- Piedodiet! Pūķis ir sapratis savu alošanos. Es domāju, ka būtu prātīgi ievērot piesardzību.
Meistars paloka galvu. Jūs domājāt pareizi, un jums bija pamats atklāt man savas bažas. Viņš palūkojas uz saviem kopā saliktajiem pirkstiem. Meitene ir tā, par kuru runā radio, Keitlīna Loka? -Jā.
- Un kur ir viņas draugs?
Pūķis norīstās; viņam bail, ka par Skorpiona rupjo misēkli varētu vainot viņu.
- Draugs ir miris. Viņš nomira, kad Pielūki sagūstīja viņu un meiteni. Tas bija nelaimīgs gadījums.
Izskatās, ka Meistaru tas nepavisam nesatrauc. Vai varbūt tāda bija Svētajo griba. Varbūt tas puisis bija vanckars. Kas ir izdarīts ar līķi un to mašīnu, par kuru runā radio?
- Tepat netālu, šķūnī, kas atrodas uz mūsu zemes.
- Tikt vaļā gan no līķa, gan no mašīnas, ātri! Meistars pieceļas no akmens sēdekļa. Saruna ir beigusies. Man jādodas atpakaļ. Apziņo Šauro loku un pastāsti par mūsu sarunu un maniem norādījumiem. Zvaigznes stājas rindā, Mēness iet cauri apgrozībām. Visam jānotiek tā, kā nodomāts.
55
Meganai tiek uzdots vadīt furgoniņa meklēšanu un par rezultātiem ziņot Tompkinsai. Papildus Džimijam Dokerijam viņai tiek piešķirti vēl divi detektīvseržanti Tīna Vorena un Džeks Dženkinss. Vorena ir tukša vieta, to Megana redz pirmajā acu uzmetienā. Viņa spēj vārīt tēju, aizskriet pēc sviestmaizēm un ieliet benzīnbākā degvielu. Dženkinss izskatās cerīgāks. Nule dabūjis seržanta pakāpi, pazaļš gan, bet apķērīgs.
Megana sadala pienākumus. Džek, jūs dodieties pie tās Keitlīnas draudzenes, viņa ir pēdējais cilvēks, ar ko mis Loka runājusi. Iztaujājiet viņu par mašīnu. Esmu informēta, ka viņa necik daudz nezina, tomēr pajautājiet. Varbūt viņa kaut ko atcerēsies.
- Džimij, tu paņem līdzi pāris cilvēku, un brauciet uz Flītas benzīntanku uz trešās šosejas. Mums vajadzīgi novērošanas kameru materiāli no priekšpagalma un stāvvietas visticamāk, viņi abi gāja uz tualeti. Izjautājiet tos, kas strādā kafejnīcās un restorānos, izdaliet fotogrāfijas, mēģiniet piespiest viņus kaut ko atcerēties. Gan jau abi tur kaut ko nopirka. Ko? Un kas viņiem to pārdeva? Vislabākajā gadījumā viņi iegādājās karti vai pat pajautāja ceļu. Izprašņājiet apsardzes puišus. Varbūt šis pāris pazibējis viņu kameru priekšā. Tīna, apbraukājiet benzīntankus pirms un pēc Flītas. Varbūt viņi arī tur apstājās.
Visi skatās uz viņu un gaida vēl kaut kādus norādījumus.
- Lūdzu, pie darba! Uzskatiet, ka tās meitenes dzīvība ir jūsu rokās.
Vēl iekams palīgi ir izgājuši pa durvīm, Megana sazvana savu draugu ceļu policijā un palūdz sagādāt furgoniņu sarakstu. Gaidīdama viņa ieiet internetā un pameklē tur. Furgoniņu ir desmitiem: Fiat ražo Cheyenne, Ducato un Komet, Fordam ir Transit Auto-Sleeper, Winnebago, tad ir VW Transporter, Toyota Hiace, Mercedes Hymer un Bedford… Paga, pietiek. Atmostas Meganas urķības gars, un viņa sāk domāt. Ne jau par mašīnu: viņa domā par cilvēkiem, kas tajā sēdēja. Impulsīvi, bagāti jaunieši. Diezin vai Keitlīna biedrojas ar trūkumcietējiem. Viņas mīļākajam noteikti netrūkst naudas. Un viņš grib apburt meiteni, pārsteigt viņu.
Neviens no furgoniņiem, kuru fotogrāfijas redzamas ekrānā, tam noteikti neder. Viņa ieraksta meklēšanas logā "slavenības + + furgoniņi" un sekundes trešdaļā iegūst piecdesmit trīs tūkstošus rezultātu. Vairāk nekā piecdesmit lappuses. Pirmā šajā sarakstā ir folksvāgenu lapa. Viņa nospiež: VW furgoniņu īre.
