Viņas redzeslokā parādās četras kapuču aizsegtas sejas, un dobja, aizsmakusi balss dod baigu pavēli:
- Izģērbiet un nomazgājiet! Rituāls turpinās.
57
Reizi par visām reizēm Meganas eksvīrs nopriecājas, ka Semija paliks pa nakti pie viņa. Pat apsola pats pagatavot ēdienu, nevis vest mazo uz makdonaldu. Labi, strādājošai mātei par vienām rūpēm mazāk.
Megana atkal pievēršas folksvāgena furgoniņa lietai un feisbukā atrastajām Džeikā Timberlenda fotogrāfijām. Pie tām viņa ir nonākusi, pateicoties zelta Amex: kad izdodas izkustēties no vietas, tālāk jau viss risinās ātri. Ir iesaistījušies arī kolēģi
Londonā: viens ir noskaidrojis, ka zelta puisēna nav mājās, cits rāda viņa fotogrāfiju Keitlīnas būdīgajiem aukļiem, vēl trešais dodas pie Džeikā vecākiem lorda un lēdijas Timberlendiem. Paralēli tiek pētītas mobilā un stacionārā tālruņa sarunas, debetkaršu un kredītkaršu kontu izraksti. Izmeklēšanas zobrati griežas pilnā sparā.
Megana noliek blakus Timberlenda un Lokās fotogrāfijas. Glīts pāris. Žurnālisti no tāda kumosa pilnīgi zaudēs galvu, spiediens būs tik briesmīgs, ka spētu sadragāt bruņukuģi. Viņa lūkojas jauniešu sejās un prāto, ka abu romāns ja mums te tiešām ir romāns -, visticamāk, ir gluži svaigs. Ja viņi būtu kopā jau ilgāku laiku, tenku žurnālīši rakstītu pilnā sparā.
Tad viņu pārņem šaubas. Ja nu šis nav īstais puisis? Ja nu Džeiku un Keitlīnu vispār nekas nesaista? Varbūt tā ir vienkārši sagadīšanās, ka viņš rudzupuķu zilo folksvāgena furgoniņu uz trim dienām noīrēja tajā pašā vakarā, kad Keitlīna izkūpēja zilā gaisā? Varbūt viņa sēž kaut kur Vinebago kalna galā kopā ar citu zēniņu un par tādu Edvardu Džeikobu Timberlendu vispār nav dzirdējusi?
Tas viss var būt sakritība.
Megana nīst sakritības. Dievs pagādā sakritības tāpēc, lai policisti varētu pierādīt, ka viņi nav ar pirkstu taisīti. Kaut nu uz benzīntankiem aizsūtītajiem seržantiem izdotos sadabūt filmas, kurās redzami šie abi un furgoniņš, tad būs skaidrs, ka tas viss ir viens stāsts.
Viņa vēlreiz palūkojas uz Keitlīnas fotogrāfiju un tad ieskatās meitenes feisbukā. To pilnīgi noteikti raksta kāds sabiedrisko attiecību meistars un vizē viņas tēvs: nekā personiska tikai mode, mūzika un klačas. Tukši vārdi.
Viņa paskatās amerikāņu čiepiņas tvitera lapā, bet tā ir vēl bezjēdzīgāka. Pēc tam sameklē Džeikā tviteri. Piečivināt par draudzenīti Keitlīnu Loku kaut ko tādu vīrietim būtu pārlieku grūti noklusēt. Nekā. Vakar nav neviena ieraksta, ne vārdiņa par braucienu uz Viltšīru. Viņa patin divdesmit četras stundas atpakaļ, un sirds salecas. Acis ieķeras šifrētā vīrišķas plātīšanās paraugā: "Es grasos iekarot savu jauno mūzu un atslēgt viņas važas. Viņa būs mana."
Tas ir labi. Visnotaļ vilinoši. Tomēr ar to gluži nepietiek. Viņa pabrauc vēl nedaudz atpakaļ un atrod citu pērli: "Iepazinos ar to amerikāņu meiču un esmu pagalam. Mana sapņu sieviete."
Tas viss varētu nozīmēt, ka viņš kopā ar Keitlīnu aizbēdzis uz Stounhendžu, lai baudītu nedaudz romantiskas laimes bez viņas apsardzes klātbūtnes. Iekāre visus padara trakus pat angļu lordu dēlus un amerikāņu kinozvaigžņu meitas. Nu, patiesībā viņus jo sevišķi. Šie abi noteikti ir aizbēguši kopā. Aizslīdējuši prom no radaru ekrāniem. Varbūt viņi gribēja slepeni salaulāties.
Stop, Beikere, nevajag aizrauties! Viņi noteikti netaisījās precēties. Furgoniņš noīrēts tikai uz trim dienām. Paliksim pie tā, ka viņi ir aizslīdējuši prom no radaru ekrāniem. Izdomājuši, kā apmānīt mazās apsardzi, lai dažas dienas pabūtu kopā.
