Rikija uzvedība liecināja, ka viņš neuzskata Čārliju par saprātīgu cilvēku. Viņš izturējās pret Cārliju ar to raksturīgo piesardzību, kā runā ar tādu, kas nevalda pār sevi.
"Vai Čārliju kaut kā ietekmējuši spieti?" jautāja Meja. "Un tāpēc viņš tā izturas?"
"Nezinu." Es vērīgāk ieskatījos ekrānā. "Es tur nevienu spietu neredzu."
"Es ari," viņa piekrita. "Bet viņš ir ļoti sadusmots."
"Ko Čārlijs no viņiem grib?" cs jautāju.
Meja papurināja galvu. "Lai viņi noliek glāzes atpakaļ? Nomazgā tās? Paņem citas glāzes? Es nesaprotu."
"Čārlijam tādas lietas bija vienaldzīgas," es sacīju. "Viņš mierīgi izēda šķīvi, ko cits bija atstājis pustukšu." Es pasmaidīju. "Pats esmu redzējis."
Pēkšņi Čārlijs paspēra vairākus soļus atpakaļ. Mirkli viņš stāvēja pilnīgi nekustīgi, it kā būtu kaut ko atklājis un šis atklājums būtu viņu apstulbinājis. Rikijs viņam kaut ko sacīja. Čārlijs sāka vicināt rokas un kliegt uz viņiem abiem. Rikijs mēģināja pienākt viņam klāt.
Čārlijs joprojām kāpās atpakaļ, un tad viņš pagriezās pret sienā iebūvēto tālruni. Viņš pacēla klausuli. Rikijs panācās uz priekšu - ļoti ātri, viņa stāvs bija miglains - un nosvieda klausuli atpakaļ. Viņš stūma Čārliju prom… rupji. Rikijs bija pārsteidzoši stiprs. Čārlijs bija liela auguma, taču viņš nokrita uz grīdas un aizšļūca vairākas pēdas uz priekšu. Viņš pielēca kājās, turpinādams aurot, tad pagriezās un izskrēja no virtuves.
Džūlija un Rikijs saskatījās. Džūlija kaut ko Rikijam pateica.
Viņš nekavējoties metās pakaļ Čārlijam.
Džūlija skrēja pakaļ Rikijam.
"Kur viņi skrien?" es jautāju.
Uz ekrāna nozibēja uzraksts: "Laika atjaunināšana", un tad mēs atkal redzējām visu kameru attēlus pēc kārtas. Mēs redzējām, kā Čārlijs skrien pa gaiteni, un redzējām, kā Rikijs dzenas viņam pakaļ. Mēs nepacietīgi gaidījām nākamo ciklu. Taču tajā nekas nebija redzams.
Aiznākamais cikls. Mēs ieraudzījām Čārliju palīgtelpā, spiežam tālruņa taustiņus. Viņš pār plecu atskatījās. Pēc mirkļa ienāca Rikijs, un Čārlijs nolika klausuli. Viņi strīdējās, riņķodami viens otram apkārt.
Čārlijs paņēma lāpstu un atvēzējās pret Rikiju. Pirmajā reizē Rikijs izvairījās. Nākamajā reizē tā trāpīja viņam pa plecu un nogāza viņu uz grīdas. Čārlijs atvēzēja lāpstu pāri galvai un zvēla Rikijam pa pieri. Zvēliens bija nežēlīgs, nolūks - nepārprotami slepkavniecisks. Rikijam izdevās parau- ties atpakaļ tieši tai brīdī, kad lāpsta ietriecās betona grīdā.
"Mans Dievs…" izdvesa Meja.
Rikijs padaban cēlās kājās, kad Cārlijs pagriezās un ieraudzīja pa durvīm ienākam Džūliju. Džūlija bija izstiepusi roku, lūgdamās Čārliju (lai viņš noliek lāpstu?). Čārlijs pārmaiņus skatījās te uz vienu, te uz otru. Tad kabūzī ienāca arī Vinss. Tagad, kad tur bija pilns cilvēku, izskatījās, ka Čārlijs ir zaudējis savu cīņas sparu. Tie viņu ielenca, nāca arvien tuvāk.
Pēkšņi Čārlijs metās uz sakaru telpu, ieskrēja pa durvīm un mēģināja ieslēgties. Vienā acumirklī Rikijs bija pie viņa. Viņš ielika durvīs kāju, un Čārlijs nevarēja tās aizvērt. Lodziņā bija redzama Čārlija niknā seja. Rikijam blakus nostājās Vinss. Kad pie durvīm bija viņi abi, es nespēju saskatīt, kas tur notiek. Izskatījās, ka Džūlija viņus komandē. Man šķita, ka viņa izstiepj roku pa durvju spraugu, taču īsti saskatāms tas nebija.