Te nu viņai jāsmaida: vāģītis, ar kuru braukāja Skūbijs Dū un Pinkainais! Viņa raksta: "VW furgoniņi + īre + Londona". Ak vai! Pusmiljons rezultātu. Megana sāk pētīt un atklāj, ka nav tik traki. Drīz vien viņa atrod folksvāgena furgoniņu biedrības telefona numuru, un pēc neilga laika ir gatavs neliels sarakstiņš: īres firmas Londonas apvidū.
Pēc pāris stundām saraksts ir kļuvis vēl īsāks. Pēdējo divdesmit četru stundu laikā folksvāgena furgoniņus ir noīrējuši vairāki cilvēki, taču interesants ir tikai viens. Viņš samaksājis ar Amex zelta kredītkarti, un viņu sauc Džeiks Timberlends. Tajā brīdī Meganai sirds krūtīs salecas kā vienmēr, kad viņa nojauš, ka ir atradusi īsto. Jāiet pateikt priekšniecei, taču vispirms jāpiezvana pa telefonu. Ui, kā negribas! Semijai atkal vajadzēs aukli.
56
Keitlīna nespēj pakustēties. Viņa neko neredz un tikai ar grūtībām spēj paelpot.
Liekas, viņa ir aprakta dzīva, turklāt stāvus. Apbedīta akmens kapenēs. Tik šaurās, ka vien ar lielām pūlēm izdodas pacelt rokas un sataustīt sviedrus, kas straumēm plūst pa seju.
- Džeik! viņa kliedz, taču zina, ka neviens neatsauksies.
Atmiņā kā ar uguni iededzināts skats, kā Džeiks noslīgst
zemē dīvainajā akmens lokā. Viņš vairs nekustējās, un tas bija briesmīgi.
- Džeik! Varbūt tik ilgi, kamēr viņa kliegs Džeikā vārdu, viņš paliks dzīvs. Vismaz viņas prātā.
Pirksti tausta raupjo akmeni turpat pie sejas. Uziet spraudziņu, pa kuru vājā straumē ieplūst gaiss, kas tur viņu pie dzīvības. Kaut nu tie, kas viņu sagūstīja, izrādītos profesionāļi pieredzējuši cilvēku nolaupītāji, kuri zina, ko dara, nevis kaut kādi kropli izvarotāji vai sērijslepkavas. Ja tā ir banda, kas nodarbojas ar cilvēku nolaupīšanu, tad viņiem vajag naudu un Keitlīnas dzīvībai briesmas nedraud. Nu, vismaz ne uzreiz. Drīz tie atnāks, nomazgās viņu, pabaros, uzņems filmu visticamāk, domātu viņas vecākiem, un tad sāksies. Viņa zina, kā šī spēlīte tiek spēlēta. Ēriks Denvers ir viņu tai sagatavojis, viņa ir atkārtojusi tās noteikumus kopā ar tēvu. Pat žogvāvere māte ir pārrunājusi ar viņu iespēju, ka var notikt kas tāds.
Tagad viņa saprot, ka doties šajā braucienā bija neprāts. Viņa nedrīkstēja izmukt no sava drošā krātiņa. Pēkšņi prātā ienāk pavisam nelāga doma, un no Keitlīnas pašapziņas vairs nepaliek pāri pilnīgi nekas. Ja nu Džeiks ir uz vienu roku ar nolaupītājiem un palīdzējis viņu iemānīt šajā slazdā? Ja nu viņš to izdomājis jau pašā pirmajā tikšanās reizē? Ja tomēr ne, no tā labāk nekļūst. Ja viņam ar šo visu nav nekāda sakara, tad kur viņš ir? Keitlīna zina, ka nolaupītāji nemēdz sagūstīt divus ķīlniekus uzreiz. Tas ir pārāk sarežģīti, pārāk liela ķēpa. Viņai atkal kļūst nelabi aiz šausmām.
- Džeik! Kliedziens iesprūst rīklē un pārvēršas šņukstā. Viņu šeit ieslodzīja jau pirms vairākām stundām, kopš tā laika par viņu neliekas zinis. Sāp mugura. Pleci, pakausis un ceļgali ir nobrāzti pret akmens sienām. Piedevām, ja tikai Keitlīna nekļūdās un šajā ziņā kļūdīties ir grūti -, viņa laikam ir aptaisījusies.
Par spīti sāpēm, šaurībai un pazemojumam, Keitlīnai briesmīgi nāk miegs. Stimulu trūkuma dēļ viņas dullās hiperaktīvās smadzenes vienkārši izslēdzas, un viņa aizslīd prom no realitātes, aizpeld kaut kur tālu prom no šī drēgnā pagraba. Vienā no šiem snaudas brīžiem viņas cietuma kameras siena klusi atveras un viņa sakņūp. Vīri brūnās mantijās ar kapucēm un adītās maskās viņu noķer un nogulda zemē.
Keitlīna attopas, gulēdama uz muguras. Apdullusi, miglainām acīm viņa skatās tieši augstos, melnos griestos, pie kuriem karājas milzīgs čuguna svečturis ar aplī saliktām resnām svecēm.