Vecais šūpo galvu kā profesors, kas grasās norādīt uz elementāru kļūdu. Mēs tā nestrādājam. Pie mums attiecības ar klientu ir pirmajā vietā uz mūžu mūžiem. Viņš uzsvērti nopēta Gideonu. Mister Čeis, varu jums apliecināt: cik man zināms, jūsu tēvam nebija par ko kaunēties nedz personiskajā, nedz profesionālajā dzīvē. Viņam skapī nebija nekādu skeletu.
- Jūs runājat par skeletiem! Gideons sāk smieties. Mans tēvs bija kapu zaglis. Viņš aplaupīja kapus Sīrijā, Lībijā, Meksikā un Dievs vien zina kur vēl. Viņš pārdeva vēsturiskus un unikālus mākslas priekšmetus svešu valstu valdībām un privātkolekcionāriem, kuriem uz tiem nebija ne mazāko tiesību. Viņam jau nu gan bija vesela skeletu nekropole.
Sedriks Čeiss ir vecs un pieredzējis; viņš zina, kad strīdā ir izredzes uzvarēt un kad gudrākais piekāpjas.
- Lucian, esi tik laipns informē misteru Čeisu par viņa tēva pēdējo gribu un izsniedz viņam vienu testamenta eksemplāru! Krēslam čīkstot, viņš pieraušas kājās. Labu dienu, ser!
Lucians Čīpstovs klusēdams nogaida, līdz tēvs būs izgājis un aizvēris durvis.
- Viņi abi bija tuvi, Čīpstovs dēls tad saka. Jūsu tēvs bija viens no nedaudzajiem cilvēkiem, ar kuriem manējais mēdza runāties.
- Tāds ar tādu saprotas. Gideona dusmas vēl nav noplakušas.
Advokāts bikli klusē. Viņš pastumj Gideonam aizzīmogotu aploksni un pāri savai sarkanajai, ādā iemalotajai rakstāmmapei paņem otru. Šī ir Nateniela Čeisa pēdējā griba un testaments. Tas ir sastādīts un apliecināts saskaņā ar Anglijas likumiem. Vai man izskaidrot visu pēc kārtas?
Gideons abām rokām saņem aploksni. Viņš joprojām domā par Sedriku Čīpstovu. Vecais noteikti zina, kas tēvam bija slēpjams. Vai gan citādi viņš būtu tā reaģējis? Izlocījies, piesaucot "konfidencialitāti", nodrošinot atkāpšanos ar nožēlojamo "cik man zināms"?
- Mister Čeis? Vai man izskaidrot jums testamentu?
Gideons paceļ galvu un apstiprinoši pamāj.
- Man jūs jābrīdina, ka viens no jūsu tēva norādījumiem ir diezgan neparasts. Misters Čeiss pirms nāves ir vienojies ar Rietumu Viltšīras krematoriju.
Gideons savelk uzacis.
- Tas ir neparasti?
- Tik tālu nē. Daudzi iepriekš apmaksā savu apbedīšanu un izsaka norādījumus par tās norisi. Taču jūsu tēvs vēlas, lai pēc kremācijas Rietumu Viltšīrā viņa pelni tiktu izkaisīti Stounhendžā.
27 londona
Iziedams no rīta dušas, Džeiks Timberlends paskatās uz sevi un gandrīz dabū galu. Viņš izvelk no izlietnes apakšas svarus un uzkāpj uz tiem saņemt spriedumu. Četrpadsmit stouni. Vājprāts. Viņš nokāpj uz grīdas, tad atkal uzkāpj uz svariem. Nē, tie nav sabojājušies. Trīspadsmit stounus viņš, būdams piecas pēdas vienpadsmit collas* garš, var staipīt apkārt vienā mierā, bet, sasniedzot četrpadsmit, viņš nepaspēs ne attapties, kad jau izskatīsies pēc rešņu dubliera filmu pornoainās.
Izmisums pārtop apņēmībā. Pēc piecdesmit pietupieniem viņš jau gandrīz redz, kā taukiem cauri sāk vīdēt presīte, un jūtas daudz labāk.
Tagad viņš ieradies savā klubā un sēž ērtā atzveltnī, malkodams trešo kapučīno šīs tikšanās laikā. Viņa viesis Maksvels Daltons runā par problēmām naudas plūsmā, par ekonomikas
+ 14 stouni atbilst gandrīz 89 kilogramiem, piecas pēdas un vienpadsmit collas 1,80 metriem. (Tulk. piez.) panīkumu, par to, cik briesmīgi sarukuši ienākumi no reklāmām un cik ļoti viņam vajadzīgas investīcijas, jo citādi nāksies aiziet no šī biznesa. Daltons ir nesamērīgi platā uzvalkā tērpies apalītis ar lielām brillēm, kuru ietvari ir tikpat melni kā viņa acis. Viņam pieder interneta vietne, kurā var skatīties īsfilmas, ko saražojuši cilvēki, kurus neņem darbā televīzijā.
- Cik tu gribi, un cik es par to dabūšu?
