- Jā, Meistar.
- Vai tu esi gatavs zvērēt uzticību, atdodot savu dzīvi, savu dvēseli un savu uzticību Svētajiem un to sargiem?
- Jā, Meistar.
- Svētajie dāvā mums atjaunotni tikai tad, ja mēs atjaunojam viņus. Mēs atjaunojam viņus ar mūsu miesu un asinīm, un tad viņi savukārt sargā mūs un atjauno mūsu miesu un asinis. Vai tu ziedo savu miesu un asinis viņu nemirstīgajam svētumam?
- Jā, Meistar.
Viņam aiz muguras smagās ķēdēs iekārtos vara turibulos [4] sāk kvēlot vīraks. Gaisu piepilda salda smarža: benzoīns un galbanums. Meistars izpleš rokas. Vediet viņu, kurš vēlas kalpot, pie Bendes akmens!
Lī Džonsu izved akmeņu apļa centrā. Viņam briesmīgi gribas paskatīties apkārt, taču Sems brīdināja, ka to nedrīkst darīt. Lielajā zālē nedrīkst pacelt acis, īpaši stingri aizliegts ielūkoties Meistara sejā.
Kāds viņam iečukst ausī, ka jānometas ceļos. Grīda ir nežēlīgi cieta. Neredzamas rokas liek viņam likties kņūpus. Četri Kalpi piesien viņa rokas un kājas, izplājot viņu uz lāsumainā Bendes akmens. Meistars pienāk tuvāk; viņam seko pieci vīraka kvēpinātāji, visi no Šaurā loka.
- Vai tu tici Svētajo un to Kalpu spēkam?
- Jā, Meistar.
- Vai tu nešaubīgi un nesvārstīgi paļaujies uz to, ka šis spēks sargā, uztur un dziedē?
- Jā, Meistar.
- Vai tu ziedo savu dzīvi, lai viņiem kalpotu?
- Jā, Meistar.
- Un vai tu pie savas dzīvības un pie visu savu tuvinieku dzīvības, un pie visu to dzīvības, kas tev dārgi, zvēri nekad nerunāt par Ģildi ar tiem, kuri nav tavi brāļi, ja nu vienīgi tev dota īpaša atļauja?
- Jā, Meistar.
Vīraka kvēpinātāji lokos šūpina turibulus pār viņa izplātajiem locekļiem un rumpi, tad atkāpjas. Meistars paceļ garu, tumšu nazi: tas ir darināts no asa akmens, kas atskaldīts no loka pirmā trejakmens. Es ņemu šī cilvēka asinis, miesu un kaulus ar cerību, ka jūs pieņemsiet viņu savu Kalpu pulkā un dāvāsiet viņam savu aizsardzību un žēlastību. Svētie dievi, es pazemīgi lūdzos dāvājiet mūsu jaunajam brālim savu labvēlību! Viņš pienāk pie Bendes akmens un ar nazi ievelk švīkas Lī ķermenī no delnas līdz plecam, no potītes līdz gurnam, no kakla līdz krustiem.
Lī saspringst. Sāpes ir negaidīti asas. Viņš ar pūlēm apvalda kliedzienu. Adrenalīns ir spēcīgāks nekā sāpes. Vispirms viņš jūt tādu kā karstu švīku, pēc tam tā sāk svilt un pēc tam sāpēt; taču nekas vēl nav beidzies.
Skatītāju acu priekšā no asiņainajām švīkām izveidojas zvaigzne. Viņi visi ir pārcietuši šo rituālu, šo pašu kailumu un pazemojumu. Viņi zina, kādas sāpes jaunpienācēju gaida.
Meistars nometas ceļos. No apmetņa krokas tiek izvilkts rituāla āmurs. Viņš pieliek akmens nazi iesvaidāmajam pie pakauša.
Asinīm, kuras mēs jūsu dēļ lējām, lai klāt nāk miesa un kauli, mūsu uzticības apliecinājums!
Meistars savēzē smago āmuru un liek tam saskarties ar naža spalu. Asmens izcērt ādas un kaula šķēpelīti.
Tagad Lī kliedz.
Viņu sagrābj tumsa, tā nelaiž viņu vaļā.
Kad Lī Džonss nāk pie samaņas, Lielajā zālē neviena nav. Viņš guļ turpat, kur bijis, joprojām sasiets, kņūpus. Durvīm priekšā atkal ir aizvelts marmora bluķis. Viņš zina, kāds ir viņa liktenis.
35 PIEKTDIENA, 18. JŪNIJS
No rīta debesīs nav ne mākonīša, un sinoptiķi apgalvo, ka gaidāma līdz šim gada siltākā diena. Megana ieziež Semiju ar trīsdesmitā aizsargfaktora saules krēmu, ieliek tūbiņu mugursomā pie pusdienu kārbas un ved mazo uz dārziņu.
Viņa nespēj vien sagaidīt, kad beidzot atgriezīsies darbā un ķersies pie Karaliskās Tolardas iebrucēja psiholoģiskā portreta sastādīšanas. Vakardienas brauciens dāsni apgādājis viņu ar materiālu tas lielākoties bija balstīts uz lietiskajiem pierādījumiem, kurus muižā un tās apkaimē savākuši Robs Fezerbijs un Šaftsberijas iecirkņa eksperti.
