- Nu ko, draugi, domāju, ka ir īstais bridis izmantot “Sfēras” spēku un visu to cilvēku līdzcietību, kuri pazīst un mīl Eniju, un spēj iejusties viņas situācijā. Ceru, ka ikviens no jums nosūtīs viņai kādu labu vārdu un pastāstīs par savu pieredzi ar ģimenes pagātnes tumšajiem noslēpumiem - tad viņa noteikti nejutīsies tik vientuļa. Sakiet, ka esat viņas pusē. Sakiet, ka viņai nav nekāda sakara ar kāda tāla priekšteča noziegumiem. Tie nespēj mainīt jūsu domas par Eniju, viņa jums patīk tāpat kā agrāk.
Nobeigumā Mēja izlika Enijas e-pasta adresi, saites uz Zing un sociālā tīkla profilu. Rezultāts nebija ilgi jāgaida -Enijas sekotāju skaits momentā pieauga no 88 198 līdz 243 087 un, Mejas paziņojumam ceļojot pa tīmekļa plašumiem, dienas beigās droši vien pārsniegs miljonu. Neapturamā straumē plūda ziņas, un pirmajā vietā bija šāda sentence: Pagātne ir pagātne, un Enija ir Enija. Mēja īsti neizprata tās jēgu, bet novērtēja pozitīvo attieksmi. Augstu vērtēta tika arī kāda cita: Negribu būt kā karote darvas medus mucā, tomēr uzskatu, ka DNS pārnes ļaunumu, un es piesargātos no tādiem cilvēkiem kā Enija. Katrā ziņā viņai ir divtik jānopūlas, lai pierādītu man un citiem afrikāņu vergu pēctečiem, ka viņa ir visnotaļ krietns cilvēks.
Šis komentārs bija novērtēts ar 98 202 priecīgajām un 80 198 bēdīgajām sejiņām - gandrīz vai piecdesmit pret piecdesmit. Tomēr pārsvarā, kā jau parasti, kad cilvēkiem lūdz kādu atbalstīt, ziņas pauda sapratni un mīlestību, ieteikumus atstāt pagātni pagātnē.
Pārbaudot reakciju uz savu paziņojumu, Mēja ieskatījās pulkstenī - pēc stundas sāksies viņas pirmā prezentācija Apgaismības Lielajā zālē. Viņa tikko bija saņēmusi spēcīgu pozitīvu lādiņu un jutās tai gatava, vēl skaidrāk apzinoties, ka viņai aiz muguras stāv veseli leģioni. Turklāt prezentācijas veiksmi nodrošinās arī jaunā tehnoloģija un viss “Sfēras” kolektīvs. Viņa vēroja aproci, gaidot kādu ziņu no Enijas. Pār viņu noteikti bija nobrukusi vesela lavīna labās gribas apliecinājumu, un viņai vajadzētu kaut kā reaģēt, paust savu pateicību.
Bet Enija klusēja.
Mēja nosūtīja viņai vairākus zingus, bet nesaņēma atbildi. Pārbaudījusi, kur Enija atrodas, viņa ieraudzīja pulsējošu sarkanu punktiņu draudzenes kabinetā. Varbūt vajadzētu pie viņas aiziet? Nē. Mejai ir pienācīgi jāsagatavojas prezentācijai, arī Enijai droši vien ir labāk pabūt vienai, mierīgi uzņemt un pārstrādāt miljoniem cilvēku labestību. Pēcpusdienā viņa noteikti būs gatava pateikties Mejai un apliecināt, ka tagad skatās uz visu citām acīm un spēj ierādīt senču noziegumiem īsto vietu, novērsties no nelabojamās pagātnes haosa un iet tālāk, pretī sakārtotai un kontrolējamai nākotnei.
- Tu šodien spēri ļoti drosmīgu soli, - Beilijs atzinīgi sacīja. - Drosmīgu un pareizu.
Viņi sēdēja Lielās zāles aizkulisēs. Mēja bija uzvilkusi jaunus, melnus svārciņus un sarkanu zīda blūzi. Stiliste riņķoja ap viņu, uzliekot pūderi uz deguna un pieres, spīdumu uz lūpām. Pēc dažām minūtēm sāksies viņas pirmā nopietnā prezentācija.
- Citā situācijā es vispirms jautātu tev, kāpēc gribēji kaut ko slēpt, - Beilijs turpināja. - Bet tu biji tik apbrīnojami godīga, labojot savu kļūdu, turklāt es zinu, ka jau esi apguvusi visu, ko es tev varu iemācīt. Mēs esam ļoti priecīgi, ka tu esi ar mums, Mēja.
- Paldies, Eimon.
- Vai esi gatava?
- Domāju, ka jā.
- Tad uz priekšu! Ļauj mums ar tevi lepoties.
Izejot uz skatuves prožektora žilbajā gaismā, Mēja
nešaubījās, ka to spēs. Viņa vēl nebija tikusi līdz
organiskā stikla katedrai, kad viņu gandrīz notrieca no kājām negaidīta aplausu vētra. Kad Mēja ieņēma savu vietu, aplausi kļuva vēl skaļāki, un visi piecēlās kājās -sākumā priekšējās rindas, tad pārējie. Pagāja labs brīdis, līdz Mejai izdevās viņus apklusināt un sākt runāt.
