Bija steidzami kaut kas jādara. Mēja devās atpakaļ uz KP, pamāja Džaredam un pārējiem un atvēra kanālu. Pāris minūšu laikā viņa atbildēja uz kāda sīka Prāgas juveliera vaicājumu, apskatīja viņa mājaslapu, konstatēja, ka viņa darbi ir oriģināli un skaisti, un darīja to viņam zināmu, kā arī uzrakstīja zingu, iegūstot astronomisku Konversijas Koeficientu un Bruto Ieņēmumu -52 098 eiro desmit minūšu laikā. Nākamā bija kāda Zie-meļkarolīnas ekomēbeļu vairumtirdzniecības firma ar nosaukumu “Dizains dzīvei”. Mēja atbildēja uz Šerilijas Fronto vaicājumu, kā arī uz klientu aptaujas jautājumiem, jo tas esot īpaši svarīgi, ņemot vērā viņas vecumu un ienākumu līmeni, - viņiem esot pārāk maz informācijas par šādu cilvēku vēlmēm un izvēli. Pēc tam viņa atsūtīja fotogrāfijas, kurās bija iemūžināti viņas dēlēna pirmie soļi beisbola laukumā, un Mēja uzrakstīja vairākus komentārus. Šerilija sirsnīgi pateicās un uzstāja, ka Mejai noteikti jāatbrauc uz Čeplhilu, lai personiski iepazītos ar Taileru un nobaudītu īstu barbekjū. Mēja bija ļoti priecīga par šo jauno austrumkrasta draudzeni un apsolīja aizbraukt, tad pievērsās Džerijam Ulriham, refrižeratoru parka īpašniekam no Grendrepidsas Mičiganā. Viņš gribēja, lai Mēja pārsūta visiem saviem kontaktiem ziņu par viņa pakalpojumiem, jo ļoti vēlas paplašināt klientūru Kalifornijā un būs priecīgs par jebkuru palīdzību. Mēja apsolīja informēt visus iespējamos cilvēkus un pirmām kārtām savus 14 611 002 sekotājus, un viņš atbildēja, ka ļoti priecātos par tik plašiem sakariem un gaida biznesa piedāvājumus vai vienkārši kādu ziņu no visiem 14 611 002 cilvēkiem. 1556 no viņiem tūlīt pat sazinājās ar Džeriju un apsolīja nodot informāciju tālāk.
Izbaudot šo svētīgo saziņas gāzmu, Džerijs paziņoja, ka viņa krustmeita pavasarī beigs Austrummičiganas Universitāti un sapņo strādāt “Sfērā”. Kā viņa varētu īstenot šo sapni? Vai viņai vajadzētu pārcelties uz rietumiem, tuvāk “Sfērai”, vai arī var cerēt, ka viņu uzaicinās uz darba pārrunām, ja viņa atsūtīs CV? Mēja ieteica vērsties personāla daļā un deva vēl dažus padomus, tad pievienoja Džerija krustmeitu savam kontaktu sarakstam ar atgādinājumu pārbaudīt, kā viņai sokas, ja meitene patiešām pieteiksies darbam “Sfērā”. Kāds cits klients, Ektors Kasilja no Orlando Floridā, pastāstīja, ka ir kaislīgs putnu vērotājs un atsūtīja viņai dažas fotogrāfijas. Kad Mēja uzslavēja viņa bildes un pievienoja tās savam fotomākonim, Ektors palūdza tās novērtēt -tad viņu noteikti ievērotu fotoamatieru grupā, kurai viņš vēlas pievienoties. Mēja izpildīja viņa lūgumu, un Ektors bija stāvā sajūsmā. Pēc pāris minūtēm viņš atsūtīja vēl vienu pateicību, jo kādu grupas locekli esot dziļi iespaidojis fakts, ka īsts sfērists ir atzinīgi novērtējis viņa bildes. Viņš uzaicināja Mēju uz fotoizstādi, kas notiks ziemā Maiamibīčā (tur būs arī viņa bildes!), un Mēja atbildēja, ka noteikti to apmeklēs, gadījumā ja janvārī dosies uz to pusi. Acīmredzot pārvērtējis Mejas interesi, Ektors saveda viņu kopā ar savu māsīcu Natāliju, kurai piederēja viesnīciņa četrdesmit minūšu brauciena attālumā no Maiami; viņa ar lielāko prieku uzņemšot gan Mēju, gan viņas draugus. Natālija tūlīt pat informēja viņu par cenām, kuras būšot zemākas, ja Mēja sadomās atbraukt darbdienā. Pēc brīža sekoja jauna apjomīga ziņa ar saitēm uz dažādiem ilustrētiem rakstiem, kuri sniedza izsmeļošu informāciju par Maiami apkaimi un daudzajiem ziemas priekiem: sporta makšķerēšanu, vizināšanos ar ūdensmotocikliem un dejām. Mēja juta, kā atveras pazīstamais plīsums un visu pamazām pārņem melnums, bet turpināja strādāt, pārmāca, iznīdēja to ar darbu, līdz pēdīgi ievēroja, ka pulkstenis jau ir 22.32.
