Выбрать главу

-     Vai jūs varat apstiprināt, ka mirušais vīrietis ir Džeiks Tim­berlends, lorda un lēdijas Timberlendu dēls? kāds žurnālists viņu pārtrauc.

-     Mirušā tuvinieki vēl nav oficiāli identificējuši līķi, Rou­lendss atvaira jautājumu, tādēļ es nevaru izteikt šādus apgal­vojumus.

-     Vai jūs varat apstiprināt, ka mirušais ir noslepkavots?

Kriminālizmeklētāju priekšnieks arī šoreiz izsakās piesar­dzīgi: Es vēl neesmu saņēmis galīgo atskaiti no Iekšlietu minis­trijas patologa, kas veica līķa apskati tā atrašanas vietā. Es nevē­lētos izteikt priekšlaicīgus spriedumus.

-     Kur mirušais atrasts?

Roulendss vilcinās. Precīzu atrašanas vietu mēs pagaidām neesam gatavi izpaust. Es ceru, jūs sapratīsiet, ka izmeklēšanas sekmīgas norises labad mēs nedrīkstam izteikties par atseviš­ķiem šīs lietas aspektiem.

Kāds dzeltenās žurnālistikas veterāns ar šķiņķa krāsas ģīmi to vien ir gaidījis. Vai jūs šīs ziņas noklusējat aiz bailēm, ka Keitlīna Loka ir nolaupīta un ka par to vietu, kur noslepkavots viņas draudziņš, zina tikai nolaupītāji?

Tas ir viltīgs jautājums, turklāt trāpa nepatīkami tuvu patie­sībai. Gregs Dokerijs metas Roulendsam palīgā: Es vēlētos atkārtot to, ko jau sacīja Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekš­nieks. Izmeklēšana ir nule sākusies, un tās sekmīgas norises labad atsevišķi fakti pagaidām netiek izpausti. Lūdzu, respektē­jiet to un palīdziet mums atrast Keitlīnu. Spekulatīva žurnālis­tika mums nepalīdzēs, tā nepalīdzēs arī jums pašiem.

Hants mana, ka žurnālisti neliksies mierā, un saprot: vajag tiem pamest kādu treknāku kumosu. Dāmas un kungi! Jums šajā izmeklēšanā ir nenovērtējami svarīga loma. Ir ārkārtīgi būtiski, lai notikušais presē tiktu atspoguļots ar pienācīgu atbil­dību. Iespējams, ka mis Lokās pazušanas iemesls ir gluži nevai­nīgs, taču var arī izrādīties, ka tā nav. Ja viņa atrodas prombūtnē pret savu gribu, šie cilvēki lasīs katru jūsu rindiņu un klausīsies katrā jūsu vārdā. Tādēļ mums jābūt ļoti piesardzīgiem. Pagaidām tas ir viss, ko varam jums pavēstīt. Pateicamies par uzmanību! Viņš uz divām sekundēm apklust, lai žurnālisti paspētu noskaisties, un tad iebaro viņiem virsrakstu: Šorīt es personiski tikšos ar ASV viceprezidentu Loku un Kailiju Loku, kuri patlaban dodas šurp no Ņujorkas. Ceru, ka varēšu viņiem pavēstīt labas ziņas, ceru, ka mēs zināsim, kur šobrīd atrodas viņu meita, un, ja nezi­nāsim, es vēlos viņiem apliecināt, ka Viltšīras policija, visi grāfis­tes iedzīvotāji, kā arī Apvienotās Karalistes valdība un tauta dara visu iespējamo, lai Keitlīnu atrastu un nogādātu mājās. Vēlreiz pateicos par uzmanību! Viņš pieceļas, paņem no galda savus papīrus un lēni un cienīgi dodas prom.

73

Operatīvās grupas sanāksmē, kas sākas uzreiz pēc preses konferences, ziņa par londoniešu iesaistīšanos tiek uztverta ar klaju netīksmi.

