- Pimpis. Nu labi, lai iet ieskrieties. Gribi redzēt visu sarakstu? - Frensiss pagrieza planšeti uz Mejas pusi, bet viņa instinktīvi atkāpās un aizmiedza acis. Kādu bridi viņa stāvēja, ierāvusies stūrī un paslēpusi seju rokās.
- Nu, nu, - sacīja Frensiss. - Tie taču nav traki suņi, tikai vārdi un uzvārdi.
- Nevajag!
- Lielākoties tas noteikti nebija nopietni domāts. Un es skaidri zinu, ka dažiem no viņiem tu patīc.
- Izbeidz! Es negribu neko redzēt.
- Labi, labi. Vai vērt ciet?
- Jā, lūdzu.
Frensiss nolika planšeti malā. Mēja iegāja vannasis-tabā un aizvēra durvis.
- Mēja? - Aiz durvīm atskanēja Frensisa balss.
Mēja palaida ūdeni un izģērbās.
- Vai drīkstu ieiet?
Spēcīgās ūdens strūklas Mēju kaut cik nomierināja. Viņa sataustīja slēdzi un iededza gaismu, tad pasmaidīja, sapratusi, cik muļķīga bija viņas reakcija. Protams, balsošanas rezultāti ir publiski pieejami. īstenā, perfektā demokrātijā neviens nebaidās atklāti paust savu viedokli un, kas vēl svarīgāk, nebaidās, ka par to būs jāatbild. Tagad viss ir viņas rokās - vajag noskaidrot, kuri sfēristi novērtēja viņu ar bēdīgo sejiņu, un iekarot to simpātijas. Varbūt mazliet vēlāk. Paies kāds laiciņš, līdz Mēja tam nobriedīs, bet viņa noteikti to noskaidros - viņai tas ir jāuzzina, tas ir viņas pienākums - un tad varēs darīt visu, lai ar vienkāršiem un godīgiem paņēmieniem mainītu šo 368 cilvēku viedokli. Viņa pamāja ar galvu un pasmaidīja, apjautusi, ka stāv viena dušā un māj ar galvu. Bet tas bija tik dabiski - šī elegantā vienkāršība, “Sfēras” un īstenas caurredzamības ideoloģiskā tīrība atgrieza viņai mieru, tīkamu loģikas un kārtības izjūtu.
Tas bija burvīgs, koši krāsains jauniešu bariņš - dredi un vasarraibumi, zilas, zaļas un brūnas acis. Visi sēdēja, nepacietīgi paliekušies uz priekšu, sejas staroja priekā. Katram bija dotas četras minūtes, lai iepazīstinātu ar savu ideju “Sfēras” smadzeņu centru - Beiliju un Sten-tonu, kuri bija iegrimuši sarunā ar pārējiem “Komandas 40” locekļiem, un Taju, kura klātbūtni nodrošināja tieš-saistes videoplūsma. Viņš sēdēja kaut kur citur, tukšā, baltā telpā, kā parasti ģērbies maisveida kapučsvīterī, un vērās uz klātesošajiem, neizskatīdamies nedz garlaikots, nedz īpaši ieinteresēts. Tieši viņu gribēja iespaidot jaunie ideju autori - tikpat vai pat vairāk par jebkuru citu Gudro vai augstākā ranga sfēristu. Savā ziņā tie bija Taja bērni, kurus bija iedvesmojuši viņa sasniegumi, viņa jaunība un spēja īstenot idejas, saglabājot savrupu garu un neizsīkstošu radošo potenciālu. Viņi visi gribēja līdzināties Tajam un saņemt naudu, kuru nodrošina šī veiksmes formula.
Kaldens bija runājis tieši par šo sanāksmi - viņš paredzēja tai maksimālu vērotāju skaitu un centās pierunāt Mēju brīdināt visus, ka “Sfēra” nedrīkst sasniegt Pilnību, jo tas novedīšot pie savdabīga armagedona. Kopš sarunas tualetē viņš nebija devis par sevi ziņu, un tas bija ļoti labi. Nu Mēja vairs nešaubījās, ka viņš ir kaut kāds datorurķis, kāda potenciālā konkurenta iesūtīts spiegs, kurš cenšas noskaņot viņu un visus citus pret “Sfēru”, izraisīt postošu iekšēju eksploziju.
Mēja aizgainīja domas par Kaldenu. Tas noteikti būs daudzsološs pasākums. Tā bija sākuši daudzi sfēristi -ieradušies šeit ar savu ideju, kura tūlīt tika nopirkta, un pieņemti darbā. Viņu vidū bija arī Džareds un Džīna. Tas bija viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā uzsākt karjeru “Sfērā”, - prezentēt labu ideju un tikt atalgotam ar pastāvīgu darbu, iespēju par fiksētu cenu iegādāties uzņēmuma akcijas un īsā laikā īstenot savu ideju.
Kamēr visi ieņēma vietas, Mēja pastāstīja to saviem vērotājiem. Zālē bija aptuveni piecdesmit sfēristu, Gudrie, “Komandas 40” locekļi un daži asistenti, kuriem iepretī bija rindiņā sasēdušies pretendenti, daži vēl ne divdesmit gadus veci.
