- Vai jūs varat to noorganizēt?
- To var, Skorpions pamāj ar galvu. Bet viņi atradīs tikai puisi un gribēs zināt, kur palikusi meitene…
- Varbūt viņi sastrīdējās! Muša liek lietā iztēli. Viņi sastrīdējās, un meitene metās prom. Aizbrauca ar gadījuma mašīnu.
Viņu aizveda līdz stacijai, viņa iekāpa vilcienā un jau ir pavisam citā valsts malā. Tas ir viņa fantāzijas augstākais lidojums. Ja viņas vairs nav šajā grāfistē, viņu meklēs citi, un vietējie poliči atslābināsies.
- Vai tu tiksi vaļā no līķa? Pūķis uzmanīgi lūkojas Skorpionam acīs. To ļoti, ļoti vajag izdarīt.
Skorpions apzinās, ka viņš nevar teikt nē. Puisis dabūja galu pēc viņa sitiena. Kā gribas iedzert! Neizturami! Beigu beigās viņš pamāj ar galvu.
- Es tev palīdzēšu! Muša piesakās. Tev tas nebūs jādara vienam.
60
Keitlīna atver acis un ievaidas. Melna tumsa. Viņa atkal ir ieslieta drausmīgajā elles caurumā, kas ir kļuvis par viņas cietuma kameru. Viņa nespēj atcerēties, kā viņu šurp atgādāja. Acīmredzot viņa tajā dušā ir paģībusi. Tajā asins dušā.
Pa tādu kā slēģi tieši viņas acu priekšā spraucas gaismas strēles. To slēģi acīmredzot var noņemt un viņu novērot. Vai varbūt pabarot. Tātad šis ir cits caurums, citāds. Mazliet lielāks. Pavisam nedaudz un tomēr lielāks.
Mazpamazām viņa pamana arī citas pārmaiņas. Roku dzelži ir noņemti: viņa var pacelt rokas. Keitlīna aptausta šī zārka sienas. Akmens priekšā, sānos, aiz muguras. Šajā ziņā nekā jauna nav. Viņa mēģina izplest rokas. Tās izdodas iztaisnot līdz elkoņiem, tālāk ne.
Aiz muguras ceļgalu augstumā kaut kas ir. Dzega? Viņa uzmanīgi apsēžas un atklāj, ka tā notur viņas svaru. Var sēdēt! Kāda laime. Viņas kājas joprojām ir basas, mugurā uzvilkts kaut kāds garš paltraks ar kapuci. Viņa pagroza galvu, pakustina plecus un gurnus. Audums ir raupjš, tas skrāpē krūtis kā smilšpapīrs.
Viņa mēģina saprast, kas īsti ir noticis. Viņu izģērba. Nomazgāja asinīs. Uzvilka šo paltraku. Atmiņā uzaust arī pāris vārdu. Daudz to nebija, taču pietiek jau ar vienu. Rituāls.
Tā viens no viņiem teica. "Rituāls turpinās." Kāds rituāls? Un ko, Dieva dēļ, ar viņu taisās darīt?
61
Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Džons Roulendss jūtas tā, it kā nebūtu gulējis vismaz nedēļu. Laiks rit trakā ātrumā, bet izmeklēšana veicas lēnāk, nekā viņš bija cerējis. Spiediens ir milzīgs. Viņu tirda visi policijas priekšnieks, Iekšlietu ministrija, priekšnieka vietnieks, amerikāņu viceprezidenta privātsekretārs.
Policijas inspektori formas tērpos un civildrēbēs skrien uz viņa kabinetu, kur nomet savāktās informācijas driskas uz mapēm nokrautā rakstāmgalda. Pašās beigās ierodas Džūda Tompkinsa un Megana Beikere. Viņš sveic abas ar nožēlojamām šarma paliekām. Manas dāmas, laipni lūdzu šajā laimes miteklī! Ko jūs esat man atnesušas?
- Labas ziņas. Tompkinsa novāc no krēsla šķīvi un picas garozu. Inspektore Beikere ir atradusi mašīnu. Un arī puisi.
Roulendsa zilās acis neviļus ieplešas. Stāstiet!
Megana noliek uz galda videoieraksta disku. Te ir novērošanas kameru nofilmētais materiāls. Pirmais fragments ir no Flītas benzīntanka. Tas ir krāsains, 'un skaidri var redzēt Loku un Džeiku Timberlendu puisi, kurš noīrēja furgoniņu.
Roulendsam nav jāmeklē papīros. Lorda Džozefa Timberlenda dēls.
- Tieši tā.