Apsēdusies pie rakstāmgalda, viņa vispirms pārskata atradumu sarakstu: (1) soma ar instrumentiem, atrasta pie dārza tālākā mūra; (2) asinis, atrastas uz siltumnīcas stikliem; (3) auduma stērbele, atrasta rožu krūmā; (4) plastmasas šķiltavas, atrastas zemē pie kurmja rakuma; (5) pēdu nospiedumi puķu dobēs, zālienā un mājā.
Megana sāk no beigām. Pēdu nospiedumi palikuši no desmitā lieluma krosa kurpēm, ražotājs pagaidām nav noskaidrots. Desmitais tātad apavi ir izmēru lielāki par tiem, kurus valkā vidējais Anglijas vīrietis, un to var uzskatīt par netiešu norādi, ka valkātājs ir garāks par vidējo angļu vīrieti, proti, viņa augums ir lielāks par piecām pēdām deviņām collām. Varētu būt piecas pēdas vienpadsmit collas, Megana lēš. Nospiedumi dobēs ir diezgan dziļi. Vairākās vietās viņš licis soli uz pilnas pēdas, citur uz papēža. Tas nozīmē, ka viņam bijis grūti noturēt līdzsvaru, droši vien tāpēc, ka apkārt bija tumšs. Vai varbūt viņš ir nedaudz par masīvu, lai no viņa iznāktu kārtīgs, veikls kramplauzis. Piecas pēdas vienpadsmit collas gari vīrieši vidēji sver trīspadsmit stounu. Megana apsver ticamākos variantus un nolemj, ka iebrucējs svēris aptuveni trīspadsmit ar pusi stounu. Ar šādu svaru viņa krūšu apmērs varētu būt četrdesmit divas collas un vidukļa apmērs trīsdesmit sešas vai trīsdesmit septiņas collas. Izmēram ir nozīme, jo noziedznieki nereti izmet savas drēbes vai pat atdod tās labdarības tirgotavām.
Pēc tam Megana sāk domāt par šķiltavām. Visticamāk, tās pazaudējis iebrucējs. Vismaz šajā aspektā viņa varētu paļauties uz Gideona Čeisa liecību: nav nekādas jēgas to nedarīt. Krāsainas BIC šķiltavas ar Ziemassvētku bildītēm. Tagad ir jūnijs, tas varētu nozīmēt, ka iebrucējs nav pārāk aktīvs smēķētājs, vai varbūt viņš ap Ziemassvētkiem nopircis vairākas šķiltavas, tās nereti tiek pārdotas komplektā pa trim. Tādā gadījumā viņš varētu arī būt pastāvīgs pīpmanis. Kaut nu uz tām būtu palikuši pirkstu nospiedumi! Pat tad, ja pa muižu viņš rosījās ar cimdiem rokās, no šķiltavu ritentiņa varētu iegūt DNS paliekas.
Tālāk: rožu krūmā atrastā auduma stērbele. Tā ir melna, audums ir simtprocentīga kokvilna. Kā stāsta konstebls Fezerbijs, eksperti gavilējuši, jo krāsa nemaz nav izbalējusi: tātad apģērba gabals bijis jauns vai mazgāts tikai pāris reižu. Megana ir piesardzīgāka: varbūt tas nopirkts pirms vairākiem mēnešiem un visu laiku gulējis atvilktnē. Ja tas tomēr bijis jauns, ir labas izredzes atrast valkātāju.
Asinis uz siltumnīcas stikliem patlaban tiek pētītas, taču laboratorijā jau ir noskaidrojuši to grupu tās ir Rh (D) 0 + ; tādas ir bezmaz četrdesmit procentiem valsts iedzīvotāju. Pēc narkoloģiskās analīzes būs skaidrs, vai iebrucējs lieto narkotikas vai aizraujas ar alkoholu.
Meganu pārņem izsalkums. Nokodusi lielu gabalu no enerģijas batoniņa, viņa mēģina tikt gudra, kādai jābūt tā garšai. Pēc visa spriežot, krīts un sodrēji, taču nē, kas to būtu domājis: uz papīriņa rakstīts "Šokolādes svētlaime". Viņa badīgi notiesā visu un sāk domāt par iespaidīgāko atradumu Čeisa muižā par instrumentu somu.
Meganai viņas darba mūžā ir gadījies redzēt dažu labu kramplauža rīku komplektu. Parasti tajos ietilpst āmuriņš loga izsišanai, izolācijas lente un plāni pledi, lai būtu vieglāk ielīst pa logu, nesaceļot troksni un ne savainojoties. Bieži somā ir daži maisi sazagtajam un rezerves pāris lateksa cimdu, lai neatstātu pirkstu nospiedumus. Nopietnāki bandīti ņem līdzi arī asknaibles, veserus un griežņus, lai tiktu klāt seifu saturam. Dažs labs nodrošinās ar lodlampu un pat plastikāta sprāgstvielām.