- Tas noteikti būs ļoti interesanti, - Mēja sacīja vērotājiem. - Kā jūs jau zināt, šī ir pirmā publiskā pretendentu atlase. - Pēdējā brīdī attapusies aizstāt vārdiņu “planktons”, viņa atviegloti nopūtās un uzmeta skatienu aprocei - 2,1 miljons vērotāju. To skaits noteikti strauji pieaugs.
Pirmajam studentam, vārdā Feisals, kura āda spīdēja kā lakots koks, varēja dot ne vairāk par divdesmit gadiem. Viņa priekšlikums bija ļoti vienkāršs: pārtraukt nebeidzamās diskusijas par to, vai būtu ētiski sekot līdzi īpaši aktīvu lietotāju tēriņiem, piedāvājot abpusēji izdevīgu vienošanos, proti, ikmēneša atlaides un bonusa punktus tiem klientiem, kuri izmantos visiem pirkumiem Sfēras Naudu un ļaus Sfēras Partneriem sekot līdzi viņu pirkšanas ieradumiem un izvēlei. Tas būtu tāpat kā krāt bezmaksas lidojuma jūdzes par vienas kredītkartes izmantošanu.
Mēja nodomāja, ka noteikti pieņemtu šādu piedāvājumu, tātad to droši vien pieņemtu vēl miljoniem cilvēku.
- Ļoti intriģējoši, - sacīja Stentons. Vēlāk Mēja uzzināja, kāda ir šo vārdu patiesā nozīme - Stentons bija gatavs pirkt ideju un algot tās autoru.
Nākamā savu ideju prezentēja gadus divdesmit divus veca afroamerikāniete. Belinda sacīja, ka esot izgudrojusi rīku cīņai ar rasistisku profilēšanu no policistu un lidostu drošības darbinieku puses. Mēja sāka atzinīgi māt ar galvu; viņai ļoti patika šī viņas paaudzes spēja saskatīt un ar ķirurģisku precizitāti izmantot “Sfēru” kā instrumentu cīņai par sociālo taisnīgumu. Uz ekrāna parādījās tiešsaistes video: simtiem gājēju soļo šurpu turpu pa rosīgu lielpilsētas ielu, nenojaušot, ka viņus novēro tīmekļa kamera.
- Policija ik dienu aptur vadītājus par tā dēvēto “melnādaino braukšanas stilu”. Tas pats attiecas arī uz “brūn-ādainajiem”, - rāmā balsī sacīja Belinda. - Ik dienu uz ielām tiek aizturēti jauni afroamerikāņi, policisti piespiež viņus pie sienas un pārmeklē, pārkāpjot viņu tiesības un laupot cilvēcisko cieņu.
Mēja tūlīt atcerējās Merseru; žēl, ka viņš to nedzird. Reizēm internētā tik tiešām ir pārāk daudz klajas komercijas, bet uz katru komerciālo riku ir vismaz trīs šādi centieni izmantot tehnoloģiju spēku cilvēces pilnveidošanai.
- Šāda attieksme tikai vairo naidu starp krāsainajiem iedzīvotājiem un policiju, - turpināja Belinda. -Vai redzat šo drūzmu? Lielākoties tie ir jauni krāsainie puiši. Kad policijas patruļa brauc pa šādu rajonu, viņi visi tiek uzskatīti par potenciāliem likumpārkāpējiem, vai ne? Jebkuru no šiem puišiem var aizturēt, pārmeklēt un pazemot, bet tam tā nav jābūt.
Trīs stāvi uz ekrāna redzamajā drūzmā iezīmējās oranžā un sarkanā krāsā. Viņi mierīgi turpināja savu ceļu, bet tagad izcēlās pūlī kā koši plankumi, it kā uz viņiem būtu vērsts prožektors ar krāsainu filtru.
- Trīs iekrāsotie cilvēki ir recidīvisti. Ar oranžu krāsu ir iezīmēti sīki noziedznieki. Šie puiši ir saukti pie atbil-dibas par sīkām zādzībām un narkotiku glabāšanu - noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību un miesas bojājumu nodarīšanu. - Uz ekrāna bija redzami divi oranži stāvi, bet kamerai tuvojās aptuveni piecdesmit gadus vecs nekaitīga paskata vīrietis, no galvas līdz kājām iekrāsots koši sarkanā krāsā. - Sarkanais cilvēks ir tiesāts par nopietniem noziegumiem: bruņotu laupīšanu, izvarošanas mēģinājumu, atkārtotu vardarbību.
Mēja paskatījās uz Stentonu, kurš klausījās ar acīm redzamu interesi, mazliet pavēris muti.
- Mēs vērojam to, ko redzētu ar īpašu programmu aprīkots policists. Redzujūs ir diezgan vienkāršs rīks, kuru var izmantot ar jebkuru tīklenes interfeisu. Policistam nekas nav jādara - atliek tikai pārlaist skatienu drūzmai, un viņš redz ikvienu cilvēku, kurš jau ir saukts pie atbildības par kādu likumpārkāpumu. Iedomājieties, ka jūs esat Ņujorkas policists, - pilsēta ar astoņiem miljoniem iedzīvotāju kļūtu nesalīdzināmi vieglāk kontrolējama, ja jūs zinātu, kam pievērst galveno uzmanību.