- Man nav ne jausmas. Megana pamāj uz galda galu. Tie abi izskatās pārāk nopietni, diez vai runa būs par saulgriežiem. Viņiem ir pārāk oficiāli ģīmji. Varbūt saņemts kaut kāds ministrijas vērtējums. Vai varbūt kārtējā štatu samazināšana.
- Manā vienībā vairs nav ko samazināt. Viss nocirpts līdz kaulam, šie jau ieķērušies kaulā iekšā un bezmaz izcirtušies cauri.
Neziņa nav ilga.
Balsi paceļ priekšnieka vietnieks. Lūdzu uzmanību! Viņš mirklīti pagaida, līdz visi apklust. Jūs esat šurp ataicināti ārkārtīgi svarīgā lietā. Man pa kreisi sēž Drū Bleiks no ASV vēstniecības, pa labi Sebastians Ingrems no Iekšlietu ministrijas. Viņš paņem lielu fotogrāfiju, kas pirms tam ar balto pusi uz augšu gulējusi viņa priekšā uz galda. Šī ir Keitlīna Loka. Divdesmit divus gadus veca ASV pilsone, kas studēja Londonā. Viņa ir pazudusi bez vēsts. Viņš parāda fotogrāfiju arī tiem, kas sēž gar galda malām. Daži no jums, iespējams, šo jauno dāmu pazīst. Mis Loka ir slavena persona. Viņa ir uzvarējusi amerikāņu realitātes šovā "Izdzīvotājs", un viņa ir Holivudas zvaigznes Kailijas Lokās un, kā viegli saprast, ASV viceprezidenta Toma Loka meita. Gandrīz visi pieraksta, tādēļ Dokerijs uz brīdi apklust un tikai tad turpina: Patlaban nav pamata uzskatīt, ka ar Keitlīnu noticis kas ļauns. Izpirkums nav pieprasīts. Jaunā dāma esot mazliet patvaļīga pēc dabas, tādēļ var izrādīties, ka viņa vienkārši kaut kur aizbraukusi ar jaunu draudziņu. Tomēr viņa jau kopš pusnakts nav redzēta, un mums viņa par katru cenu jāatrod. Viņš pārlaiž skatienu sanākušo sejām, pārliecinās, vai visi sapratuši, cik šī lieta ir nopietna, tad ar žestu dod vārdu Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam.
Džons Roulendss pieceļas kājās. Viņš ir kalsns, nedaudz vecāks par piecdesmit gadiem un ļoti nopietns. Viņš vienīgais no grāfistes policistiem ir strādājis Londonas policijā, kur izmeklēja slepkavības, nolaupīšanas un terora aktus.
- Keitlīna Loka pirms pusnakts apmuļķoja savu privāto apsardzi, liekot noticēt, ka viņa liekas gulēt, taču patiesībā izlavījās no sava tēva dzīvokļa Londonas centrā, lai dotos pie vīrieša, par kuru viņas draudzenēm ir zināms tikai tā vārds: Džeiks. Vēlāk viņa piezvanīja vienai no šīm draudzenēm no kāda Flītas benzīntanka un teica, ka nezina, kurp dodas, viņai esot sagatavots pārsteigums. Kā apgalvo draudzene, viņa izklausījusies laimīga un sajūsmināta un pieminējusi vecu furgoniņu, taču neko vairāk nedz marku, nedz krāsu nav pateikusi. Viņš apklust, lai sapulcinātie paspētu aptvert sacīto. Ņemot vērā saulgriežus un furgoniņu, ir ļoti iespējams, ka jaunā sieviete atrodas mūsu teritorijā. Ja tā tiešām ir, vajag viņu atrast un nogādāt atpakaļ Londonā tik ātri, ka istabenes vēl nebūs paspējušas uzklāt viņas gultai tīrus palagus. Viņš pagriežas pa kreisi. Es vadīšu izmeklēšanu, mana vietniece būs galvenā inspektore Tompkinsa. Uzreiz pēc šīs sanāksmes viņa jums izklāstīs operācijas taktiku un sadalīs pienākumus. Šobrīd izmeklēšanu uzsāk arī visu apkaimes grāfistu policijas spēki, par Keitlīnas pazušanu ir paziņots arī valsts medijiem.
Visi sanākušie vienbalsīgi novaidas.
- Dārgie draugi, esiet prātīgi! Sabiedrība un mediji meiteni var atrast daudz ātrāk nekā mēs! Tās var būt mūsu acis un ausis, izmantojiet to, nevis piktojieties! Un nedariet muļķības! Visi kontakti ar preses pārstāvjiem notiks ar sabiedrisko attiecību dienesta starpniecību. Tagad ejiet un iekodiet. Ļoti iespējams, ka jūs tik drīz vairs netiksiet pie ēšanas.
53
Pūķis to uzzina no radio. Ne visu, taču pietiekami daudz: kaut kādas Holivudas zvaigznes un amerikāņu politiķa meita pazudusi kopā ar savu draudziņu. Braukuši ar vecu furgoniņu. Viņš izvelk neizsekojamo telefonu un zvana Mušām: Vai tu jau dzirdēji pēdējās ziņas?
