es gribētu mazliet pastāstīt mūsu skatītājiem par programmu, kurā tiek ievadīti tavi veselības dati. Esmu to nosaukusi par Komplekso elektronisko veselības datubāzi - saīsināti KEV. Tā kā manu bijušo vīru sauc Kevins, gribu piebilst: gadījumā ja tu mūs vēro, dārgais, tam nav nekāda sakara ar tevi.
Aprocē sāka nikni spietot ziņas. Tu esi pajoliņš, Kevin.
- KEV sniedz mums reālā laika datus par ikviena sfe-rista veselības stāvokli. Tu un citi jauniņie pirmie dabūjāt uzlabotās aproces, bet nu jau tās ir arī visiem pārējiem sfēristiem un mūsu rīcībā ir pilnīgi un precīzi dati par visiem vienpadsmit tūkstošiem darbinieku. Vari iedomāties? Un šī sistēma jau ir sevi attaisnojusi. Kad pagājušajā nedēļā parkā tika ievazāts gripas vīruss, mēs pēc pāris minūtēm atradām vainīgo un nosūtījām uz mājām, tā pasargājot visus pārējos. Ja vien mēs varētu pilnībā novērst infekciju ievazāšanu parkā! Bet tas būtu iespējams tikai tad, ja sfēristi nekad nepamestu parku un nesaķertu kaut kādus baciļus ārpusē. Bet nu mana reklāmas atkāpe ir galā. Parunāsim par tevi, Mēja.
-Ja vien jums nav sliktu ziņu. - Mēja centās pasmaidīt, lai gan jutās neomulīgi un gribēja ātrāk pāriet pie lietas.
- Tas noteikti nav nekas slikts, - sacīja ārste. - Vienkārši kāds vērotājs no Skotijas, kurš seko līdzi taviem veselības datiem, ir salīdzinājis tos ar DNS marķieriem un konstatējis, ka tava ēdienkarte, proti, uzņemtie nitrāti, paaugstina vēža risku.
- Ak kungs! Patiešām? Vai tā ir sliktā ziņa, kuras dēļ jūs mani aicinājāt?
- Nē, nē! Neuztraucies. Šo problēmu var viegli atrisināt. Tev nav vēža un droši vien arī nebūs. Bet tu jau zini, ka tev ir gremošanas orgānu vēža marķieris, vienkārši paaugstināts saslimšanas risks, un šis speciālists no Glāzgovas ir ievērojis, ka tu ēd salami un citus gaļas produktus, kuri satur nitrātus un var veicināt šūnu mutāciju.
- Nu jūs mani sabiedējāt.
- Piedod, es tā negribēju! Tas taču ir ļoti labi, ka šis cilvēks seko līdzi tavam veselības stāvoklim. To darām arī mēs, protams, visu laiku uzlabojot novērošanas metodiku, bet šis gadījums uzskatāmi parāda, cik liela vērtība ir plašs draugu loks. Cilvēks, kurš dzīvo piectūkstoš jūdžu attālumā, ir palīdzējis tev izvairīties no pieaugoša saslimšanas riska.
- Tātad vairs nekādu nitrātu.
- Tieši tā - nost ar nitrātiem! Esmu nosūtījusi tev zingu ar nitrātus saturošo produktu sarakstu, kuru varēs redzēt arī tavi vērotāji. Šie produkti ir jālieto ierobežotā daudzumā vai arī pilnīgi jāatsakās no tiem, ja ir paaugstināts onkoloģisko slimību risks. Noteikti pastāsti to arī vecākiem, ja viņi paši neseko līdzi savai Zing plūsmai.
- Domāju, ka seko, - Mēja sacīja.
- Un tagad - ne pārāk labas ziņas. Tas nav saistīts ar tevi vai tavu veselību, arī ar taviem vecākiem viss ir kārtībā, tomēr es gribu tev kaut ko parādīt. - Ārste atvēra vecāku Viziera kameru videoplūsmu; tās tika uzstādītas mēnesi pēc viņu apdrošināšanas, jo “Sfēras” mediķu komanda bija ieinteresējusies par tēta gadījumu un gribēja iegūt pēc iespējas vairāk datu. - Vai redzi kaut ko neparastu?
