316. LXVIII sonets. Pirms dailei neīstai bij piedzimt laiks.
Netieši domāta angļu mode Šekspīra laikā — nēsāt gaišas, cirtainas parūkas.
325. LXXVII sonets. Uz baltām lapām savas domas liec
E. Melons secina, ka līdz ar šo sonetu dzejnieks draugam iedevis ari piezīmju grāmatiņu.
328. LXXX sonets. Trūkst spalvai spēka, zinot, ka ir cits, Ko man ar savām dziesmām neuzveikt
Šekspīra daiļrades pētnieki nav vienādos uzskatos, kas ir šis dzejnieks, kurš sacenšas ar Šekspīru. Vairums domā, ka tas ir Džordžs Cepmens (1559–1634), dramaturgs un Homēra Iliādas tulkotājs angļu valodā. Šis sāncensis minēts arī vairākos turpmākajos sonetos.
346. XCVIU sonets. Pat smagais Satums diedams līdzi skrēja.
Sens itāļu dievs, lauku auglības dievs, kam par godu senajā Romā svinēja svētkus — tā sauktās saturnālijas ar dziesmām, rotaļām un dejām.
374. CXXVI sonetā, kam pavisam 12 rindas, tulkojumā atdarinātas ik divrindu atskaņas, tāpat kā oriģinālā.
375. CXXVII sonets. Par daiļu tumšo nemēdz uzskatīt
Šekspīra laikā par īstu skaistuma pazīmi uzskatīja gaišos, nevis tumšos matus.
383. CXXXV sonets.’ Tu vēlies daudz — vēlēšanās, vēlmes utt.
Šī soneta oriģinālā saturs veidots, izmantojot vārdu rotaļu, kam pamatā saīsinājums «Wilh no vārda «William», kā arī no vārda «to wi//» — gribēt, vēlēties. Tāpēc šie vārdi sonetā tik dažādi variēti.
393. CXLX sonets. Šīs lūpas, kurās mīla kvēl
Oriģinālā šis sonets uzrakstīts četru pēdu jambā, kas ieturēts arī tulkojumā.
Kārlis Egle
SATURS
Soneti:
1 Mēs alkstam skaistuma, kas neizgaistu. Atdz. Andrejs Balodis 249
II. Kad četridesmit ziemas nāks un ies. Atdz. Paulis Kalva 250
III. Teic sejai spoguli: tā stunda klāt. Atdz. Paulis Kalva, 251
IV. Ak izšķērdīgā piemīlība, teic. Atdz. Laima Akuratere 252
V. Sīs stundas skatam paver laipnas ainas. Atdzej. Andrejs Balodis 253
VI. Pirms tavā dārzā ziemas bargums nāk. Atdz. Paulis Kalva 254
VII. Kad rītos krāšņā saule paceļas. Aidz. Rūdolfs Egle 255
VIII. Ko klausies mūziku, kas skan tik sēri? Atdz. Andrejs Balodis 256
IX. Vai, baidoties no asarām, kas 1ās. Atdz. Paulis Kalva 257
X. Jel kaunies teikt, ka mīli kādu tu. Atdz. Laima Akuratere 258
XI. Cik ātri vīst tev lemts, tik ātri augt. Atdz. Paulis Kalva 259
XII. Kad klausos pulksteni, kā stundas steidzas. Atdz. Laima Akuratere 260
XIII. Tik ilgi, kamēr daba elpot ļauj. Atdz. Paulis Kalva 261
XIV. Pēc zvaigznēm zīlēt netiecas vairs prāts. Atdz. Valija Brutāne 262
XV. Ja itin visu vēroju, kas aug. Atdz. Valija Brutāne 263
XVI. Ja nežēlīga laika vara bargā. Atdz. Valija Brutāne 264
XVII. Kurš ticēs man, reiz lasot senu dzeju. Atdz. Valija Brutāne 265
XVIII. Vai tevi saukt par pavasara dienu? Atdz. Laima Akuratere 266
XIX. Laiks draudošais, tu vari nodeldēt. Atdz. Valija Brutāne 267
XX. Kā sievieti tik daiļu tevi daba. Atdz. Valija Brutāne 268
XXI. Tiem dzejniekiem es nelīdzinos, nē. Atdz. Valija Brutāne 269
XXII. Man neiestāstīs spogulis — es vecs. Atdz. Andrejs Balodis 270
XXIII. Kā iesācējs uz skatuves, kas mulst. Atdz. Valija Brutāne 271
