Beilijs kā šaubīdamies nogrozīja galvu, tomēr viņa smaids un skatiens mudināja turpināt. - Mazliet pārsteidzīgs pieņēmums, bet tas nekas.
- Tad kāpēc mēs nevarētu pieprasīt, lai katram balsstiesīgam pilsonim būtu “Sfēras” konts?
Visi nemierīgi sagrozījās krēslos, daži vecākie sfēristi skaļi noelsās.
- Ļaujiet viņai pabeigt, - ierunājās kāda cita balss. Mēja paskatījās apkārt un ieraudzīja Stentonu, kurš stāvēja pie durvīm, sakrustojis rokas uz krūtīm un iedūris skatienu grīdā. Uzmetis Mejai īsu mirkli, viņš strupi pamāja ar galvu, un viņa atkal sajuta drošu pamatu zem kājām.
- Es jau gaidīju šādu reakciju. Kā gan mēs varam pieprasīt, lai cilvēki izmanto mūsu pakalpojumus? Bet neaizmirsīsim, ka mūsu valsts pilsoņiem ir ļoti daudz dažādu pienākumu un tā tas ir lielākajā daļā attīstīto valstu. Bērniem taču ir jāapmeklē skola, vai ne? Tas ir ar likumu noteikts pienākums. Vecākiem ir jāsūta bērni skolā vai jānodrošina iespēja mācīties mājās, bet jebkurā gadījumā tas ir jādara. Ikvienam pilngadīgam vīrietim ir jāreģistrējas militārajam dienestam, vai ne? Lai sēstos pie stūres, ir vajadzīga vadītāja apliecība, turklāt ir jāizmanto drošības josta. Pat no atkritumiem ir jāatbrīvojas noteiktā veidā, tos nedrīkst izmest, kur pagadās.
- Valsts pieprasa, lai mēs maksātu nodokļus, - negaidīti piebalsoja Stentons. - Un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Un piedalītos tiesas sēdēs kā zvērinātie.
- Tieši tā, - Mēja turpināja. - Mēs drīkstam atviegloties tikai tualetē, nevis uz ielas. Un tā tālāk un tā joprojām - valsts pieprasa, lai pilsoņi ievērotu neskaitāmus likumus. Kāpēc tad nevarētu pieprasīt, lai viņi piedalās vēlēšanās? Tā notiek daudzās valstīs.
- Pie mums jau gribēja ieviest šādu kārtību, - sacīja kāds no vecākajiem sfēristiem.
- Tikai tie nebijām mēs, - Stentons iebilda.
- Tur jau tā lieta. - Mēja paskatījās uz viņu un pamāja ar galvu. - Mums vēl nebija tādu tehnoloģiju. Agrāk būtu bijis pārāk dārgi sadzīt visus rokā, reģistrēt vēlēšanām un pēc tam panākt, lai viņi dodas balsot. Būtu jāstaigā pa mājām un jātransportē ļaudis uz vēlēšanu iecirkņiem. Tas būtu praktiski neiespējami. Pat tajās valstīs, kurās dalība vēlēšanās ir obligāta, patiesībā tas netiek uzspiests. Bet tagad tas ir iespējams - mēs varam salīdzināt balsstiesīgo iedzīvotāju sarakstus ar AutenTu lietotāju datubāzi, un tur atradīsies puse trūkstošo vēlētāju. Reģistrācija notiek automātiski, atliek tikai nodrošināt viņu ierašanos vēlēšanu iecirknī.
- Kādā veidā? - pajautāja kāda sieviete, un Mēja saprata, ka tā ir Enija. Tas nebija tiešs izaicinājums, tomēr tonis šķita diezgan šerps.
- Ak kungs! - Beilijs atbildēja. - Ir simtiem dažādu iespēju. Tā nudien nav nekāda problēma. Var sūtīt viņiem neskaitāmus atgādinājumus vai pat bloķēt kontus līdz brīdim, kad viņi būs nobalsojuši. Es izvēlētos šo variantu. “Sveika, Enij! Atlicini piecas minūtes vēlēšanām!” Vai tamlīdzīgi. Mēs jau izmantojam šo metodi savām aptaujām, un tu to labi zini, Enij. - Beilijs izrunāja viņas vārdu ar vieglu vilšanās un brīdinājuma pieskaņu, liekot
saprast, lai labāk paklusē. Tad viņš atplauka un atkal pievērsās Mejai. - Un ko darīt ar nepakļāvīgajiem?
Mēja pasmaidīja - viņa jau zināja atbildi un paskatījās uz aproci: 7 202 821 vērotājs. Pa kuru laiku savācās tāds kvantums?
- Mums visiem taču ir jāmaksā nodokļi, vai ne? Cik cilvēku to tagad dara tiešsaistē? Pagājušajā gadā droši vien kādi astoņdesmit procenti. Kā būtu, ja mēs pārtrauktu dublēt pakalpojumus un iekļautu to visu vienotā sistēmā? Ikviens varētu izmantot savu “Sfēras” kontu, lai nomaksātu nodokļus, reģistrētos vēlēšanām, apmaksātu soda talonus un tamlīdzīgi. Mēs aiztaupītu cits citam daudz velti izšķiesta laika un neērtību, arī valsts ietaupītu miljardiem dolāru.
- Simtiem miljardu, - Stentons precizēja.
