Pagāja vēl divi raundi, kuros Kings skopojās ar piepūli, bet Sendels šķiedās ar to. Pretinieka cenšanās pēc strauja cīniņa Kingam kļuva diezgan netīkama, jo krietna tiesa no neskaitāmo sitienu biruma tomēr lika sevi manīt. Taču Kings iecirtīgi palika pie sava gausuma, nevērodams jauno karstgalvju saucienus, lai tak šis reiz izkustoties un sākot kauties. Sestajā raundā Sendels atkal uz mirkli kļuva nevērīgs, un atkal Toma Kinga briesmīgā labā roka zibenīgi ķēra viņa žokli, un atkal Sendels nogaidīja, lai noskaita deviņas sekundes.
Septītajā raundā Sendela pašpārliecība bija noplakusi un viņš sāka pielāgoties cīņai, kura, kā pats apzinājās, būs smagākā, kādu tas līdz šim piedzivojis. Toms Kings bija vecs, tomēr sīkstākais vecis, ar kādu viņš līdz šim sastapies, — vecis, kurš nezaudēja galvu, kurš spēja izveicīgi pretoties, kura sitieni trāpīja kā smagas rungas belzieni un kurš gan ar labo, gan kreiso roku spēja dot nokautu. Tomēr Toms Kings neuzdrošinājās sist bieži. Ne mirkli viņš neizlaida no prāta savus satriektos krumšļus un zināja, ka katram belzienam jābūt aprēķinātam, lai krumšļi spētu izturēt līdz cīņas beigām. Kamēr viņš sēdēja savā stūrī, raudzīdamies pāri uz pretinieku, viņam iešāvās galvā doma, ka viņa pieredze, vienota ar Sendela jaunību, gan dotu pasaules smag- svara čempionu boksā. Bet te jau bija tā nelaime. Sendels nekad nekļūs par pasaules čempionu. Viņam trūka pieredzes, un vienīgais ceļš tās iegūšanai bija — nopirkt to ar savu jaunību; un, kad viņam piederēs šī pieredze, tad jaunība būs iztērēta, to pērkot.
Kings izmantoja katru priekšrocību, ko vien zināja. Ne reizi viņš nepalaida garām izdevību doties klinčā, un pēc iespējas bieži viņa plecs šajos klinčos cieši trie
cas pretinieka ribās. Pēc ringa filozofijas trieciens ar plecu ir tikpat labs kā dūres belziens, ja ņem vērā sasniegto efektu, un pat vēl krietni labāks, ja ņem vērā spēka ietaupījumu. Tāpat klinča stāvoklī Kings ar visu svaru balstījās pret pretinieku, tikai ļoti negribīgi laizdams to vaļā. Tas spieda iejaukties tiesnesi, kas tad atrāva tos vienu no otra, pie kam Sendels ikreiz viņam cītīgi palīdzēja, jo vēl nebija mācījies atpūsties. Viņš nespēja valdīt tieksmi laist darbā savas brīnišķīgi straujās rokas un atsperīgos muskuļus, un, kad pretinieks metās klinčā, bliezdams ar plecu pret ribām un balstīdams galvu zem viņa kreisās rokas, Sendels gandrīz ikreiz trieca ar labo pats sev aiz muguras tur pabāztajā sejā. Tas bija prasmīgs sitiens, ko publika ļoti apbrīnoja, tomēr nebija bīstams un pie tam prasīja lielu spēka patēriņu. Tomēr Sendels bija nenogurdināms un nepazina taupību, bet Kings tikai smīnēja un panesīgi pacieta.