Tomēr kaut kas te īsti neiet kopā. Kas? Pēc brīža viņa saprot. Keitlīna noteikti bija plānojusi piezvanīt saviem ganiem, iekams tie saceļ trauksmi un iet vaļā elle. Kāpēc viņa to neizdarīja? Vienmēr paziņot par savu atrašanās vietu šo elementāro patiesību tēvs un visi pārējie noteikti ir iedzinuši viņai galvā uz visiem laikiem. Piezvani, vienalga, ko tu dari, piezvani un pasaki, kur tu esi! Viņa noteikti būtu to izdarījusi. Par to nav šaubu.
Taču meitene nepiezvanīja. Un tas ož nelāgi. Ļoti, ļoti nelāgi.
58
Bailes duras Keitlīnas sirdī kā nokaitēts pīķis. Bars apmetņos tērptu vīru piespieduši viņu pie zemes. Viņu izvaros, tas ir pilnīgi skaidrs. Nu nē, nekā nebija, viņa drīzāk pārkodīs tiem rīkli.
Viens sagrābj viņu aiz kreisās rokas, otrs aiz labās. Viņa sper. Jūt, ka trāpa kaut kam mīkstam.
Atpisieties no manis! Sirds dziļumos viņa zina, ka kliegt un spārdīties nav jēgas, taču netaisās padoties bez cīņas. Aizvāciet savus pretīgos nagus!
Neredzamas rokas satver viņu aiz kājām. Viņai atpogā blūzīti un norauj džinsus. Apgriež viņu uz vēdera, atāķē krūšturi un norauj biksītes. Viņa spārdās un kliedz, līdz rīkle ir jēla un vairs nav spēka. Cauri ir. Viņa vairs nespēj turēties pretī.
Tūlīt viss bars sāks viņu varot bļāviens, tas ir skaidrs kā diena.
Viņu sagrābj aiz matiem un uzmauc galvā maisu. Pierauj viņu augšā, nostāda uz kājām un uzliek roku dzelžus. Viņa nespēj saprast, kas notiek, bet nu vismaz nevaro. Viņas rokas un plecus satver spēcīgi pirksti. Viņu pastumj uz priekšu liek iet. Keitlīnas sirds sitas tik ātri, ka uzmācas bailes, vai tā nepārsprāgs. Mieru! Nedrīkst ļauties panikai. Viņa klusībā atkārto Ērika norādījumus. Lai nāk kas nākdams, tu ar to tiksi galā. Tu tiksi galā, un viss; bet, ja ne, tad mirsi.
Viņu ved pa tumšu eju labirintu, tad liek iekāpt kaut kādā bedrē. Maiss no galvas tiek noņemts, un no tumsas pār viņu nogāžas karsts ūdenskritums. Tas notiek tik spēji, ka viņai aizsitas elpa. Viņa laikam ir kaut kādā dīvainā dušā.
Tad Keitlīna visu saprot. Tas nav ūdens.
Viņu mazgā asinīs.
59
Pūķis un Muša iegriežas Stounhendžas stāvvietā, kas ir pilna ar Kultūras mantojuma komitejas algotiem darbiniekiem. Viņi gatavojas saulgriežiem. Tiek uzstādītas papildu tualetes un atkritumu urnas, kurās savākt neizbēgamo drazu lavīnu.
Skorpions paiet nostāk no pulciņa, kura darbošanos viņš vada, un neuzkrītoši pieslīd pie mersedesa aizmugures durvīm. Pūķis pat nepagaida, līdz viņš apsēdīsies. Jau šonakt jātiek vaļā no furgoniņa un līķa.
Pielūkam ir gana spēcīgs izdzīvošanas instinkts. Es nekur ar to nebraukšu! Visi lielie ceļi ir pilni ar policistiem.
- Bet tavs puika? jautā Muša. Lai viņš to izdara!
- Lapsiņa ir jauns, bet viņš nav muļķis. Policija taču viņu apturēs! Jūs paši zināt.
- Agri vai vēlu policija to furgoniņu atradīs, saka Pūķis. Viņi ķemmē visus ceļus, autostāvvietas, visu, kur tādi idioti var nolīst. Tas ir tikai laika jautājums.
- Vai nevar kaut kā izmantot to ekstazī, ko mēs atradām? Muša ierosina. Lai izskatās, ka viņi abi ir pārdozējuši?
Pūķis noliedzoši pašūpo galvu. Kā tu to iedomājies? Iestūķēt tabletes viņam rīklē? Viņš taču tās nevarēs norīt un pārstrādāt, nekādas vielas viņa organismā neuzsūksies. Līķa sekcija uzreiz parādīs, ka tās viņam iebarotas pēc nāves.
- Bet ja no viņa nekas nebūs palicis pāri? Tad sekciju nevarēs uztaisīt! Muša neatkāpjas. Viņš ir furgoniņā, mēs furgoniņam pielaižam uguni un visu uzrīkojam tā, lai izskatās, ka viņi paši netīšām aizdedzinājuši.
- Tas ir kā? Pūķis ieinteresējas.
- Nu, viņi bija noguruši, nobrauca nost no ceļa, lai pārnakšņotu kaut kur pļavā. Muša saspringti domā, kas varēja būt tālāk. Varbūt džeks vārīja tēju un plītiņa uzsprāga! Nu, gāzes balons uzgāja gaisā. Tas ir pietiekami liels, tur var sanākt smuks sprādziens.