Lai būtu, kā būdams, durvis atvērās, un kabūzītī iegāja Vinss ar Rikiju. Turpmāk viss norisinājās strauji, videoattēls bija izplūdis, tomēr bija skaidrs, ka trīs vīrieši cīnās un Rikijam izdevās nokļūt Čārlijam aiz muguras, viņš saķēra un parāva augšup Čārlija rokas; Vinss no aizmugures sagrāba Čārlija delmu un kopīgiem spēkiem viņi Čārliju pievārēja. Viņš vairs neturējās pretī. Attēls vairs nebija tik izplūdis.
"Kas tur notiek?" jautāja Meja. "Viņi neko tādu nestāstīja."
Rikijs un Vinss turēja Čārliju no aizmugures. Cārlijs elsoja, viņa krūtis smagi cilājās, taču viņš vairs nekārpījās. Kabūzī ienāca Džūlija. Viņa palūkojās uz Čārliju un īsu brīdi parunāja ar viņu.
Un tad Džūlija piegāja pie Čārlija un noskūpstīja viņu uz lūpām - cieši un ilgi.
Čārlijs ķepurojās, pūlēdamies izrauties. Vinss saķēra Čārliju aiz matiem un mēģināja noturēt viņa galvu, lai tā neraustītos. Džūlija joprojām viņu skūpstīja. Tad viņa pakāpās sānis, un tai brīdī es ieraudzīju melnu upi starp viņas un Čārlija mutēm. Tā bija redzama pavisam īsu brīdi, tad melnums izbalēja.
"Ak, mans Dievs!" izdvesa Meja.
Džūlija noslaucīja muti un pasmaidīja.
Čārlijs kļuva ļengans un nokrita uz grīdas. Izskatījās, ka viņam reibst galva. Melns mākonis izlidoja viņam no mutes un sāka virmot viņam ap galvu. Vinss paplikšķināja viņam pa pakausi un izgāja no kabūža.
Rikijs piegāja pie paneļiem… un saujām vien sāka raut ārā vadus. Viņš burtiski saplosīja paneļus. Tad viņš atkal pagriezās pret Čārliju, kaut ko pateica un izgāja no sakaru telpas.
Čārlijs uzreiz pielēca kājās, pieskrēja pie durvīm un tās aizslēdza. Taču Rikijs un Džūlija smējās, it kā tas būtu gluži veltīgs žests. Čārlijs atkal sašļuka, un no šā brīža viņš vairs nebija redzams.
Rikijs aplika roku Džūlijai ap pleciem, un viņi kopā izgāja no palīgtelpas.
"Hm, jūs abi tik čaldi strādājat pašā rīta agrumā!"
Es pagriezos.
Durvīs stāvēja Džūlija.
7. diena
5:12
Viņa smaidīdama ienāca istabā.
"Zini, Džek," viņa bilda, "ja es tev tik ļoti neuzticētos, tad domātu, ka starp jums abiem kaut kas ir."
"Nu gan," es atteicu. Pagāju solīti tālāk no Mejas, kamēr viņa žigli klabināja taustiņus. Es jutu briesmīgu nemieru. "Kāpēc tu tā domā?"
"Nu, jūs abi, galvas kopā sabāzuši, kaut ko darījāt," viņa sacīja, nākdama mums tuvāk. "Šķita, ka tas, ko jūs redzat ekrānā, jūs ir galīgi apbūris. Uz ko īsti jūs tur skatījāties?"
"Ak, tīri tehniskas lietas."
"Vai drīkstu paskatīties? Mani interesē tehniskas lietas. Vai tad Rikijs tev nestāstīja, ka man radušās tehniskas intereses? Tā ir. Sī jaunā tehnoloģija mani fascinē. Pilnīgi jauna pasaule, vai ne? Sācies divdesmit pirmais gadsimts. Necclies, Meja! Es paskatīšos tāpat, tev pār plecu."
Viņa jau bija apgājusi apkārt laboratorijas galdam un varēja saskatīt ekrānu. Pieri saraukusi, viņa lūkojās uz attēlu, kurā bija redzamas baktēriju kultūras sarkanā barotnē. Balti apļi sarkanos apļos. "Kas tas ir?"
"Baktēriju kolonijas. Zarnu nūjiņu šķīdumā ir uzradies jauns sārņotājs. Man vajadzēja izņemt no ražošanas vienu tvertni. Mēs cenšamies noskaidrot, kas pie tā vainojams."
"Droši vien fags, vai tu tā nedomā?" jautāja Džūlija. "Vai tad baktēriju audzēšanā tas nav tipiski - iemetas kāds vīruss?" Viņa nopūtās. "Molekulārajā ražošanā viss ir tik smalks. Tik viegli viss saiet grīstē, turklāt tik bieži. Visu laiku jāgaida nepatikšanas." Viņa uzmeta īsu skatienu man un Mejai. "Bet diezin vai jūs visu šo laiku skatījāties uz to…"
"Uz to gan," es iebildu.
"Uz ko? Uz pelējuma bildītēm?"
"Uz baktērijām."
"Jā, uz baktērijām. Jūs visu šo laiku skatījāties tās, Meja?"