Viņš izpelnās pāris dīvainu skatienu no pārīšiem, kas aizslīd viņam garām Soho dzīlēs. Ietve vēl nav nožuvusi pēc lietus, un viņa drēbes tagad ir slapjas. Viņš notrauc dubļus un granti no biksēm un meklē kabatā mutautu, lai notīrītu rokas.
Dubļos plīvodams iekrīt kaut kas balts. Viņš noliecas tam pakaļ. Glāzes paliktnis, kuram noplēsta reklāma un tās vietā uzrakstīta vēstulīte: "Piezvani man rīt te būs numurs x." Bučiņai blakus ir pāris šņāpieniem uzzīmēta priekškaramā atslēga.
Džeiks nespēj atraut skatienu no skricelējuma. Ak kungs! Tagad ir skaidrs, kāpēc šai zaķenītei ir tik zvēriska apsardze.
21
Rokas, turot dienasgrāmatu, trīc. Gideons apsēžas uz grīdas un atspiežas pret grāmatplauktu. Viņam bail lasīt, ir tāda sajūta, it kā viņš būtu piekauts it kā no slēpņa viņam pēkšņi būtu uzbrukuši neredzami ienaidnieki. Viņu uz lāpstiņām nolicis tēva gars.
Viņš skatās uz dienasgrāmatu muguriņu rindām plauktos tēva dzīve, par kuru viņš neko nezina. Un vairāk nekā divdesmit gadus tēvs par to ir rakstījis šifrēti.
Kāpēc?
Gideons papurina galvu un piemiedz acis. Ikkatrai nama loga rūtij no ārpuses kā uzrakta zeme spiežas virsū tumsa. It kā viņš sēdētu kapenēs. Viņš lēni atver vāku; labās puses iekšlapā ir ierakstīts: TKNAMY KAY.
Viņam neviļus jāpasmaida. Gideons ar roku pārvelk pāri lappusei un itin kā atgriežas bērnībā. Tēvs nemēdza kopā ar viņu spārdīt futbola bumbu, neņēma rokā kriketa nūju, ne reizi neaizveda viņu uz peldēšanu toties spēlēja ar viņu prāta spēles. Nateniels veltīja daudzas stundas tam, lai izgudrotu Gideonam mīklas, āķīgus uzdevumus un spēles, kas ielika viņā loģiskās domāšanas pamatus un nesatricināmu klasiskās izglītības bāzi.
Vārdus TKNAMY KAY veido sengrieķu burti, kurus tēvs uzskatīja par pirmo īsto alfabētu, Eiropas, latīņu un Vidējo Austrumu alfabētu pirmavotu. Nateniela Čeisa dēlam bija jāiemācās
visi sengrieķu burti. Lai zēnu pārbaudītu un lai nebūtu tik garlaicīgi, profesors Ceiss izdomāja vienkāršu šifru. Divdesmit četri grieķu alfabēta burti ačgārnā secībā atbilda angļu alfabēta burtiem, proti, omega nozīmēja A un tā joprojām līdz alfai, kas nozīmēja X. Arhaiskie burti digamma un kopa atbilda angļu alfabēta pēdējiem burtiem X un Z. Nateniels gadiem ilgi dažnedažādos nostūros atstāja zēnam šifrētas zīmītes līdz abu attiecības kļuva pārāk mokošas un nekāda sazināšanās vairs nebija iespējama.
Gideons pūlas atcerēties šifru. Pagājuši vairāk nekā piecpadsmit gadi. Tad viņš atskārš: TKNAM Y KAY nozīmē VOLUME ONE, pirmais sējums. Viņš atkal atskatās uz desmitiem sējumu plauktos: cik tur ir šifrētu vārdu! Tos vajadzētu šifrēt līdz mūža galam.
Mūžs, lai pārtulkotu mūžu.
Gideons pāršķir lapu, un viņam kļūst nelāgi ap dūšu. Rokraksts ir nesaudzīgs atgādinājums par pirmsnāves zīmīti. Viņš sāk urbties cauri pirmajai rindkopai, taču iemaņas ir zudušas un pēc pāris vārdiem viņš liekas mierā. No kafijas galdiņa paņem papīra lapu un divus zīmuļus melnu un sarkanu. Viņš uztaisa tabulu: grieķu alfabēta burti pa kreisi, angļu alfabēts pa labi.
Turēdams tabulu blakus, viņš atkal ķeras pie pirmās lappuses un ātri pārtulko AQEPQAFIYN NATHANIEL un XPQZY CHASE.
Dienasgrāmata ir rakstīta pirmajā personā, un tajā viņa tēvs fiksējis ikdienas domas.
Viņš sāk šķirt lappuses, neko īpašu nemeklēdams un domādams, cik fantastiski ir tas, ka viņš var ceļot šurpu turpu pa tēva dzīves dienām, mēnešiem un gadiem. Apmēram burtnīcas vidū burti kļūst treknāki, rindas, liekas, rakstītas lielā dedzībā un aizrautībā. Gideons visu mūžu ir ritin rijis grāmatas, un viņa skatiens ir pieradis slīdēt pa tekstu ieslīpi, meklējot atslēgvārdus.
