Bet vienreiz es atveru acis un ieraugu uz mani raugāmies kādu, ko nevaru izlikties neredzam. Kādu, kurš neaizbildināsies, neko neskaidros un neuzskatīs, ka manus nodomus varētu mainīt lūgšanās, jo tikai viņš zina, kā rīkošos.
— Geil, — es nočukstu.
— Sveika, Kaķumētra. — Viņš pasniedzas lejup un atglauž man no acīm matu šķipsnu. Vienā sejas pusē viņam ir nesens apdegums. Roka ir iekārta saitē, un zem viņa ogļrača krekla es redzu apsējus. Kas viņam ir noticis? Kā viņš vispār tika tc? Mājās ir noticis kaut kas ļoti nelāgs.
Neesmu aizmirsusi Pītu, bet pēkšņi atceros arī visus pārējos. Pietiek uzmest vienu skatienu Geilam, un viņi visi ir tepat un prasa manu atzīšanos.
— Prima? — izdvešu.
— Viņa ir dzīva. Tava māte arī. Es viņas dabūju prom laikā, — viņš saka.
— Viņas nav Divpadsmitajā apgabalā? — es nesaprotu.
— Pēc Spēlēm atsūtīja lidmašīnas. Meta degbumbas. — Viņš apklust. — Tu jau zini, kas notika ar Centru.
Es to zinu. Es pati redzēju, kā tas dega. Tā vecā, ogļu putekļiem piesērējusī noliktava. Sodrēji klāj pilnīgi visu mūsu apgabalā. Manī mostas pavisam svaigas šausmas, iedomājoties, kā degbumbas krīt Vīlē.
— Viņas nav Divpadsmitajā apgabalā? — atkārtoju, it kā, to sakot, varētu kaut kādā veidā atvairīt patiesību.
— Katnis, — Geils mani saudzīgi uzrunā.
Pazīstu šo toni. Tādā balsī viņš runā, tuvojoties ievainotiem dzīvniekiem, pirms tos nogalina. Instinktīvi paceļu roku, lai aizkavētu vārdus, bet viņš to saķer un cieši tur.
— Nevajag, — es čukstu.
Bet Geilam no manis nav noslēpumu. — Katnis, Divpadsmitā apgabala vairs nav.
OTRĀS GRĀMATAS BEIGAS
Suzanne Collins
CATCHING FIRE
Sūzena Kolinsa
SPĒLE AR UGUNI
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga
Noskanējis grāmatu Imants Ločmelis