Выбрать главу

Megana uzreiz saprot, ko tas nozīmē.

-     Ar šampanieti ugunsgrēku būs grūti izraisīt, toties ar vodku tas ir elementāri. Tu domā, ka šņabis ir izmantots kā degšķidrums?

Džimijs parausta plecus. Es nezinu, vai ar šampi vispār var kaut ko aizdedzināt, tev šķiet, ka var?

-     Nezinu. Megana skatās tālumā, atcerēdamās citu pasauli, savas kāzas, kad viņa pēdējo reizi dzēra šampanieti. Bet es netaisos sākt ar to laistīties, lai noskaidrotu, jā vai nē. Viņa prāto par Džimija aizdomām. Tev taisnība, tās vodkas pudeles un šampanietis tur kaut kas nepavisam neiet kopā. Un tikpat nejēdzīgs ir ari furgoniņš, kas iedzīts šķūnī. Un fakts, ka meitene joprojām nav atrasta, visu padara vēl aizdomīgāku.

Džimijs pabraukā ar krēslu gar Meganas galdu. Kā tev šķiet: varbūt viņi par kaut ko saplēsās un meitene viņam ieblieza ieblieza drusku stiprāk, nekā bija domājusi, un tad nobijās un aiz­muka?

Megana noraidoši papurina galvu. Nē. Atceries, kas viņa tāda ir. Diez vai Štatu viceprezidenta meita uzvedīsies kā aptaurēta un mēģinās pielaist uguni automobilim, drīzāk jau nu viņa zvanītu papucim.

-     Un arī tās vodkas pudeles šajā ainā neiederas, Džimijs piekrīt.

-     Nemaz neiederas. Bet es nekādi nesaprotu kāpēc tai furgoniņā nebija viņas?

-     Viņi saplēsās, un meitēns dusmās aizmetās prom?

-     Nē, neticu. Ja viņa tā būtu darījusi, tad sen būtu piezvanī­jusi savējiem. Šī meitene neskries meklēt staciju, lai atgrieztos Londonā ar vilcienu.

Abi vairs neko nesaka un klusībā domā vienas un tās pašas domas. Džeiks Timberlends ir miris, jo viņu kāds ir nogalinājis. Keitlīna Loka ir pazudusi, jo kāds viņu nolaupījis. Jāatrod Keit­līna, tad būs atrasts ari slepkava. Cerams, pirms viņš paspēs noga­lināt vēl kādu.

68

Skorpions un Muša katrs ar savu mašīnu dodas pie Oktanta. Viņi ieiet dušā, bet Vienradzis tikmēr saliek viņu drēbes un kur­pes divos maisos, lai vēlāk sadedzinātu. Viņi uzvelk jaunas drē­bes un apauj sagatavotos apavus.

Uz kāršu galda viņus gaida šķīvji ar atdzisušām picas šķēlēm un atdzesēta alus bundžas. Neviens no viņiem nerunā par noti­kušo. Viņi spēlē pokeru, džinramiju un kribidžu, līdz dibenista­bas netīrajā logā parādās pirmie gaismas stari. Četri veci draugi atpūšas vīriešu sabiedrībā.

Grābs ēdienam nav pat pieskāries, taču dzer viņš kā vikings. Atbrīvošanās no puiša līķa ir pastiprinājusi viņa vainas apziņu. Viņš taču tam zēnam tikai iesita ar akmeni, ne lielāku par plaukstu. Puikam bija jāpaliek dzīvam! Varbūt viņam bija kaut kāds galvaskausa defekts vai kaut kas nebija kārtībā ar smadze­nēm…

Tomēr Skorpionam neizdodas sevi apmānīt. Viņš ir slepkava, un šo faktu ir grūti norit. Ja viņu noķers, tēvs un māte to nepār­dzīvos. Abiem jau ir pāri par astoņdesmit, viņi dzīvo invalīdu namā. Kad viņu ielika cietumā, vecāki no viņa neatteicās. Māte domā, ka viņš kopš tā laika dzīvo kārtīga cilvēka dzīvi. Ir labo­jies, ir pieaudzis. Beidzot viņa var lepoties ar dēlu.

-     Tu gribi vēl vienu kārti vai pieturēsi?

Skorpions skatās uz Mušu, tad nomet savas kārtis uz galda. Es braukšu un drusku atpūtīšos. Paldies! viņš uzrunā abus pārējos. Paldies par ēdamo un par visu pārējo.

Muša pieceļas un kopā ar viņu paietas līdz durvīm. Tu vari sēsties pie stūres? Gribi, es tevi aizvedīšu?

-     Nevajag, Skorpions papurina galvu. Braukšu pats.

Kaut kas starp viņiem vairs nav tā, kā bija agrāk, un arī Muša

to jūt.

-     Varbūt paliec pie manis? Atpūties, pagūli līdz vakaram… Tad jau būs labāk.

-     Nevajag, es jau tev teicu, Skorpions cieti atsaka.