Mēja bija pavadījusi KP vairāk nekā četras stundas un devās uz kopmītni jau krietni labākā noskaņojumā, atguvusi mieru un iekšējo līdzsvaru. Viņa atrada savā gultā Frensisu ar planšeti, kurš rotaļājās ar kādu jaunu aplikāciju - ielīmēja savu seju mīļākajās filmās. - Paskaties! - Viņš parādīja Mejai epizodi no kādas asa sižeta filmas, kur Brūsa Vilisa vietā nu uzdarbojās Frensiss Ga-raventa. “Sfēra” esot nopirkusi to no kādas jaundibinātas Kopenhāgenas firmiņas, kurā strādā tikai trīs cilvēki, un aplikācija esot perfekti izstrādāta; pat bērns sapratīšot, kā to lietot.
- Rīt tu noteikti uzzināsi daudz jauna, - sacīja Frensiss, un Mēja atcerējās par planktona izsijāšanu. - Tas būs interesants pasākums. Reizēm viņiem ir tīri labas idejas. Un, runājot par labām idejām... - Frensiss ievilka viņu gultā, noskūpstīja un uzsēdināja sev virsū. Mēja jau domāja, ka viņiem būs kaut kas līdzīgs īstam seksam, bet tajā brīdī, kad viņa vilka nost blūzīti, Frensiss samiedza acis un noraustījās, un viņa saprata, ka viss jau ir galā. Pārģērbies un iztīrījis zobus, viņš gribēja zināt vērtējumu un ieguva simts punktus.
Mēja atvēra acis. Septiņpadsmit minūtes pāri četriem. Frensiss gulēja bez skaņas, uzgriezis viņai muguru. Mēja atkal aizvēra acis, bet spēja domāt tikai par tiem 368 cilvēkiem, kuri (nu jau par to nebija nekādu šaubu) gribēja, lai viņa vispār nebūtu nākusi pasaulē. Vajadzēja steigšus atgriezties KP un atvērt kanālu. Mēja pieslējās sēdus.
- Kas par lietu? - Frensiss noprasīja.
Pagriezusi galvu, Mēja sastapa viņa jautājošo skatienu.
- Nekas. Tikai tā balsošana.
- Vai tiešām tas tevi tik ļoti satrauc? Šie nieka pār-simt cilvēki?
Frensiss pasniedzās no gultas otras puses, lai mierinoši noglaustu viņai muguru, bet tik tikko sasniedza ar pirkstu galiem vidukli.
- Bet kas tie ir par cilvēkiem? - Mēja pajautāja. - Tagad es staigāšu pa parku, nezinot, kurš vēl man nāvi.
- Tad vajag pārbaudīt. - Nu apsēdās arī Frensiss.
- Ko pārbaudīt?
- Kuri tie bija. Esi aizmirsusi, kur atrodies? Vairs nav nekāds astoņpadsmitais gadsimts. Mēs esam “Sfērā” un varam noskaidrot, kuri nospieda bēdīgo sejiņu.
- Vai tā ir publiska informācija? - Mēja tūlīt nokaunējās par savu stulbo jautājumu.
- Varu paskatīties, ja gribi. - Frensiss paķēra planšeti un jau pēc pāris sekundēm atrada meklēto. - Lūk, saraksts. Visiem pieejami dati taču ir viens no Demokini pamatprincipiem. - Viņš sāka lasīt un samiedza acis. - To jau varēja gaidīt.
- Ko? - Mejai salēcās sirds. - Kurš tas ir?
- Misters Portugāle.
- Elisters?
Mejas galva dega kā ugunīs.