- Un kā viņi to zina? - pajautāja Stentons. - Izmantojot kādu mikroshēmu?
- Iespējams, - Belinda atteica. - Ja šo ieceri izdotos īstenot, tās varētu būt mikroshēmas, tomēr vienkāršāks risinājums būtu ap potīti apliekamas sprādzes, kuras tiek izmantotas jau desmitiem gadu. Atliek tikai pārveidot šīs sprādzes tā, lai policija varētu atpazīt to nēsātājus, izmantojot tīklenes interfeisu. Varētu, protams, izmantot arī Frensisa mikroshēmu tehnoloģiju, - viņa turpināja, ar sirsnīgu smaidu uzlūkojot Mēju, - bet šādu praksi varētu būt grūti leģitimizēt.
- Varbūt, bet varbūt arī ne. - Stentons atgāzās pret atzveltni.
- Tas, protams, būtu ideāls variants, - sacija Belinda.
- Turklāt permanents. Policija vienmēr varētu atpazīt likumpārkāpējus, kurpreti sprādzi var arī uzlauzt un noņemt. Taču varētu rasties iebildumi, ka pēc noteikta laika tā ir jānoņem, jāizsvītro cilvēks no noziedznieku saraksta.
- Man ir pilnīgi pretējs viedoklis, - Stentons iebilda.
- Sabiedrībai ir tiesības zināt, kurš ir pastrādājis noziegumu, tas ir tikai loģiski. Jau gadiem ilgi šāda prakse tiek izmantota cīņā ar seksuālajiem noziegumiem - kolidz kāds pastrādā šādu noziegumu, viņš tiek iekļauts īpašā reģistrā, viņa adrese tiek publiskota un viņam ir jāapstaigā tuvākā apkārtne, jāstādās priekšā kaimiņiem un tamlīdzīgi. Cilvēkiem ir tiesības zināt, kas dzīvo viņiem līdzās.
Belinda piekrītoši pamāja ar galvu. - Jā, protams. Tieši tāpēc mēs, ja tā var teikt, iezīmējam noziedzniekus. Tad policistiem vairs nevajadzēs braukāt pa ielām un pārmeklēt ikvienu melnādaino, mulatu vai puisi, kurš valkā maisveida bikses. Viņi varēs izmantot īpašu tīklenes aplikāciju, kas iekrāsos recidīvistus atšķirīgās krāsās: dzeltenā krāsa apzīmēs sīkus likumpārkāpumus, oranžā -nopietnākus nevardarbīgus noziegumus, bet sarkanā -smagus noziegumus ar vardarbības pielietošanu.
Stentons paliecās uz priekšu. - Spersim soli tālāk. Drošības dienesti var dažu sekunžu laikā noskaidrot aizdomās turamā kontaktu tīklu, viņa noziedzīgās darbības līdzdalībniekus. Es gribētu noskaidrot, vai ir iespējams variēt krāsu shēmu, iekļaujot noziedznieku partnerus, ja viņi vēl nav arestēti vai tiesāti. Kā jūs noteikti zināt, daudzi bandu vadoņi nekad nav saukti pie atbildības.
-Jā, protams, - Belinda dedzīgi pamāja ar galvu. - Tā kā šie cilvēki nekad nav sodīti un policija nevar pielietot mikroshēmas vai sprādzes, viņu iezīmēšanai varētu izmantot mobilās ierīces.
- Lieliski, - sacīja Stentons. - Šajā gadījumā arī ir zināmas iespējas. Ir par ko padomāt. Nu ko, ļoti intriģējoši.
Belinda laimīga apsēdās un tēlotā vienaldzībā uzsmaidīja nākamajam pretendentam Geretam, kurš piecēlās kājās, nervozi mirkšķinot acis. Tas bija gara auguma puisis ar meloņu krāsas matiem; kad visu skatieni pievērsās viņam, Gerets veltīja zālei biklu asimetrisku smaidu.
- Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet es gribu jūs iepazīstināt ar līdzīgu ideju. Sapratuši, ka mūs vieno rūpes par sabiedrības drošību, mēs ar Belindu nedaudz sadarbojāmies. Es domāju, ka mana iecere ļautu izskaust noziedzību kvartālu pa kvartālam, rajonu pa rajonam.
Uz ekrāna parādījās neliela pilsētas daļa - četri kvartāli ar divdesmit piecām mājām, iezīmētām ar koši zaļu kontūru. Skatītāji varēja redzēt, kas notiek ēku iekšienē, un Mejai tas atgādināja attēlus uz siltuma sensoru displejiem.
- Šīs sistēmas pamatā ir kvartāla vai rajona iedzīvotāju savstarpējā uzraudzība; kaimiņi pieskata cits citu un ziņo par jebkurām novirzēm no normas. Es nodēvēju to par Kopsardzi, lai gan nosaukumu, protams, var mainīt. Apvienojot Viziera, “Sfēras” un šīs programmas sniegtās iespējas, mēs panāksim, ka rajonā ar simtprocentīgu iedzīvotāju līdzdalību būs gandrīz neiespējami pastrādāt noziegumu - jebkura veida noziegumu.