- Tieši tā, - Mēja piekrita. - Mūsu AutenTu kontus ir nesalīdzināmi vieglāk lietot nekā, teiksim, transportlīdzekļu aģentūru vietņu tīklu. Vai būtu slikti, ja ar “Sfēras” starpniecību varētu atjaunot vadītāja apliecību? Ja caur AutenTu kontu varētu pieteikties visiem valsts pakalpojumiem? Cilvēki būtu sajūsmā par šādu iespēju. Viņiem vairs nevajadzētu apmeklēt desmitiem vietņu, lai izmantotu dažādus pakalpojumus, to visu varētu izdarīt caur “Sfēru”.
- Bet kāpēc lai valdība pati neizveidotu šādu universālu sistēmu? - Atkal atskanēja Enijas balss, un Mēja tūlīt aptvēra, ka tā ir kļūme. - Kāpēc tai būtu vajadzīgi mēs?
Mēja īsti nesaprata, vai tas ir vienkārši retorisks jautājums vai arī Enija patiešām uzskata to par nopietnu iebildumu. Jebkurā gadījumā lielākā daļa klātesošo sāka smīkņāt. Valdība izstrādās jaunu, sarežģītu sistēmu, lai konkurētu ar “Sfēru”? Mēja paskatījās uz Beiliju un Sten-tonu. Stentons smaidīja, paslējis zodu, un nolēma pats atbildēt uz Enijas iebildumu.
- Tāpēc, Enij, ka tukšā vietā izveidot līdzīgu sistēmu būtu muļķīga, ļoti dārga un vienkārši nerealizējama iecere. Mums jau ir vajadzīgā infrastruktūra un 83 procenti elektorāta. Vai tevi apmierina šāda atbilde?
Enija pamāja ar galvu, un viņas acīs atspoguļojās bailes, nožēla un varbūt pat mirklīgs izaicinājums. Stentons runāja diezgan asā tonī, un Mēja nodomāja, ka viņš varētu būt mazliet iecietīgāks.
- Vašingtona vēl nekad nav bijusi tik taupīga kā tagad, - viņš turpināja jau laipnāk. - Vismaz šobrīd tai nenāk ne prātā no pašiem pamatiem veidot jaunas vērienīgas birokrātiskās sistēmas. Patlaban ikviena vēlētāja balss izmaksā valstij aptuveni desmit dolārus. Tā kā prezidenta vēlēšanās piedalās divsimt miljoni cilvēku, valsts izdod divus miljardus reizi četros gados, un tas ir tikai par vienu vēlēšanu dienu. Ņemot vērā arī štatu un visas pārējās vēlēšanas, katru gadu šis vienkāršais process izmaksā valstij simtiem miljardu dolāru, un tie ir pilnīgi lieki tēriņi. Dažos štatos šim nolūkam joprojām izmanto papīru! Piedāvājot šos pakalpojumus bez maksas, mēs ļausim valstij ietaupīt miljardiem dolāru, turklāt vēlēšanu rezultāti būs zināmi tūlīt pat. Vai tas izklausās gana pārliecinoši?
Stentons paskatījās uz Eniju tā, it kā būtu atklājis viņā kaut ko jaunu, un viņa drūmi pamāja ar galvu. Tad viņš pagriezās pret Mēju, aicinot viņu turpināt.
- Ja ikvienam pilsonim būs obligāti jāreģistrējas AutenTu, lai maksātu nodokļus vai izmantotu jebkurus
valsts pakalpojumus, - viņa sacīja, - būs palicis tikai mazs solītis līdz simtprocentīgai dalībai vēlēšanās. Turklāt mēs varētu sekot līdzi visiem demokrātiskajiem procesiem. Teiksim, pilsētiņas municipalitāte vēlas, lai visi nobalsotu par kādu vietējas nozīmes lēmumu. AutenTu zina ikviena lietotāja adresi, tā ka balsošanā varētu piedalīties tikai šīs pilsētiņas iedzīvotāji. Un rezultāti būtu zināmi jau pēc pāris minūtēm. Vai arī kāds štats vēlēsies noskaidrot iedzīvotāju viedokli par jaunu nodokli. Arī šajā gadījumā jau pēc īsa brīža tiks iegūti precīzi un verificējami dati.
- Tad vairs nebūtu nekādas zīlēšanas kafijas biezumos. - Stentons nu stāvēja galda galā. - Nekādu lobētāju. Nekādu vēlēšanu iecirkņu. Zināmā mērā vairs nebūtu vajadzīgs pat Kongress. Ja mēs varētu jebkurā laikā gūt nefiltrētus, precīzus un patiesus datus par cilvēku vēlmēm, liela daļa Vašingtonas vairs nebūtu vajadzīga, vai ne?
Vakars bija auksts, plosījās stiprs vējš, bet Mēja to nemanīja. Viss bija labi un pareizi, vienkārši perfekti. Viņa bija guvusi Gudro atzinību un varbūt norādījusi visam uzņēmumam jaunu ceļu - varbūt, jā, varbūt pat radusi iespēju pacelties jaunā pārstāvnieciskās demokrātijas līmenī. Vai tiešām viņas ideja palīdzēs “Sfērai” pilnveidot demokrātiju? Vai tiešām viņa ir radusi risinājumu simtiem gadu pastāvējušai problēmai?