Roulendss paņem disku un ieliek to aparātā, kas atrodas zem televizora uz plaukta viņam aiz muguras. Kamēr viņš spaida pults pogas, meklēdams īsto kanālu, Megana runā tālāk:
- Auto, kuru jūs tūlīt ieraudzīsiet, ser, ir importa Type 2 Vintage furgoniņš rudzupuķu zilā krāsā, ar stūri labajā pusē, ar hromētiem stūres spieķiem un pārveidotu salonu. Uz ekrāna parādās furgoniņš, kas piebrauc pie degvielas sūkņa. No tā izkāpj divi cilvēki, kurus pēc brīža var redzēt gluži skaidri. Džeiks parāda Keitlīnai sūkni un atstāj viņu ar to rīkoties, bet pats dodas iekšā samaksāt.
- Apturiet, lūdzu, ser!
Roulendss paceļ pulti un nospiež pogu.
- Paskatieties uz viņa labo roku! Megana smaida. Zelta kredītkarte Amex. Tā pati, ar kuru viņš samaksāja, noīrēdams auto.
Roulendss pamāj ar galvu un izslēdz aparātu. Es visu sapratu. Džūda, lieciet uztaisīt diska kopijas izmeklētājiem un žurnālistiem. Sazinieties ar sabiedrisko attiecību nodaļu, lai rīt astoņos izziņo preses konferenci. Viņš pagriežas pret Meganu. Malacis, inspektore Beikere! Pasakiet saviem palīgiem, ka priekšniecība domā viņi ir pirmklasīgi pastrādājuši.
- Noteikti. Paldies, ser! Megana pieceļas, taču neiet prom. Roulendss paceļ galvu. Vai vēl kas?
- Ser, ja rīt būs preses konference, es vēlētos tajā piedalīties. Man būtu interesanti.
Viņš pasmaida un saka Tompkinsai: Paskat, kāda jums mērķtiecīga inspektore!
- Viņai briesmīgi gribas, Tompkinsa apstiprina.
- Nē, inspektore Beikere, Roulendss Meganai saka. Jums netiek dota atļauja.
- Kāpēc, ser?
Tagad ir Tompkinsas kārta smaidīt.
- Divi iemesli, Megana. Pirmkārt, jūs esat tik laba izmeklētāja, ka būtu grēks šķiest laiku, ļaujot jums gozēties kameru priekšā. Otrkārt, jums ir pārāk maz pieredzes, lai jūs varētu atdot tiem suņiem saplosīšanai. Tā bara acīs jums trūkst autoritātes, vai saprotat? Ir jau vēls, varbūt brauciet mājās, baudiet pelnītu atpūtu un paauklējiet savu bērnu.
Meganai tikai ar lielām pūlēm izdodas neizrādīt, cik ļoti viņu sanikno šī atšūšana. Paldies, kundze, paldies par jūsu laipno gādību, bet manu meitu teicami pieskata viņas tēvs, tādēļ, ja jums nav iebildumu, es atgriezīšos pie saviem palīgiem un turpināšu strādāt. Darbu, kuru, kā saka pārvaldes priekšnieks, es daru pirmklasīgi.
Savu pateikusi, viņa apmetas riņķī un aizsoļo, lai tie abi nepaspētu pateikt pēdējo vārdu.
62
Skorpions paskatās pulkstenī. Pusnakts. Ir laiks.
Viņš stāv un gaida pie vecā šķūņa, iegrimis domās, kas ir tikpat melnas kā naksnīgās debesis. Psiholoģiski sāk kļūt par grūtu. Šī spriedze žņaudz viņu nost. Nedod mieru ne mirkli.
Viņu bija iedragājusi tā diena pirms nepilna mēneša, kad vajadzēja tikt vaļā no zieda. Viņš arī agrāk bija piedalījies ziedu izraudzīšanā, taču ne tajā, kas notiek pēc tam. Nebija pieredzējis to šaušalīgo asinspirti. Un tagad viņš ir spēris vēl vienu soli tālāk šajā teritorijā. Viņš ir atņēmis cilvēkam dzīvību.
Apziņa, ka viņš nogalinājis puisi, kas brauca ar furgoniņu, vienkārši beidz viņu nost. Skorpions nav mīkstpēdiņš, viņam dzīvē ir iznācis vicināt dūres, viņš pat ir sodīts, taču slepkavība ir pavisam kas cits.
Varbūt vajadzētu doties uz policiju un atzīties, un tad viņu apsūdzētu vien "slepkavībā bez iepriekšēja nodoma"? Ja viņš tagad izstāstītu visu, kas viņam zināms, varbūt par to viņam atlaistu daļu vainas. Iespējams, pat netiesātu. Taču tad viņu tiesās Ģilde. Viņu atradīs un nogalinās. Par to nav ne mazāko šaubu. Brāļi ir arī policijā… tiesās… cietumos. No viņiem aizbēgt nav iespējams.
Skorpions nokar galvu. Viņam ir ticības krīze. Tas nav nekas īpašs. Visiem tā mēdz būt, noteikti. Mākoņainajā mēnesnīcā parādās Muša ar lielu, baltu saimniecības somu rokā.