— Esmu priecīgs, ka jūs ieradāties personīgi, — viņš teica.
— Kā tad es vēl citādi būtu varējis ierasties? — Grifs pasmējās.
Tomēr Jeremijam prāts nenesās uz jokiem, un viņš izlikās piezīmi nedzirdējis.
— Salas komerciālais stāvoklis ir nolādēti riebīgs, — viņš teica dzijā nopietnībā, tekoši izrunādams daudz- zilbīgos vārdus. — Mani grāmatvedības norēķini ir čupā.
— Vai tirgošanās vāja?
— Gluži pretēji. Tā bija lieliska. Plaukti ir tukši, galīgi tukši. Bet… — Viņa acis lepni iezalgojās. — Bet noliktavā vēl atlicis daudz preču; es tās turu rūpīgi ieslēgtas.
— Vai atvēlējāt Tui Tulifau par daudz kredīta?
— Gluži pretēji. Neesmu kreditējis nevienu pašu. Un visi vecie rēķini ir nokārtoti.
— Nu es jūs vairs nesaprotu, Jeremija, — Grīfs atzinās. — Kas tad te ir par joku? Plaukti tukši, kredīti nav piešķirti, veci rēķini nolīdzināti, noliktava rūpīgi aizslēgta — kā to izskaidrot?
Jeremija tūdaļ neatbildēja. Noliecies pie paklāju kaudzes, viņš izvilka lielu naudas glabājamo lādi. Grīfs izbrīnā ievēroja, ka tā nav pat aizslēgta. Šis samoietis taču arvien bija gluži neiedomājami rūpīgs kases glabāšanā. Lāde, izrādījās, bija pilna ar papīra naudu. Viņš paņēma virsējo banknoti un pasniedza to Grifam.
— Te ir izskaidrojums.
Grīfs apskatīja diezgan labi izstrādāto banknoti. — «Fitu-īvas pirmā karaliskā banka šās naudas zinies uzrādītājam pēc pirmā pieprasījuma izmaksās vienu mārciņu sterliņu,» viņš lasīja. Zīmes centrā bija redzams tāds kā neveikls iezemieša sejas attēls. Bet apakšā atradās Tui Tulifau paraksts un vēl kāda Fulualeas paraksts, kuram pievienots iespiests paskaidrojums: «Finansu ministrs.»
— Kas tad, pie velna, ir šis Fulualea? — Grīfs jautāja. — Kāds fidžietis, vai ne? … Vārds nozīmē «saules spalvas»?
— Tieši tā. Vārds nozīmē «saules spalvas». Tā šis nekrietnais iznirelis titulē pats sevi. Viņš atbrauca no
Fidži, lai apgrieztu Fitu-Ivu ar kājām gaisā, tas ir, komerciālā ziņā.
— Kāds no tiem slīpētajiem Levukas puišiem, kā šķiet?
Jeremija skumīgi pakratīja galvu. — Nē, šis zemiskais tēviņš ir baltais un īsts nelietis. Viņš pieņēmis dižu un daiļskanīgu fidžiešu vārdu un saminis to dubļos, lai tas kalpotu viņa neģēlīgajiem mērķiem. Viņš piedzirda Tui Tulifau. Viņš to piedzirda līdz nejēdzībai. Visu šo laiku viņš tur Tui Tulifau galīgi piedzērušu. Pats viņš savukārt ticis par finansu ministru un vēl par nez ko citu. Viņš izlaida šo viltoto papīrnaudu un piespieda ļaudis to pieņemt. Viņš ir uzlicis veikalu nodokli, kopras nodokli un tabakas nodokli. Mums ir ostas nodevas un priekšraksti, un vēl visādi citādi maksājumi. Bet iedzīvotāji nav aplikti ar nodokļiem — vienīgi tirgotāji. Kad uzlika kopras nodokli, es tūdaļ par tikpat lielu summu pazemināju iepirkšanas cenu. Tad ļaudis sāka kurnēt, un Saules Spalvas izdeva jaunu likumu, ar kuru noteica atkal veco cenu un aizliedza jebkuram cilvēkam to pazemināt. Mani viņš nosodīja ar divām mārciņām sterliņu un piecām cūkām, jo visiem bija labi zināms, ka man ir tieši piecas cūkas. Tās jūs varat atrast ierakstītas kases grāmatā. Hokinzu, Fulkruma kompānijas tirgoni, nosodīja vispirms ar cūkām, pēc tam ar džinu, un tad, tā kā viņš turpināja skaļi žēloties, ieradās karaspēks un nodedzināja viņa veikalu. Kad es atteicos pārdot savas preces, šis Saules Spalvas uzlika man jaunu sodu un piedraudēja pat nodedzināt veikalu, ja es vēl apgrēkošoties. Tāpēc es pārdevu visu, kas atradās plauktos, un te nu ir kaste, kas pilna nevērtīgiem papīriem. Es būtu gan ļoti sarūgtināts, ja jūs man maksātu atalgojumu šajos papīros, tomēr tas būtu likumīgi, tikai likumīgi. Nu, kas tagad būtu darāms?
