- Vai jums izdevies kaut ko atrast?
- Tehniķiem šorīt izdevās zālītē un dobēs uziet labus pēdu nospiedumus, un tie atbilst tām pēdām, kas atrastas mājās.
- Lieliski! Sevi liek manīt viņas nedziedināmais optimisms. Vai jūs jau kādu turat aizdomās?
Konstebls iesmejas. Kur nu! Bet viss izskatās cerīgi. Mēs atradām audekla somu, kurā ir tāds kā kramplauža komplekts. Vesela kaudze instrumentu.
- Rob, es esmu apmēram četrdesmit jūdžu attālumā no Čeisa muižas. Kā jums šķiet, vai mēs varētu tur satikties, piemēram, pēc divām stundām? Es tiešām priecātos, ja jūs man pastāstītu, kur tieši jūs to visu atradāt un kas, pēc jūsu domām, tur notika.
- Man jāsaskaņo ar seržantu, bet es neredzu iemeslu, kāpēc lai to nevarētu. Ja būs kāda problēma, es jums vēlreiz piezvanīšu, norunāts?
- Lieliski. Paldies! Megana noliek klausuli. Būs izdevība vēlreiz tikties ar Gideonu Čeisu tas ir labi. Varbūt izdosies noskaidrot, kāpēc viņš melo.
32 haidparks, londona
Stunda ir pagājusi. Keitlīna ir apģērbusies un jau grasās iziet pa durvīm.
Viņa dabūja visu, ko gribēja. Zēns ir jauks. Paklausīgs. Tīri labs seksa partneris. Protams, viņam nenāktu par ļaunu mazliet pamācīties pacietību, bet šajā ziņā pāris treniņnometņu noderētu visiem vīriešiem.
Džeiks nav papūlējies apģērbties, tikai uzmetis plecos baltu vannas halātu. Kad mazulīte būs aizgājusi, viņš ieies dušā. Bet varbūt nē, lai uz ādas paliek viņas smarža. Viņš pieiet pie Keitlīnas, viņa acīs joprojām nav apdzisis izsalkums. Vai es dabūšu atvadu bučiņu? Viņš uzmet uz mēles galiņa ekstazī tableti.
Keitlīna pasper soli uz priekšu un pieplok viņa lūpām, tā apbalvodama par galantumu. Norij tabletīti un pakāpjas atpakaļ. Kā es gribētu, lai būtu īzī ar Ben & Jerry's garšu!
- Visi dzīvotu pastāvīgā kaifā.
- Tieši tā.
- Tātad tev patika tas ķiršu…
- Skaidrs, ka patika, Keitlīna neļauj viņam pabeigt. Malacis.
Džeiks smaida.
- Un kad man būs iespēja vēlreiz būt malacim?
- Nesāc lipt klāt. Man nepatīk, kad līp klāt.
Tas viņam ir kā sitiens pakrūtē.
- Nākamnedēļ šajā pašā vietā, šajā pašā laikā. Tu pasūti numuriņu. Viss tas pats, tikai maksāju es, okei?
Džeikam nepatīk to dzirdēt. Nekādā gadījumā. Bet kā būtu ar vienu normālu randiņu? Aiziet uz kādu filmu, uz klubu, vakariņās? Tu taču mēdz darīt tādas lietas, ko?
Viņa izplūst smieklos. Draudziņ, tu nespēj pat iedomāties, kādu elli mans tēvs tev sarīkos, pirms tu vispār būsi paspējis man pasūtīt kafiju!
Džeikam nav ko teikt.
Viņa aizpogā mēteli. Paklau, man jāiet. Nākamnedēļ šajā pašā laikā?
Viņš pamāj ar galvu.
- Zini, tu man patīc. Paskatīsimies, kā būs nākamnedēļ. Tad izdomāsim un varbūt riskēsim, lai pār mums nāk papuča dusmas vakariņu vai kafijas dēļ.
Džeikam ir mīlīgas krunciņas acu kaktiņos un tiešām jauks smaids. Keitlīna ļaujas maiguma uzplūdam un, aplikusi rokas viņam ap kaklu, noskūpsta viņu tā, kā vēl nevienu nav skūpstījusi.
Šis skūpsts ir relaksēts. Tas nesteidzina, tas neko neprasa. Tas ir intīms.
Viņa pati no tā pārbīstas. Man jāiet.
Džeiks pat acis vēl nav atvēris, kad durvis jau ir vaļā un Keitlīna izspurgusi gaitenī. Pagaidi!
Viņa pagriež galvu.
Man ir padomā pārsteigums. Ar īkšķi un mazo pirkstiņu izveidojis iedomātu telefonu, viņš pieliek to pie labās auss. Neizlaid no rokām mobilo! Gaidi, tu saņemsi no manis ziņu!
33
Megana aptur savu fordu blakus policijas mašīnai, kas stāv pie Čeisa muižas vārtiem, un atver pasažiera logu. Jūs droši vien esat Robs Fezerbijs, ja?