- Sveiciens visiem! Es esmu Mēja Holande, - viņa sacīja, un zāle atsaucās ar jaunām ovācijām. Viņa sāka smieties, un troksnis vēl pieauga. Tā bija īstena, neviltota mīlestība, kas kārtējo reizi apliecināja, ka pats svarīgākais ir absolūts patiesīgums. Patiesība pati sevi atalgo. Mēja iztēlojās šos vārdus uz kādas no parka celiņu flīzēm, ar lāzeru iegravētus akmenī. Tas viss ir pārāk labi, viņa nodomāja, raugoties uz sfēristu pilno zāli un ļaujot viņiem aplaudēt. Viņa izjuta jaunu spēka pieplūdumu, un šo spēku viņa bija guvusi dodot. Mēja deva viņiem visu, pilnīgu patiesību un absolūtu caurredzamību, un tika atalgota ar uzticību un veselu okeānu mīlestības.
- Nu jau būs gana, - viņa pēdīgi sacīja un pacēla rokas, aicinot visus apsēsties. - Šodien iepazīstināšu jūs ar kādu perfektu meklēšanas rīku. Droši vien jau esat dzirdējuši par Pēddzini, vismaz baumu līmenī. Nu ir pienācis laiks to izmēģināt - sfēristu un visas pasaules acu priekšā. Vai esat gatavi?
Zālē atskanēja jūsmīgas gaviles.
- Mūsu šīsdienas eksperiments būs iepriekš neizmē-ģināta improvizācija. Pat es nezinu, ko mēs meklēsim, jo objekts tiks izraudzīts pēc nejaušības principa no globālās bēguļojošo noziedznieku datubāzes.
Uz ekrāna sāka rotēt milzīga digitālā zemeslode.
- Kā jūs jau zināt, tas ir viens no “Sfēras” galvenajiem mērķiem: izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus, padarīt pasauli par drošāku un veselīgāku vidi. Ir veiksmīgi īstenoti jau daudzi šādi projekti. Tā, piemēram, nesen tika izstrādāta sensoru sistēma, kura reaģē uz šaujamieročiem; kolīdz kādā ēkā tiek ienests ierocis, sirēna brīdina tajā esošos cilvēkus un vietējo policijas iecirkni. Nu jau piecas nedēļas to izmēģina divos Klīvlen-das rajonos, un tur ir par piecdesmit septiņiem procentiem samazinājies ar šaujamieročiem saistīto noziegumu skaits. Nav slikti, vai ne?
Mēja ieturēja pauzi aplausiem, izbaudot patīkamo apziņu, ka viņas prezentētā programma mainīs pasauli -tūlīt un uz visiem laikiem.
- Pagaidām ļoti labi, - sacīja balss austiņā. Tas bija Stentons. Viņš bija brīdinājis Mēju, ka šodien pats palīdzēs vadīt prezentāciju AG vietā. Viņam bija īpaša interese par Pēddzini, un viņš gribēja pats visu kontrolēt.
Mēja ievilka elpu.
- Tomēr mums joprojām nav izdevies rast atbildi uz kādu mulsinošu jautājumu: kā cilvēki, kuri mēģina izvairīties no atbildības likuma priekšā, spēj gadiem ilgi slēpties tik pārskatāmā pasaulē? Osamas bin Ladena meklēšana ilga veselus desmit gadus; odiozais zaglis D. B. Kūpers, kurš izlēca no lidmašīnas ar pilnu naudas koferīti, arī slēpjas jau desmitiem gadu. Ir pēdējais laiks atrisināt šo problēmu, un es domāju, ka tagad tas ir pilnīgi reāli.
Uz ekrāna Mejai aiz muguras parādījās cilvēka siluets -torsa un galvas apveids ar parastajiem datiem, kas papildina noziedznieku fotogrāfijas.
- Pāris sekundēs dators izvēlēsies kādu bēguļojošu noziedznieku. Es nezinu, kurš tas būs, to nezina neviens. Taču, lai kas būtu šis cilvēks, viņš ir globālajai sabiedrībai bīstams elements, un mēs garantējam, ka Pēddzinis viņu atradīs divdesmit minūšu laikā. Vai esat gatavi eksperimentam?
Zālei pārskrēja klusa murdoņa, atskanēja īsi aplausi.
- Nu ko, - Mēja sacīja, - izvēlēsimies meklēšanas objektu.
Pamazām, pikseli pa pikselim, siluets pārtapa par reālu personu. Kad izvēle bija beigusies un tas ieguva seju, Mēja pārsteigta ieraudzīja, ka tā ir sieviete - skarbi vaibsti, samiegtas acis, kas spīvi raugās policijas fotogrāfa objektīvā. Kaut kas šīs sievietes veidolā, mazajās acīs un cieši sakniebtajās lūpās atgādināja Dorotejas Lanžas38 fotogrāfijas - trīsdesmito gadu putekļu vētru un saules ārdētas sejas. Bet tad zem fotogrāfijas iznira policijas dosjē dati, un Mēja saprata, ka sieviete ir no mūsdienu Lielbritānijas, joprojām sveika un vesela. Izlasījusi uz ekrāna redzamo informāciju, Mēja akcentēja galvenos faktus.
38
Doroteja Lanža (1895-1965) - ievērojama amerikāņu fotogrāfe un fotožurnāliste, kuras darbos atspoguļots Lielās depresijas laiks.