Grīfs paraustīja plecus. — Man vispirms jāsatiek šis Saules Spalvas un jānovērtē situācija.
— Tad jums jo drīz jātiekas ar viņu, — Jeremija aizrādīja. — Citādi viņš jau būs paspējis uzlikt jums veselu kaudzi naudas sodu. Šādā veidā viņš savācis visu mūsu valstiņas metālnaudu. Tā visa nu ir pie viņa, izņemot to, kas aprakta zemē.
Iedams atpakaļ pa Irbenāju ceļu, pie spoži apgaismotās ieejas pils teritorijā Grifs sadūrās ar strupu, apaļīgu ziedoša izskata džentlmeni, kas, gludi skuvies un ģērbies baltā, nestīvinātā uzvalkā, patlaban iznāca no pils. Kaut kas viņa piesardzīgi taustošajā solī šķita tā kā pazīstams. Grīfs šo cilvēku acumirklī atcerējās, jo bija gadījies to redzēt daudzās Dienvidjūru ostās.
— Lai nu kurš, bet ko tad jūs te, Kornēlij Dīzij! — viņš izsaucās.
— Ka tik tas nav pats Grīfs, vecais velns, — skanēja atbildes sveiciens, kad viņi paspieda viens otram roku.
— Ja vēlaties uzkāpt uz kuģa, man ir krājumā labi izdedzināts īru degvīns, — Grīfs aicināja.
Kornēlijs izrieza krūtis un stīvi saslējās.
— Nekā nevar darīt, mister Grīf. Tagad es ir Fulua- lea. Man ar vecu laiku būšanām vairs nepielišķēsies. Tāpat ar viņa gaišības majestātes karaļa Tulifau rīkojumu es ir finansu ministrs, un es ir arī galvenais tiesnesis, izņemot brīžus, kad karalis pats savas ķēnišķīgās izpriecas labad visžēlīgi nolemj pagrozīt taisnības riteni ar savu roku.
Grīfs aiz pārsteiguma iesvilpās. — Tātad jūs esat tas Saules Spalvas?
— Es dod priekšroku vietējajn apzīmējumam, — viņš aizrādīja. — Fulualea, jūs būs tik laipni. Ta kā es nav piemirsis vecos laikus, mister Grīf, tad man ļoti sāpina sirdi, ka man jāsniedz jums sekošas ziņas. Jums būs jāsamaksā likumīgās importa nodevas tāpat kā visiem pārējiem tirgoņiem, kuri lolo nodomu aplaupīt maigos polinēziešu mežoņus šajās koraļļu salās, kas apaugušas … Jā, kur tad es paliku? Ak tā! Atcerējos. Jūs ir pārkāpis priekšrakstus. Ar ļaunprātīgu nolūku jūs pēc saules rieta ir iebraucis Fitu-Ivas ostā ar neiededzinātām bortugunīm. Nepārtrauciet mani! Es ir redzējis jūs pats savām acīm. Par šo pārkāpumu jūs tiek sodīts ar summu piecu mārciņu apmērā. Vai jums ir džins? Tas ir nopietns pārkāpums. Bez ugunīm tiek apdraudētas mūsu patīkamās ostas kuģinieku dzīvības, lai ietaupītu petroleju kāda penija vērtībā. Vai es jau tiku