Nosaucām to par Demokini, Beilijs rakstīja. Tā ir demokrātija ar tavu balsi, tava iniciatīva. Un tā vairs nav aiz kalniem.
Torīt Mēju uzaicināja pie sevis speciālistu komanda, kura jau bija izstrādājusi Demokini bēta versiju. Kad Mēja iegāja telpā, viņu ar gavilēm sveica aptuveni divdesmit paguruši, bet acīm redzami apmierināti programmētāji un dizaineri. Griestu lampas nodzisa, gaismas lokā palika tikai sieviete ar gariem, melniem matiem un starojošu smaidu sejā.
- Sveika, Mēja! Sveiki, Mejas vērotāji! - Viņa viegli paklanījās. - Mani sauc Šarma, un es jūtos ļoti priecīga un pagodināta par iespēju ar jums runāt. Šodien iepazīstināsim jūs ar pirmo Demokini versiju. Parasti mēs nestrādājam tādos triecientempos, bet, ņemot vērā “Sfēras” nešaubīgo ticību, ka šī programma tūlīt gūs plašu pielietojumu visā pasaulē, centāmies paveikt visu pēc iespējas ātrāk.
Atdzīvojās sienas ekrāns - uz tā parādījās karogs ar zili baltām svītrām un stilīgā šriftā rakstītu vārdu “Demokini”.
- Šī programma ļaus sfēristiem paust savu viedokli par faktoriem, kuri ietekmē viņu dzīvi - galvenokārt šeit parkā, bet ari ārpus tā robežām. Katru reizi, kad “Sfēra” gribēs uzzināt kolektīva domas tajā vai citā jautājumā, uz IntraSfēras displejiem parādīsies lūgums atbildēt uz vienu vai vairākiem jautājumiem. Ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk saņemt visu darbinieku atbildes, tālab pārējās saziņas sistēmas tiks bloķētas, līdz jūs būsiet snieguši atbildes. Tūlīt es parādīšu, kā tas notiek.
Uz ekrāna zem Demokini logotipa izlēca jautājums: Vai tu vēlies plašāku veģetāro ēdienu izvēli lenčā? Vienā jautājuma pusē bija podziņa ar priecīgo sejiņu, otrā -ar bēdīgo.
Mēja atzinīgi pamāja ar galvu. - Ļoti iespaidīgi.
- Paldies, - sacīja Šarma un norādīja uz ekrānu. - Un tagad esi tik mīļa un nospied vienu no atbilžu variantiem.
-Ak jā, protams. - Piegājusi pie ekrāna, Mēja nospieda priecīgo smaidiņu, un visi klātesošie atkal uzgavilēja. Uz ekrāna parādījās līksms smaidiņš, bet virs tā - lokā izliekti vārdi: “Tu esi sadzirdēts!” Jautājums nozuda, to aizstāja teksts: “Demokini rezultāti: 75 % respondentu vēlas plašāku veģetāro ēdienu izvēli. Drīzumā tā tiks nodrošināta.”
- Nu kā? - Šarma staroja smaidā. - Tas, protams, ir simulators. Mēs vēl neesam pieslēguši Demokini visus sfēristus, bet tu saprati, kā tas notiek. Uz displeja izlec jautājums, visi uz brīdi pārtrauc darbu, atbild, un “Sfēra” tūlīt pat zina visa kolektīva vēlmes un var attiecīgi rīkoties. Fantastiski, vai ne?
- Jā gan, - Mēja atbildēja.
- Iedomājies, ka tas notiek visas valsts mērogā. Visas pasaules mērogā!
- Es nespēju to iedomāties.
- Bet tu taču pati šo sistēmu izdomāji! - Šarma atgādināja.
Mēja nezināja, ko lai saka. Vai tiešām viņa to bija izdomājusi? Mēja nebija par to pārliecināta. Viņa tikai salika kopā dažus mozaīkas fragmentus: Sfēras Aptauju efektivitāti un lietderību, “Sfēras” nemainīgo mērķi aptvert visu cilvēci, kā arī vispārējo cerību uz reālu, nefiltrētu un, pats svarīgākais, īstenu demokrātiju. Tagad viss bija nodots speciālistu rokās, un to “Sfērā” bija simtiem -labākie pasaulē. Pēdīgi Mēja pateica, ka ir tikai apvienojusi dažas ļoti tuvas idejas, un visi klātesošie atkal jūsmīgi smaidīja, spieda viņai roku un apgalvoja, ka šī ideja ir pavērusi “Sfērai” un, iespējams, arī visai cilvēcei jaunu, nozīmīgu attīstības ceļu.