- Nē. Te nav ne televīzijas, ne radio.
Pūķis sāk domāt.
- Pagaidi! Viņš ar otru telefonu ieiet internetā un atver BBC lapu. Tā ir pati pirmā ziņa. Tur ir arī meitenes fotogrāfija. Klausies! Viņš sāk lasīt: ASV realitātes šova zvaigzne Keitlīna Loka, viceprezidenta Toma Loka un aktrises Kailijas Lokās meita, ir pazudusi no sava tēva dzīvokļa Londonas dienvidos kopā ar nezināmu vīrieti. Policija uzskata, ka divdesmit divus gadus vecā mis Loka ir devusies dienvidrietumu virzienā, un aicina visus, kas ir viņu redzējuši, nekavējoties ziņot. Mis Loka ir sportiskas miesasbūves meitene ar brūnām acīm un tumšiem matiem, kas sniedzas līdz pleciem. Viņš iebāž aparātu kabatā. Tu šorīt aizbrauci uz Templi: vai tā nevarētu būt mūsu meiča?
- Tā izskatās, Muša ar grūtībām izstoma.
Pūķis saviebjas. Kāpēc? Kāpēc tev tā liekas?
- Viņa ir amerikāniete. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un viņa ir gan sportiska, gan jauniņa.
Pūķis aizmiedz acis un no visas sirds vēlas, kaut tā tomēr nebūtu. Brauc uz turieni. Es zvanu Meistaram. Viņš pārtrauc sarunu, nesaprazdams, ko tagad lai iesāk. Ja meiča tiešām ir Amerikas viceprezidenta meita, jeņķi kā sadeguši pūlēsies viņu sadzīt rokā. Kas zina, kādas spiegošanas tehnoloģijas ir viņu rīcībā, varbūt viņi noklausās visas pasaules telefona sarunas.
Viņš paskatās debesīs, bezmaz gatavs tur ieraudzīt spiegu lidmašīnu. Ja tie jeņķi tiešām noklausās sarunas, viņš jau ir pateicis vairāk, nekā vajag. Viņš tomēr zvana. Te Pūķis. Mums jāsatiekas. Nekavējoties.
- Sapratu. Būšu, cik drīz vien varēšu.
Satikšanās vieta šādiem ārkārtas gadījumiem ir norunāta priekšlaikus. Pūķis nekavē laiku pieklājības frāzēm.
- Izmetiet telefonu kaut kur sabiedriskā vietā. Lieks risks.
Saruna pārtrūkst. Viņš atver vāciņu telefona aizmugurē un
izvelk bateriju un simkarti; tās viņš izmetīs citur. Vairs nevilcinādamies ne mirkli, viņš sēžas mašīnā un brauc uz Templi brauc ātri, taču nepārkāpdams atļautā ātruma robežu. Pa ceļam viņš izmet trīs līkumus, lai tiktu vaļā no telefona. Katru reizi viņš paceļ acis un pūlas uzminēt, vai kāds redz, ko viņš dara.
54
Meistars Templī ierodas pa atsevišķu ieeju: to zina tikai viņš vienīgais, par to bija rakstīts svētajās grāmatās, kuras viņš saņēmis mantojumā no priekštečiem.
Pa nenocietināto gaiteni aizgājis uz savu kambari, viņš gaida Pūķi. Jau drīz pie smagajām durvīm atskan klauvējiens, un viņš uzsauc:
- Iekšā!
Pūķis nedroši ienāk pa durvīm.
- Sēdieties! Meistara balss liecina, ka šāda pēkšņa un kategoriska prasība ierasties ir viņu aizkaitinājusi. Viņš norāda uz akmens solu pusapli, kas atrodas tieši viņam pretim.
Pūķis apsēžas un nogludina apmetni. Viņš runā klusā, vainīgā balsī:
- Svētajo izraudzītā meitene, izrādās, ir Amerikas viceprezidenta meita. Par to ziņo visas raidstacijas un televīzija.
Meistara sejā atspoguļojas šoks, taču tikai uz īsu brīdi. Labi, taču, kā jūs pats teicāt, viņa tika izraudzīta.
Pūķa acīs pavīd bailes. Meistar, vai nebūtu labāk, ja mēs turētos no viņas pa gabalu? Viņu meklēs ASV slepenie dienesti un visa Anglijas policija.
- Vai viņi ir svarīgāki par tiem, kuriem mēs kalpojam?
- Nē, Meistar.
- Es atkārtoju viņa tika izraudzīta. Vai man ir taisnība?
- Jā, Meistar, bet…
- Viss! Meistara tonis ir tik ass, ka šis vārds ķer Pūķi kā naža dūriens. Mēs gadu simtiem esam uzturējuši savu ticību un savus rituālus, un nekāda policija mūs nav traucējusi. Gadu tūkstošiem neviens par mums neko nezina. Ne jau tādēļ, ka mums veicas: mūs vada Svētajo griba, un tā ir stiprāka par visām policijām un valdībām.