Sendels ar labo roku trakā sparā dauzīja Kinga ķermeni, un tas radīja iespaidu, it kā Kings saņemtu neskaitāmus belzienus, bet tikai vecu vecie ringa lauvas prata novērtēt Kinga kreisā cimda veiklos grūdienus pret pretinieka bicepsu, kuri skāra to mirklī, pirms sitiens ķēra viņu pašu. Tiesa gan, Sendela sitiens ikreiz trāpīja, tomēr ikreiz tas bija zaudējis sparu no šā grūdiena bicepsā. Devītajā raundā trīs reizes vienā minūtē Kinga saliektā labā roka no sāniem drāzās pret pretinieka žokli; un trīs reizes Sendela ķermenis visā smagumā nogāzās uz paklāja. Katru reizi viņš izmantoja atļautās deviņas sekunde un atkal piecēlās kājās, gan sadauzījies un apdullis, taču arvien vēl stiprs. Viņš bija zaudējis daudz no sava ātruma un mazāk šķiedās ar spēkiem. Viņš cīnījās sirdīgi, tomēr nemitīgi centās izmantot savu lielāko bagātību — jaunību. Kinga lielākā bagātība bija pieredze. Kad viņa dzīvesspēks piegura un sparīgums notrula, viņš tos bija atvietojis ar viltību, ar gudrību, kas dzimusi ilgu gadu cīņās, un ar rūpīgu savu spēku saudzēšanu. Viņš bija iemanījies ne tikai neizdarīt nevienu lieku kustību, bet arī iemācījies pavedināt pretinieku veltīgi tērēt spēku. Atkal un atkal, izdarīdams māņu kustības gan ar kāju, gan roku, gan visu ķermeni, viņš lika Sendelam lēkt atpakaļ, liekties vai aizsargāties. Kings pamanījās atpūsties, bet nekad neļāva atpūsties Sendelam. Tā bija vecuma stratēģija.
Desmitā raunda pašā sākumā Kings sāka kavēt otrā brāzmainos uzklupienus, dodams ar kreiso taisnus belzienus sejā, un Sendels, jau kļuvis piesardzīgs, atbildēja, atvilkdams kreiso roku, tad nolaizdams to un "gāzdams ar labo slaidu sānisko sitienu pa galvu. Tas bija pārāk augstu, lai nopietni apdraudētu; tomēr, kad šis sitiens trāpīja Kingu pirmoreiz, viņš juta, ka izsenis pazīstamais, melnais nemaņas šķidrauts nolaižas pār viņa apziņu. Uz acumirkli, pareizāk sakot, uz sīku acumirkļa daļiņu, viņš paģība. Sajā brītiņā no viņa apredzes izgaisa pretinieka figūra uz balto, saspringto seju fona; nākamajā brīdī viņš jau atkal redzēja kā pretinieku, tā seju veidoto fonu. Šķita, it kā viņš uz brītiņu būtu piemidzis un tūdaļ atkal atvēris acis, taču nesamaņas mirklītis bija tik mikroskopiski īss, ka viņš nepaspēja pat nokrist. Publika tikai ievēroja, ka tas sagrīļojas un ceļi tam sagumst, un tad atkal redzēja to atgūstamies un ievelkam zodu dziļāk kreisā pleca aizsegā.
Vairākas reizes Sendels atkārtoja šo sitienu, pa daļai turēdams pretinieku apdulluma stāvoklī, un tad Kings izstrādāja savu aizsardzības paņēmienu, kas reizē bija arī pretsitiens. Izdarīdams māņu sitienu ar kreiso roku, viņš paspēra pussoli atpakaļ, vienlaikus gāzdams, cik spēka, ar labo roku no apakšas. Sitiena laiks bija tik sīki aprēķināts, ka ķēra Sendelu tieši sejā tai brīdī, kad viņš patlaban strauji liecās lejup; Sendels uzlidoja gaisā un kūleniski novēlās uz muguras, atsizdamies pret paklāju ar pakausi un pleciem. Divreiz Kingam tas izdevās, tad viņš kļuva paviršāks un iegāza pretinieku virvēs. Viņš nedeva Sendelam izdevību ne atpūsties, ne atjēgties, bet trieca sitienu pēc sitiena, līdz visa publika bija kājās un gaisu pildīja nerimstoša sajūsmas rēkoņa. Tomēr Sendela spēks un izturība bija apbrīnojama, viņš vēl arvien turējās uz kājām. Nokauts jau šķita drošs, un kads policijas virsnieks, satrūcies par šausmīgo dauzīšanu, pieskrēja pie ringa, lai pārtrauktu cīniņu. Gongs nozvanīja raunda beigas, un Sendels stīvām kājām aizsteberēja uz savu stūri, cenzdamies virsniekam iegalvot, ka jūtoties spirgts un spēcīgs. Lai to pierādītu, viņš divreiz pārmeta gaisā atmugurisku kūleni, un policijas virsnieks atstājās.