Kad Mēja pameta Renesansi, viņu turpat pie durvīm apstāja bariņš jaunu sfēristu. Nemierīgi dīdoties emociju pārpilnībā, viņi paziņoja, ka agrāk nekad nav vēlējuši, jo esot bijuši pilnīgi apolitiski un tāli no valsts pārvaldes un domājuši, ka viņu viedoklim nav reālas nozīmes. Agrāk viņu balss vai paraksts uz kādas petīcijas esot gājis tik garu ceļu caur pilsētas, apgabala un štata birokrātisko aparātu līdz štata pārstāvjiem Vašingtonā, ka tas bijis gluži kā iemest pudeli ar vēstījumu jūras viļņos. Bet tagad, apgalvoja jaunie sfēristi, viņi jūtoties iesaistīti. Ja Demokini tik tiešām darbosies - un, kad šis projekts būs īstenots, tas, protams, darbosies -, beidzot visa tauta būs iesaistīta demokrātiskajos procesos: valsts un visa pasaule izdzirdēs jaunatnes balsi, un viņu dabiskais ideālisms un progresīvās tendences apgriezīs pasauli ar kājām gaisā. Staigājot pa parku, Mēja visu dienu uzklausīja līdzīgas atziņas, sfēristi apbēra viņu ar neskaitāmām jūsmīgām atsauksmēm. Visi sacīja, ka cilvēci gaida grandiozas pārmaiņas, un šīs pārmaiņas notiks straujā tempā - saskaņā ar viņu kvēlo siržu ritmu.
Visu ritu turpinājās neidentificētie telefona zvani. Mēja zināja, ka tas ir Kaldens, bet negribēja ar viņu runāt un vēl jo vairāk - satikties; tagad tas būtu liels solis atpakaļ. Ap pusdienlaiku Šarma paziņoja, ka viņi ir gatavi pirmajam īstajam Demokini testam, kurā piedalīsies viss “Sfēras” kolektīvs. Pulksten 12.45 visi saņems piecus jautājumus un tūlīt pat varēs iepazīties ar aptaujas rezultātiem, turklāt Gudrie solīja dienas laikā izpildīt sfēristu vēlmes.
Stāvot parka centrā starp vairākiem simtiem sfēristu, kuri ēda lenču un satraukti sprieda par drīzo Demokini demonstrāciju, Mēja atcerējās gleznu, kurā bija attēloti Konstitucionālā konventa35 dalībnieki. Tie bija stīvās pozās sastinguši vīri pūderētās parūkās un vestēs - bagāti baltādainie, kuriem nebija īpašas intereses pārstāvēt savus līdzcilvēkus. Viņi jau pašā sākumā bija iedibinājuši defektīvu demokrātiju, kurā skaļāk skanēja bagāto balsis; tikai bagātie ieņēma vietas Kongresā un nodeva tās tālāk tikpat privileģētām personām. Nevar noliegt, ka kopš tā laika sistēma bija soli pa solim pilnveidota, tomēr Demokini būs kā sprādziens, kas nolīdzinās to līdz pamatiem, atbrīvojot vietu jaunai kārtībai. Demokini bija tīrs un perfekts rīks, pirmā un vienīgā iespēja nodrošināt tiešu demokrātiju jebkurā pasaules valsti.
Pulksten 12.30 Mēja bija uzņēmusi sevī pietiekami daudz spēka un pārliecības, lai pēdīgi padotos Kaldena neatlaidībai un atbildētu uz zvanu.
- Hallo?
- Te Kaldens, - viņš strupi sacīja. - Nesauc mani vārdā. Es izdarīju tā, ka ienākošais audiosignāls nav dzirdams.
- Nē.
- Lūdzu, Mēja! Tas ir dzīvības un nāves jautājums.
Mēja kaunējās par to, ka joprojām pakļaujas Kaldena
varai, jutās vāja un viegli ietekmējama. Viņa kontrolēja visas savas dzīves jomas, bet šī cilvēka balss vien spēja izsist viņu no sliedēm un pavedināt uz kļūmīgiem lēmumiem. Pēc minūtes viņa jau bija tualetes kabīnē un izslēdza skaņu. Tālrunis iezvanījās vēlreiz.
- Saruna noteikti tiks fiksēta, - viņa sacīja.
- Nē. Es parūpējos, lai mums būtu mazliet laika.
- Ko tu īsti gribi, Kalden?
- Tu nedrīksti to pieļaut. Tava obligātā sistēma, par kuru visi tā jūsmo, ir pēdējais solis uz “Sfēras” pilnību, un tas nedrīkst notikt.
- Ko tu runā? Tas taču ir pats galvenais. Ja tu strādā šeit tik ilgi, tad labāk par citiem zini, ka tas ir “Sfēras” sākotnējais mērķis. Tā taču ir sfēra, muļķi. Tai ir jāsasniedz Pilnība, jābūt perfekti apaļai.
- Mani jau no paša sākuma biedēja šis mērķis. Kolīdz visiem būs obligāti jāreģistrējas AutenTu un visi valsts pakalpojumi tiks sniegti ar “Sfēras” starpniecību, tu būsi palīdzējusi izveidot pasaulē pirmo tirānisko monopolu.
Vai tev tiešām šķiet pareizi, ka privāts uzņēmums kontrolēs pilnīgi visu informāciju? Ka tam būs tiesības pieprasīt, lai visi izmanto tā pakalpojumus?
35
ASV valstsvīru sanāksme Filadelfijā 1787. gadā, kurā tika pieņemta Neatkarības deklarācija.