Mēja pievērsa skatienu ekrānam ar sešpadsmit logu režģi; divpadsmit no tiem bija tumši. - Darbojas tikai četras kameras.
- Tieši tā, - ārste piekrita.
Brīdi Mēja vēroja četru atlikušo kameru attēlus, bet vecākus nekur nemanīja. - Vai pie viņiem ir bijis tehniķis?
- Kamerām nekas nekaiš. Mēs redzējām, kā viņi to izdarīja - pakāpās un aizsedza objektīvus. Varbūt aizlipināja ar līmlenti vai vienkārši apsedza ar audumu. Vai tu to zināji?
- Nē. Man ļoti žēl. Viņiem nevajadzēja tā darīt.
Mēja automātiski pārbaudīja vērotāju skaitu -
1 298 001. Tas vienmēr pieauga doktores Viljalobosas apmeklējumu laikā, un tagad visi šie cilvēki zināja, ko ir izdarījuši viņas vecāki. Mēja juta, ka vaigos sakāpj sārtums.
- Vai esi pēdējā laikā ar viņiem sazinājusies? - ārste pajautāja. - Saskaņā ar mūsu datiem neesi, bet varbūt...
- Neesmu gan - nu jau vairākas dienas. - Patiesību sakot, bija pagājusi jau vairāk nekā nedēļa. Mēja bija mēģinājusi sazvanīt viņus un sūtījusi zingus, bet vecāki neatbildēja nedz uz zvaniem, nedz ziņām.
- Varbūt tev vajadzētu pie viņiem aizbraukt? Kā zini, ir grūti nodrošināt pienācīgu medicīnisko aprūpi, taustoties pa tumsu.
Pametusi parku jau piecos pēcpusdienā (tā nebija gadījies jau nedēļām ilgi), Mēja brauca uz mājām un domāja par vecākiem. Kas viņiem ir uznācis? Vai tikai viņi nav inficējušies ar Mersera trakumsērgu? Kā viņi uzdrīkstējās aizsegt kameras? Pēc visa, ko bija darījusi viņa un “Sfēra”, apejot savus noteikumus, lai viņiem palīdzētu! Un ko teiks Enija?
Lai viņa iet ieskrieties, nodomāja Mēja, traukdamās uz māju pusi. Attālinoties no okeāna, gaiss kļuva manāmi siltāks, kamera bija, kā parasti, ielikta speciālā turētājā uz priekšējā paneļa. Sasodītā debitante! Šis nudien nebija labākais brīdis - Enija noteikti radīs iespēju izmantot šo situāciju savā labā. Ja draudzene viņu apskauž (un par to nebija ne mazāko šaubu), viņa noteikti izdomās, kā padarīt Mēju melnu un maziņu. Mēju no Visuma aizkaktes, autostāvvietas īpašnieku meitu, kuras vecāki nespēj pat tik daudz kā likt mieru savām kamerām un parūpēties par savu veselību. Viņi bija saņēmuši grandiozu dāvanu, pirmklasīgu medicīnisko aprūpi, bet nespēja to pienācīgi novērtēt. Mēja labi zināja, ko Enija domā savā mazajā, blondajā aristokrātes galviņā: ir cilvēki, kuriem vienkārši nav iespējams palīdzēt.
Pašas Enijas ciltskoks iesniedzās pagātnē līdz pat leģendārajam Mayflower*. Viņas senči bija apguvuši šo zemi, bet šo senču senčiem savulaik piederēja krietna daļa Anglijas. Viņu asinis bija zilākas par zilām jau kopš tā laika, kad tika izgudrots ritenis, vēl vairāk - to noteikti bija izgudrojuši tieši Enijas senči. Tas būtu tikai loģiski un nevienu nepārsteigtu.
Tas bija atklājies kādā Pateicības dienā Enijas vecāku mājās, kur bija sapulcējušies vismaz divdesmit radinieki (visi ar smalki veidotiem deguniem, baltsārtu ādu un tuvredzīgām acīm, kas slēpās aiz bieziem briļļu stikliem), kad sarunas gaitā tika garāmejot pieminēts (Enijas ģimene neapsprieda un īpaši augstu nevērtēja savu izcelsmi) kāds tāls sencis, kurš esot piedalījies pirmajos Pateicības svētkos.