Viņai pretī smaida jauns, izskatīgs tumšmatis. Esmu gan. Es tikai nupat ierados. Brauksim iekšā?
Rādiet ceļu! Viņa pamāj uz mājas pusi.
Konstebls draiski nozibina acis, iedarbina motoru un sāk braukt.
Viņi aptur mašīnas turpat pie durvīm, kur jau stāv ceturtais audi, un izkāpj. Fezerbijam līdzi ir bieza aploksne: tajā ir fotogrāfijas, ko tehniķi uzņēmuši ielaušanās vietā.
Priecādamās par silto sauli, Megana nospiež zvana pogu un katram gadījumam vēl arī parausta smago klauvēkli. Kad aizritējusi gandrīz minūte, viņa atskatās uz veco audi. Viņš ir mājās, tā ir viņa mašīna.
Konstebls vēlreiz nospiež zvana pogu. Kad viņš pēc ilga brīža beidzot to atlaiž, durvis atveras. Pa sprīdi platu spraugu uz viņiem skatās Gideons Čeiss bāls, satraukts.
- Atvainojiet par traucējumu, Megana viņu uzrunā. Mums jāuzdod daži jautājumi.
Tas Gideonam ir par daudz.
- Nav īstais brīdis. Viņš sāk vērt ciet durvis. Megana iebāž spraugā kāju.
- Šis ir konstebls Fezerbijs. Jūs jau esat tikušies, kaut arī to neatceraties. Aizvakar naktī viņš izvilka jūs no degošās mājas un jūs palikāt dzīvs.
To dzirdēdams, Gideons saņemas, atceras par labas uzvedības likumiem un sniedz roku.
- Paldies! Esmu ļoti pateicīgs. Uzmetis Meganai šķību skatienu, viņš negribīgi atver durvis. Ejiet uz virtuvi! Tā ir vienīgā telpa, kurā es pagaidām esmu ierīkojies.
Megana un Fezerbijs ienāk iekšā, un Gideons, palicis iepakaļ, aizver durvis. Pēc vairāku dienasgrāmatu atšifrēšanas viņam galva plīst pušu un nav nekādas vēlēšanās uzņemt šos viesus.
- Cik liela virtuve! Megana iesaucas, gribēdama izkliedēt nomācošo gaisotni. Viņa noglāsta veco Aga plīti. Virtuve tiešām ir liela, trūkst vienīgi sievišķības: tajā nav ne aizkaru, ne vāžu, ne sautējamo katliņu un garšvielu poķīšu. Tā ir reducēta līdz pašam ļaunākajam funkcionālam vīrietiskumam.
Beidzot ienāk ari Gideons. Es jūtos neērti. Viņš palūkojas uz Fezerbiju. Cilvēkam, kurš tev izglābis dzīvību, vajadzētu vismaz piedāvāt tēju vai kafiju, bet šajā mājā diemžēl nav piena. Es varu pagatavot bez piena, ja tas jums der.
- Paldies, es nemaz nevēlos kafiju, atsaucas konstebls.
- Es ari ne, Megana viņam piebalso.
Gideons sakrusto rokas uz krūtīm, atbalstās pret skapīti un mēģina izlikties mundrs. Tad kā varu būt noderīgs?
Megana ievēro, ka viņa acis ir piesarkušas; acīmredzot sevi liek manīt stress. Eksperti no Roba iecirkņa ir atraduši veselu kaudzi ar ielaušanos saistītu lietisko pierādījumu. Es lūdzu, lai viņš man visu izrāda, tad būs vieglāk izstrādāt noziedznieka psiholoģisko portretu. Vai jums nebūs iebildumu, ja mēs te pastaigāsim apkārt?
Vai viņš var iebilst? Lūdzu, lūdzu. Vai es jums kaut kā varu palīdzēt?
- Paldies, neliecieties traucēties. Megana nevēlas viņu tirdīt. Mums vienkārši vajag apskatīt kabinetu, to mājas galu un dārzu. Vai jums nav iebildumu?
Viņam būtu gan, bet diezin vai šāda iespēja pastāv. Protams. Es būšu otrajā stāvā, šķirošu tēva mantas. Ja esmu vajadzīgs, pakliedziet.
Megana pamāj ar galvu. Paldies! Tā arī darīsim.
Gideons dodas prom, juzdamies tā, it kā būtu izraidīts no klases.
Fezerbijs aizved Meganu uz izdegušo kabinetu. Viņa pārlaiž skatienu nokvēpušajām sienām, griestiem un grīdai. Kā viss sacūkots! Joprojām ož pēc dūmiem. Jūs teicāt, ka uguns izcēlusies kaut kur aizkaru un rakstāmgalda apvidū?
Fezerbijs uzzīmē gaisā apli ap ogļmelnu plankumu uz grīdas. Apmēram šeit. Vismaz tā teica ugunsdzēsēju galvenais izmeklētājs.