Pēkšņi acīs ielec ZEKAYPYA2Y, ^NKK<I> un ZQXHITrnXY. Nevar būt. Viņš noteikti ir kļūdījies. Viņš noguruma dēļ izdara pārsteidzīgus secinājumus. Vārds ZEKAYPYA2Y viens pats būtu gluži nevainīgs; skaidrs, ka tēvs par to raksta: tā ir STONEHENGE, Stounhendžā.
Viņa sirdi stindzina abi pārējie vārdi.
ҐNKK<1> nozīmē BLOOD. Asinis.
Un ZQXHnTnXY ir SACRIFICE. Asins upuris.
22 marĪlebona, londona
Džeiks Timberlends iemet žaketi kaktā un atkrīt uz milzīgās, melnās ādas gultas ar iebūvētu piecdesmit collu plazmas ekrānu; gaisma istabā pamazām sakrēslo. Viņš ir pārāk uzskrūvējies, un likties gulēt nav jēgas; dīvainā kārtā nav ari noskaņojuma līdz ritam ķerstīt smukulītes, nākamās slavenu futbolistu draudzenītes. Un vispār viņa šīvakara randiņš vēl nav beidzies. Pateicoties mobilajam tālrunim, tas tūdaļ kļūs virtuāls. Lai dzīvo tehnoloģijas!
Kreisajā rokā aifons, labajā papīriņš ar atslēgas kricelējumu, ko viņam kabatā kaut kā paspēja iebāzt daiļā amerikāniete. Keitlīna vai, precīzāk, Keitlīna Loka.
Cilvēkam pietiek pazibēt rokas stiepiena attālumā no "Loka meitiņas", lai viņš nonāktu pašās smalkākajās aprindās, prāto Džeiks. Šobrīd viņa, jādomā, vai nu turpina ballēties tas ir maz ticams, jo tie gorillas diezin vai atvēl viņai pārāk daudz brīvības, un dzer kokteilīšus kopā ar tām sapucētajām dūdiņām un dūkulīšiem, vai ir laba meitene un jau ielīdusi gultiņā. Tas ir visticamākais. Taču, lai kur arī viņa ir, Keitlīna Loka noteikti domā par viņu. Nevar atvadīties no kāda ar tādu skūpstu un pēc tam par viņu nedomāt.
Viņš to izmantos. Izmantos uz pilnu klapi, kamēr tas viss vēl ir svaigs. Uzbūvēs pamatus mazam, jaukam romāniņam. Un to vislabāk darīt, sūtot seksīgas īsziņas neko pārdrošu, neko rupju. Tikai pāris īsu vēstulīšu, lai pavēstītu, ka viņš nespēj beigt par mazulīti domāt. Sākt pieklājīgi un virspusīgi, tad pamazām virzīties uz priekšu, kļūt emocionālākam. Pirmajā īsziņā to visu nedrīkst izgāzt: tad meitene vienkārši neatbild vispār neatbild; tev atliek vienīgi mēģināt vēlreiz.
Džeiks sāk rakstīt. Cerams, Tev vakars beidzās ok. Man prieks, ka Tevi satiku. Džeiks. Nē, tas nekam neder. Viņš raksta vēlreiz: Cerams, Tev vakars beidzās ok. Man bija LIELS prieks Tevi satikt. Džeiks.
Nē, joprojām neder.
Paga, cik tad viņai gadu? Daudz jaunāka. Ahā, rokā ir: Ceru, Tev bija foršs vakars. Super, ka Tevi satiku! Džeiks x.
Viņš atļaujas apmierināti pasmaidīt un nospiež pogu "nosūtīt". Telefons ir fantastiska padarīšana. Viņš skatās, kā mazā virtuālā aploksnīte salokās, izdiedzē spārniņus un aizlido tieši pie viņa mīļotās. Hm, jā, kāpēc ne? Pagaidām tā ir iekāre, tīra un vienkārša iekāre. Bet kāda jēga liegties, bez iekāres nekāda mīlestība vispār nevarētu rasties.
Telefons iepīkstas. Oho, tik ātri! Laba zīme.
Piezvanīja gribi x.
Nūjā, tā gluži viņš nebija domājis. Viņš nemaz to negrib ari. Mazs īsziņu flirts pirms laišanās saldā dusā bija teicama ideja, bet runāt tūlīt, uz līdzenas vietas tā visu var salaist dēlī. Džeiks prāto. Ja meitene saka: Piezvani, ja gribi, tas vispār nav nekāds lūgums. Tas ir norādījums.
Viņš norauj zeķes un kreklu, vannasistabā ielej glāzē ūdeni un ielien gultā zvanīt. Viņu sagrābj mērena panika.
- Čau, te Džeiks!
- Čau, Džeik. Viņa runā klusiņām un drusku miegaini. Es mēģināju uzminēt, vai tu atsūtīsi īsziņu vai piezvanīsi.