Helēna no Melburnas Ņūmeksikā ir spilgta personība, viņai vajag veltīt ipašu uzmanību un visos iespējamos veidos atbalstīt viņas centienus. Bet plīsums pletās aizvien platāks, bija steigšus kaut kas jādara. Nespēdama izdomāt neko citu, Mēja aktivizēja Sfēras Aptauju un pamāja ar galvu - sāksim!
- Vai tu regulāri lieto matu kondicionētāju?
- Jā, - Mēja atbildēja.
- Paldies. Ko tu domā par organiskajiem matu kopšanas līdzekļiem?
- Patīk. - Viņa jau bija nedaudz nomierinājusies.
- Paldies. Ja veikalā vai internēta vietnē, kur tu parasti iepērcies, nav tava iecienītā matu kopšanas līdzekļa, vai tu iegādājies cita zīmola produktu?
- Nē.
- Paldies.
Ierasti uzdevumi, vienmērīgs darba ritms - tieši tas, kas šobrīd vajadzīgs. Aproces displejā ņudzēja simtiem jaunu smaidiņu. Daudzi rakstīja, ka tas ir ļoti iedvesmojoši - “Sfēras” jaunā slavenība dod savu ieguldījumu šādas datubāzes veidošanā. Pienāca ziņas arī no dažiem cilvēkiem, ar kuriem viņa bija strādājusi Klientu Pieredzē, viņu apsveica klienti no Kolumbusas, Johannes-burgas un Brisbenas. Kādas mārketinga firmas īpašnieks no Ontario pateicās par viņas piemēru un labo gribu, un Mēja bridi sarakstījās ar viņu, apvaicājās, kā sokas ar biznesu.
Viņa sazinājās ar vēl trijiem klientiem, un visi trīs piekrita atbildēt uz paplašinātās aptaujas jautājumiem. Grupas vidējais reitings bija 95 punkti, un Mēja cerēja, ka viņai izdosies to uzlabot. Viņa jutās vajadzīga, un tā bija ļoti patīkama izjūta.
- Mēja.
Jau atkal šis vārds, izrunāts viņas pašas digitalizētajā balsi, atbalsojās kaut kur pašos sirds dziļumos. Šķita, ka viņa nav dzirdējusi to mēnešiem ilgi, tomēr tas nebija zaudējis savu spēku. Vajadzēja pamāt ar galvu, bet viņa gribēja dzirdēt to vēlreiz un nogaidīja.
- Mēja.
Viņa jutās kā atgriezusies mājās.
Ar prātu Mēja saprata - viņa atrodas Frensisa istabā tikai tāpēc, ka visi pārējie viņu uz laiku ir pametuši. Nosēdējusi KP deviņdesmit minūtes, viņa atvēra Sfēras Lokatoru un noskaidroja, ka Frensiss ir kopmītnē. Tad Mēja ieraudzīja, ka viņš vēl neguļ un ir pieejams tieš-saistē. Jau pēc pāris minūtēm Frensiss paziņoja, ka ir ļoti pateicīgs un priecīgs par viņas ziņu, un uzaicināja Mēju pie sevis. Lūdzu, piedod! - viņš rakstīja. Es pateikšu to vēlreiz, kad tu atnāksi. Tā nu viņa izslēdza kameru un devās pie Frensisa.
Durvis atvērās.
- Piedod, lūdzu! - viņš sacija.
- Izbeidz! - Mēja iegāja iekšā un aizvēra durvis.
- Vai kaut ko gribi? - viņš pajautāja. - Varbūt ūdeni? Ir ari kaut kāds jauns degvīns - atradu ledusskapi, kad pārnācu. Varam nogaršot.
- Nē, paldies. - Mēja apsēdās uz skapiša līdzās Frensisa portatīvajām ierīcēm.
- Pag, pag! Tur nedrīkst sēdēt! - viņš iesaucās.
Mēja piecēlās. - Es taču nesēžu uz taviem rīkiem.
- Ne jau rīku, bet skapīša dēļ. - Frensiss pasmaidīja. - Man teica, ka tas esot diezgan vārīgs. Vai tu tiešām neko nedzersi?
- Nē. Esmu ļoti nogurusi, vienkārši negribēju palikt viena.
- Paklau, - Frensiss iesāka. - Es visu saprotu un zinu, ka man bija jālūdz tev atļauja, bet ceru, ka tu ari mani saproti. Es vienkārši nespēju noticēt, ka esmu kopā ar tevi. Domāju, ka varbūt tā ir pēdējā reize, un gribēju paturēt to atmiņā.
Mēja apzinājās savu varu pār šo vīrieti, un tas viņu tīkami satrauca. Viņa apsēdās uz gultas. - Vai tu viņus atradi?
- Ko tad?