Gerets nospieda podziņu, un ēkas piepildījās ar cilvēku stāviem - divas, trīs vai četras zilas figūras katrā mājā rosījās savās digitālajās virtuvēs, guļamistabās un pagalmos.
- Lūk, arī rajona iedzīvotāji, kuri šobrīd ir mājās un nodarbojas ar savām darīšanām. Zilā krāsa nozīmē, ka viņi visi ir reģistrējušies Kopsardzes sistēmā, programma zina viņu tālruņu numurus, atpazīst pirkstu nospiedumus, acs tīkleni un pat ķermeņa aprises.
- Vai šo attēlu redz katrs iedzīvotājs? - pajautāja Stentons.
- Jā, tas ir redzams uz viņu mājas displeja.
- Iespaidīgi, - sacīja Stentons. - Es jau esmu ieintriģēts.
- Kā redzat, patlaban viss ir kārtībā, uz ekrāna redzamajiem cilvēkiem ir visas tiesības šeit atrasties. Tagad paskatīsimies, kas notiek, ja parādās kāds svešinieks.
Pie vienas mājas durvīm piegāja sarkana figūriņa. Gerets pagriezās pret skatītājiem un uzrauca uzacis.
- Sistēma neatpazīst šo cilvēku, tāpēc viņš ir sarkans. Kolīdz kvartālā parādās kāds svešinieks, dators automātiski aktivizējas un informē par to visus iedzīvotājus -gan mājas, gan mobilajās ierīcēs. Parasti tas ir tikai kāda draugs vai radinieks, tomēr visi to zina un redz, kur šis cilvēks atrodas.
- Viņu noteikti var kaut kā neitralizēt. - Stentons atgāzās krēslā, it kā jau zinātu turpinājumu un gribētu Geretu pasteidzināt.
-Jā. Tie cilvēki, pie kuriem viņš ir ieradies, var informēt sistēmu par viņa klātbūtni un identitāti: “Pie mums ir atnācis tēvocis Džordžs.” To var izdarīt ari iepriekš. Tad šis cilvēks iegūst zilu krāsu.
Tēvoča Džordža sarkanā figūriņa kļuva zila un iegāja mājā.
- Nu viss atkal ir kārtībā.
- Ja vien tas nav noziedznieks, - Stentons piebilda.
- Tieši tā. Tajos retajos gadījumos, kad svešiniekam ir nelāgi nodomi... - Uz ekrāna parādījās cita sarkana figūriņa, kura slapstījās pie vienas no mājām un mēģināja ielūkoties logos. - To tūlīt uzzinās visi apkaimes iedzīvotāji. Viņi redzēs, kur atrodas aizdomīgais svešinieks, un varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem - turēties no viņa tālāk, konfrontēties vai izsaukt policiju.
- Ļoti labi. Lieliski, - Stentons noteica.
Gereta seja izplūda smaidā. - Paldies! Belinda piespēlēja man ideju, ka ikvienai agrāk sodītai personai, kura dzīvo šajā kvartālā, jābūt iezīmētai oranžā, sarkanā vai kādā citā krāsā - lai visi zinātu, ka šis cilvēks te dzīvo, un būtu informēti ari par viņa noziedzīgo pagātni.
Stentons piekrītoši pamāja ar galvu. - Viņiem ir tiesības to zināt.
- Neapšaubāmi, - Gerets piekrita.
- Šķiet, ka tas novērstu vienu no Viziera nepilnībām, -turpināja Stentons. - Proti, mēs neredzēsim visu pat tad, ja kameras būs uzstādītas ik pēc pāris metriem. Diez vai kāds vēros 982. kameras videoplūsmu, ja noziegums tiks pastrādāts trijos nakti.
- Pareizi. - Gerets pamāja ar galvu. - Šajā gadījumā kameras ir tikai daļa no sistēmas. Aizdomīgie svešinieki tiek iezīmēti atšķirīgā krāsā, un atliek tikai veltīt tiem pienācīgu uzmanību. Problēma ir viena: tiek vai netiek pārkāpti kādi privātuma tiesības sargājoši likumi.
- Domāju, ka tā nav nekāda problēma, - Stentons iebilda. - Ikvienam ir tiesības zināt, kas dzīvo viņam līdzās. Personiski es neredzu īpašu atšķirību starp šo sistēmu un obligāto stādīšanos priekšā visiem kaimiņiem. Šī ir tikai modernizēta un pilnveidota versija vecajam attiecību modelim “Labi žogi - labi kaimiņi”. Domāju, ka tā varētu gandrīz pilnībā izskaust visus noziegumus, kurus pastrādā nepiederošas personas.