Daltons nervozi ķiķina.
- Simt tūkstoši un desmit procenti?
Džeika sejas izteiksme ir nepārprotama: tas neies krastā.
- Divdesmit procenti?
Viņš nesaka ne vārda. Visa uzmanība ir pievērsta ceptām olām Daltona šķīvī.
- Divdesmit pieci? Daltons lūdzoši saka, tad sāk no jauna:
- Es varētu sakost zobus un piedāvāt trīsdesmit.
Turpmāk es varētu sacīt, ka darbojos mediju biznesā: šī doma Džeikam itin labi patīk. Tas noteikti vairos viņa pievilcību. Nedaudz piemelojot, varētu pat uzdoties par kinoproducentu un filmu izplatītāju. Vispār mēs, iespējams, pat varētu vienoties. Bet ne par simt tūkstošiem un ne par trīsdesmit procentiem.
Daltons izskatās bezgala sarūgtināts.
Simt tūkstoši Džeikam ir kaķa spļāviens. Sencis pat būtu pierunājams finansēt visu. Ja ne, viņš pats varētu lakt mazāk šampja, kādu reizi neaizbraukt slēpot un iegrābties kredītā.
- Paklau, Maks. Es tavā firmā ieguldīšu piecdesmit tūkstošus, bet par to es gribu piecdesmit vienu procentu.
- Kontrolpaketi?
- Tieši tā.
Ilgs, drūms klusums, tad Daltons izspiež atbildi:
- Atvaino. Četrdesmit deviņi procenti tiešām ir maksimums, tik tālu iet būtu cik necik taisnīgi, bet par to es gribu septiņdesmit piecus tūkstošus.
Džeiks smaida.
- Es gribu tev palīdzēt neiepērties sūdos. Bet tas nav septiņdesmit piecu taukšķu vērts. Es piedalos ar piecdesmit tūkstošiem un dabūju četrdesmit deviņus procentus. Pēdējais vārds.
Daltons vairs nevar tirgoties: dzīvokļa saimnieks jau dauzās gar viņa durvīm un pieprasa īres naudu.
- Lai iet.
Džeiks stiepj roku, lai apstiprinātu vienošanos, taču tajā brīdī iedūcās viņa aifons.
- Atvaino! Tā ir Keitlīna viņš acumirklī pazīst numuru. Uz ekrāna parādās īsziņa, un, kad ir atvēries arī pievienotais fails, viņam acis bezmaz izlec no pieres uz kātiņiem. Zem zvaigžņoti svītraina tetovējuma ir rakstīts: "Man ir karogs. Vai tev ir gana liels kāts? © Piezvani x."
Džeiks smaidīdams paskatās uz Daltonu un sniedz roku. Vai šī būs tāda diena, kad viņš izdrāzīs divus?
28
Semija ir pietiekami atlabusi un varētu doties uz dārziņu, taču Meganas māte Glorija par varītēm grib atbraukt un pati pieskatīt mazmeitiņu. Un nu reiz inspektore Beikere tiek laukā no mājām bez sprediķa. Paldies, mīļo Dieviņ! Brauciens uz iecirkni nav ilgs, un pavisam drīz viņa jau sēž atvērtā plānojuma inspektoru istabā pie sava galda, dzer melno tēju un lasa konsteblu Fezerbija un Džonsa ziņojumus.
Gideons Čeiss ir laimes luteklis. Tiešām, tiešām. Ja tajā brīdī, kad dispečers uzklausīja viņa zvanu, abi Meganas amatbrāļi gadījuma pēc nebūtu atradušies kaimiņu ciemā, viņi, visticamāk, būtu ieradušies pārāk vēlu. Kā raksta Fezerbijs, cietušais bezsamaņā gulējis priekšnamā un viņš to vilkšus izvilcis ārā, bet pēc tam izsaucis ātro palīdzību un ugunsdzēsējus.
Megana pēta nozieguma vietā uzņemtās fotogrāfijas: liesmās nomelnējuši ķieģeļu mūri, izdeguši logi. Ugunsdzēsēju ziņojums puslīdz apstiprina Čeisa stāstījumu: nav šaubu, ka uguns izcēlusies mājas rietumu galā, pirmā stāva kabineta aizkaru apvidū. Tas ir pilnīgi skaidrs. Kabinets, gaitenis un salons turpat blakus ir izdeguši pilnībā; lai to visu atkal savestu kārtībā, Čeisam būs kārtīgi jāiegrābjas tēva naudas zutenī.
Ziņojumā rakstīts, ka Čeiss bijis bezsamaņā, līdz ieradusies ātrā palīdzība un mediķi iztīrījuši viņam plaušas ar tīru skābekli. Tas laikam gan apgāž viņas jauno teoriju, ka Gideons Čeiss varbūt pats ir nogalinājis savu tēvu un ar līdzzinātāja palīdzību inscenējis uzbrukumu. Protams, līdzzinātāju varēja būt pārņēmusi alkatība: tādā gadījumā nav grūti iedomāties, ka tas mēģinājis novākt arī viņu.