«Varēsi, varēsi!» — viņu drošināja vecmāmuļa. «Jau rīt no rīta tu būsi pilsētā, pašā pilsētas centrā uz liela, akmeņiem bruģēta laukuma.» Tupi un neskraidi apkārt, esi pacietīgs. Prezidents pašlaik ir izbraucis uz ārzemēm, bet es visu nokārtošu tā, ka viņš rīt no rīta jau atgriezīsies mājās un brauks tieši pār šo laukumu, un tad tu viņu varēsi pamatīgi aplūkot. Pēc tam trīs reizes uzsit ar asti pa bruģi, un tu vienā mirklī būsi atkal šeit.»
Tagad nāca Bolača kārta. Bolacis izvilka dāvanu — vēl gluži siltu kūkas gabalu ar rozīnēm.
Visgribis tūlīt pēc tam izvilka zilā lentā ietītu vēlēšanos.
«Nu, ko tu vēlētos?» — vaicāja vecmāmuļa Circiņa.
«Divas tādas pašas kūkas!» — ne mirkli nekavēdamies, teica Visgribis, rādīdams uz Bolaci, kas pašlaik jau beidza ēst savu dāvanu.
Protams, Visgribim viņa vēlēšanos izpildīja, bet izrādījās, ka nemaz nav tik viegli dabūt iekšā divus lielus rozīņkūkas gabalus, ja četri vai pat pieci jau ir priekšā…
«Man arī ir vēlēšanās,» — rādīja kareivis.
Tad viņš ilgi domāja un pat pievēra acis, lai varētu labāk izdomāt.
«Es vēlos būt laumiņu karalienes armijas visaugstākais virspavēlnieks,» — beidzot viņš sacīja. Un tajā pat mirklī viņa sarkanajam mundierim uzradās lieli, plati zelta uzpleči, bet krūtis pārklājās ar zelta un sudraba medaļām.
Iksis, Biksis un Riksis bāza rokas kurvī visi reizē.
Iksis izvilka dāvanu — lielu saini visskaistāko sapņu, pietikšot ilgam laikam katru nakti pa vienam, un divu vienādu nemaz neesot.
Riksim arī bija dāvana, liels zelta gabals. Viņš to nolika pie spoguļa, un zelts skaisti mirdzēja un vizuļoja.
Bet Biksis izvilka vēlēšanos.
«Es vēlos… es vēlos…», — viņš ilgi mīdījās no vienas kājas uz otru, tā arī nespēdams izdomāt, ko īsti viņš vēlas.
«Nesteidzies,» — sacīja vecmāmuļa. «Noliec savu vēlēšanos atvilknē. Kādreiz ļoti noder, ja mājā ir paglabāta kāda vēlēšanās un negaidot pienāk liela vajadzība.»
Līdz Vecgada pēdējai minūtei vēl visi gāja rotaļās. Visi, izņemot vecmāmuļu, jo viņa steidzās atpakaļ, un pa aizputinātu ceļu jau pārāk ātri nevar pabraukt. Viņa atslēdza savu māju tieši tajā mirklī, kad pulksteņa lielais rādītājs pārklāja mazo rādītāju.
«Pusnakts!» — sauca Iksis.
«Laimīgu Jauno gadu!» — piebalsoja Biksis un Riksis. Kaut arī vecmāmuļa bija tālu, viņa to dzirdēja pilnīgi skaidri.
MĪĻIE BĒRNI
Ar pasaciņu par to, kā Iksis, Biksis un Riksis svinēja Jaungadu, mēs esam pabeiguši šo grāmatiņu.
Bet trīs jautros un draiskulīgos rūķu puikas Iksi, Biksi un Riksi jūs jau drīz sastapsiet atkaclass="underline" esam sagatavojuši grāmatu par viņu piedzīvojumiem — kā viņi brauca makšķerēt, kā ceļoja ar gaisabalonu, kā atrada burvību grāmatu, kā gāja pie ārsta, kā pieņēma audzināšanā mazu cilvēkbērnu…
Gaidiet, šī mūsu jaunā pasaku grāmata būs tuvākajā laikā!
Saturs
Tiepīgās Lulliņas Ziemassvētku eglīte…………………………………………………… 3. Ipp.
Mazās eskimosu meitenes Ziemassvētki ……. 6. ipp.
Ziemassvētku vecītis slims………………………………………………… . 8. Ipp.
Sniegavīrs ……………………………………………………………………………………………… 11. Ipp.
Pārmainītais Ziemassvētku bērns…………………………………………….. . 14. Ipp.
Kā Ziemassvētku vecītis gribēja atteikties no sava amata . . 19. Ipp.
Iksis, Riksis un Biksis svin Jaungadu……………………………………… ,, 24. Ipp.