XXIV. Kopš tavu daiļo atveidu mans skats. Atdz. Paulis Kalva 272
XXV. Lai tie, kas dzimuši zem laimes zvaigznes. Atdz. Valija Brutāne273
XXVI. Es, tavas mīlas cildenuma saistīts. Atdz. Valija Brutāne 274
XXVII. Kad, piekusis no ceļa, dusā grimstu. Atdz. Fricis Adamovičs 275
XXVIII. Kā darba priekā veldzēties, ja lemts. Atdz. Vizma Belševica 276
XXIX. Kad, cilvēku un likten’s aizvainots. Atdz. Vizma Belševica 277
XXX. Kad klusās atmiņas es sapulcēju. Atdz. Laima Akuratere 278
XXXI. Nu tavās krūtīs visas sirdis mīt. Atdz. Vizma Belševica 279
XXXII. Ja pārdzīvosi dienu to, kad jauks. Atdz. Vizma Belševica 280
XXXIII. Es bieži redzējis, kā ausma nāk. Atdz. Paulis Kalva 281
XXXIV. Kam solīji, ka diena jauka būs. Atdz. Vizma Belševica 282
XXXV. Nu nebēdā, kas darīts — padarīts. Atdz. Vizma Belševica 283
XXXVI. Es atzīstu — mums vajag diviem būt. Atdz. Vizma Belševica 284
XXXVII. Kā gaudens tēvs, kam skatiens priekā zib. Atdz. Vizma Belševica 285
XXXVIII. Kam manai mūzai meklēt svešas jomas. Atdz. Paulis Kalva 286
XXXIX. Patiešām, kā man tevi cildināt? Atdz. Vizma Belševica 287
XL. Ņem visas manas mīlestības, ņeml Atdz. Vizma Belševica 288
XII. Tu skaistam grēkam vaļu neaizliedz. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 289
XLII. Ka viņu mīli tu, nav sāpes tās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 290
XLIII. Kad plakstus aizveru, skats skaidrāks tiek. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 291
XLIV. Ja sevi varētu par domu vērst. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 292
XLV. Lai kur es eju, zinu, tavi būs. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 293
XLVI. Ar manu sirdi cīnās acu skats. Atdz. Skaidrīte Kaldupe294
XLVII. Kļūst daudzreiz acu skats un sirds kā viens. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 295
XIVIII. Cik rūpīgs vienmēr ceļā devos es. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 296
XL1X. Pret laiku to, ja tāds reiz nāktu mums. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 297
L. Ar smagu sirdi nākas ceļu sākt. Atdz. Andrejs Balodis 298
LI. Tik mīla sapratīs, ja gaitā gausā. Atdz. Valija Brutāne 299
LII. Es tā kā bagātnieks, kas aiziet var. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 300
LIII. No kādas vielas esi izveidots. Atdz. Valija Brutāne 301
LIV. Cik daiļums daudzkārt mums vēl daiļāks šķiet. Atdz. Valija Brutāne302
LV. Ne marmors balts, ne pieminekļu zelts. Atdz. Andrejs Balodis 303
LVI. Ar jaunu spēku, mīlestība, nāc. Atdz. Ojārs Sarma 304
LVII. Tavs kalps es esmu, ko vēl vairāk gūt. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 305
LVIII. Lai novērš dievs, kas kalpot pavēlēja. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 306
LIX. Ja jauna nav nekā un viss jau bijis. Atdz. Andrejs Balodis307
LX. Kā viļņi irdami pret krasta oļiem. Atdz. Andrejs Balodis308
LXI. Vai vēlies tu, lai naktis skumji garās. Atdz. Skaidrīte Kaldupe 309
LXII. Es patmīlību savās acīs dedzu. Atdz. Skaidrīte Kaldupe310
LXIII. Kā pašlaik man reiz manam draugam klāsies. Atdz. Andrejs Balodis 311