Viņu skatieni uz brīdi krustojas, tad Skorpions atver durvis un iziet rīta dzestrumā.

Muša nāk līdzi. Pagaidi!

Skorpions vairs nav gaidītājs. Viņš atslēdz savu micubiši.

Muša ar stingru roku satver viņu aiz pleca. Pagaidi taču, mums tiešām…

Sitiens ir ātrs. Viņš to ir lolojis jau trīs mēnešus. Tas ir dzi­mis no neapmierinātības, barots ar vilšanos, ieraudzījis dienas­gaismu dusmās. Sitiens trāpa Mušām pa muti, tas sagrīļojas un atmuguriski nokrīt uz ielas.

Kad Muša pieliek roku pie mutes un ierauga asinis, micubiši jau ir aiztraucies, atstājot aiz sevis svilušas gumijas un izplūdes gāzu smirdoņu.

Oktants un Vienradzis stāv durvīs. Viņi izskatās noraizēju­šies troksnis, kautiņš. Kāds no kaimiņiem visu varēja redzēt. Taču visvairāk noraizējies ir Muša. Viņš zina, ka Skorpions būs problēma liela problēma.

69

Grāfistes policijas priekšniekam Alanam Hantam patīk, ja uz viņa rakstāmgalda valda kārtība. Kārtīgs rakstāmgalds kār­tīgs prāts. Vakarā pēc darbadienas galds vienmēr jānovāc, nekas nedrīkst palikt pusratā. Džons Roulendss, kurš sēž viņam pretī, sacītu, ka šādi viņš domā, jo savā amatā nonācis pa jauno laiku modei. Maģistra grāds jurisprudencē. Lielā ātrumā uz augšu pa karjeras kāpnēm. Policijas pārvalžu priekšnieku biedrības vadī­tājs. Iekšlietu ministrijas luteklis, politiski apķērīgs, meistarīgs budžeta pastiepējs.

Blakus Roulendsam un iepretim Hantam sēž saņurcītais vietnieks Gregs Dokerijs. Ir seši no rīta, un spodro dižskābarža virsmu, kas plešas starp šiem trijiem, izcūko viena vienīga brē­coša nejēdzība: grandiozās nepatikšanas ar Keitlīnu Loku.

Hanta glītās rociņas pieskaras fotogrāfijai. Un tātad, Džon, kur viņa ir? Kāpēc nolaupītāji klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši?

Roulendss pakasa sirmiem rugājiem apaugušo zodu.

-     Es domāju, ka šodien nolaupītāji dos par sevi ziņu. Viss liek domāt, ka tie ir profesionāļi. Bez liekas domāšanas nogalināja meitenes draugu, lai tikai dabūtu viņu savos nagos. Viņi noteikti pieprasīs izpirkumu.

-     Es piekrītu, bilst Dokerijs. Manuprāt, šī klusēšana nozīmē, ka viņiem ir darba pilnas rokas. Visticamāk, viņi analizē situāciju. Pēta mūsu reakciju uz viņas pazušanu. Iespējams, viņi ar citu mašīnu aizveduši meiteni uz drošu vietu.

Roulendss drūmi pabungo pa pulksteni. Nolaupīšanas gadī­jumos četrdesmit astoņu stundu likums ir ābeces patiesība.

Redzēdams, ka Hants sarauc pieri, Dokerijs metas skaidrot; acīmredzot viņš priekšniekos ir izvirzījies tik ātri, ka nav paspē­jis apgūt policijas žargonu:

-     Džons runā par pirmajām četrdesmit astoņām stundām, ser. Statistiski ņemot, izredzes atklāt smagu noziegumu nolau­pīšanu vai slepkavību pēc pirmajām divām diennaktīm sarūk uz pusi.

-     Es ticu tikai optimistiskai statistikai, Gregorij, Hants smaida. Jums to jau vajadzēja zināt. Abi pārējie pieklājīgi pasmejas, tad lielais priekšnieks turpina: Kad jūs man pie­zvanījāt, ka atrasts Timberlenda līķis, es sazinājos ar Sebastianu Ingramu no Iekšlietu ministrijas. Gaisa spēku specdienests pagaidām netiks iesaistīts, bet viņi pieprasīs, lai Skotlendjards nosūta savus zēnus no Sevišķi smago noziegumu direktorāta.

Dokerijs negrib apšaubīt priekšniecības viedo lēmumu, tur­pretim Roulendss nav tik diplomātisks: Ser, šī ir mūsu izmek­lēšana! Mums pilnīgi pietiek resursu, lai tiktu galā saviem spēkiem. Man pašam ir pieredze pārrunās par ķīlnieku atbrīvo­šanu!

-     Džon, šoreiz runa nav par spēšanu vai nespēšanu, priekšnieks mēģina viņu piebremzēt. Runa ir par politisko atbildību un budžetu. Mēs izgriežam uz āru visas kabatas, lai patruļmašīnām būtu benzīns. Pēc šādas izmeklēšanas mēs līdz finanšu gada beigām kārsim zobus vadzī.