Kad sanāksme ir beigusies, Džūda Tompkinsa paved Meganu maliņā. Šefs tikko runāja ar Bārniju Gibsonu no Sevišķi sma­gajiem. Pēc stundas viņš un vēl pārītis citu būs klāt un pārņems operācijas vadību. Džons atskaitīsies viņiem, es atskaitīšos Džo­nam. Aprunājieties ar to patologi un iztinciniet viņu par Timberlenda nāves apstākļiem. Tad uzreiz pie manis, un pēc tam jūs esat atbrīvota no šīs lietas izmeklēšanas.

-     Ko?

-     Vai jūs gribējāt teikt "Kā, lūdzu?"?

-     Es it kā dzirdēju Roulendsu sakām, ka es strādāju labi!

-     Tā arī bija. Bet tad jums sagribējās izlīst uz skatuves. Tagad ejiet un pildiet manus rīkojumus, nevis apšaubiet tos! Vorena un Dženkinss jau ir saņēmuši citus uzdevumus.

Meganai kaut kā izdodas pieklājīgi palocīt galvu, taču tad viņa aizgriežas un sāk klusībā lādēties, un lādas vēl arī tad, kad jau ir atgriezusies pārvaldē.

-     Priekšnieci no savas vietas viņu pasauc Džimijs Dokerijs. Megana neļauj viņam pabeigt.

-     Ņem, jaku un aiziet, Džimij, tu esi iesaukts! Viņa paķer no krēsla atzveltnes žaketi un no galda automašīnas atslēgas.

74

Skorpions ir sabrucis un pārvērties mazā nelaimes čupiņā.

Viņš nespēj izturēt šo vainas apziņu. Izmocītajā prātā nemi­tīgi zib ainas. Lopkautuvē tiek sadalīts un samalts tas pirmais jauneklis. Furgoniņā uzliesmo vodkā izmērcētais otrā puiša līķis. No šiem skatiem nav glābiņa.

Kaut gan Stounhendžas apsardzei šajās dienās ir tik daudz darba kā visās citās gada dienās kopā, viņš piezvana un samelo, ka ir saslimis. Trīcošām rokām iedarbina savu veco micubiši un sāk braukt. Viņam jātiek prom no tā visa. Jāizvēdina galva.

Pēc stundas viņš ir Bātā, izlaizītajā tūristu pilsētiņā, kur bērnībā mēdza pavadīt skolas brīvdienas. Ar šo vietu saistās jaukas atmiņas. Varbūt tās viņam palīdzēs kaut cik atgūt sirds­mieru.

Viņš atstāj mašīnu pie Dienvidvārtu iepirkšanās centra un nopērk sešas bundžas alus un puslitru skotu viskija. Bātiešu viedo, nosodošo skatienu pavadīts, viņš klimst apkārt un dzer. Ap to laiku, kad viņš ir izstaigājis Parādes laukumu un Piestātņu ielu, alus ir cauri. Pamīzis krūmos netālu no Apelsīnu birzs, viņš dodas uz upes pusi.

Tur viņš apsēžas ēnā, atspiež muguru pret koka stumbru un aizver nogurušās acis. Pa galvu vandās drausmīga skaņu un skatu mozaīka būkšķēdama aizripo tukšā pudele, ko Muša iemeta furgoniņā; nošvirkst uzšķilts sērkociņš, sirdi stindzino­šais blīkšķis un ugunīgā lode, kas rēkdama vēlās pa furgoniņu, šķūņa veco siju brakšķēšana.

Skorpions atskrūvē viskija pudeli un ieklunkšķina malku, tikpat svilinošu kā liesmas, kas viņu vajā. Jo vairāk svilina, jo labāk. Viņš žākstīdamies norij viskiju. Viņš to puisi nogalināja. Iesita ar akmeni pa galvu un tā pielika punktu viņa dzīvei. Vēl tikko tas nabags bija laimes kalngalos, mīlējās ar meiteni, bet tad blaukš! viņš ir miris, un no viņa paliks pāri tikai oglītes.

Zvana mobilais. Skorpions nebrīnās tas zvana visu rītu. Viņš zina, kas viņam zvana un ko zvanītājs grib. Viņš izvelk tele­fonu no kabatas un iemet upē. Plunkš! Viņš neviļus pasmaida pirmo reizi vairāku dienu laikā. Ielej rīklē vēl mazliet viskija un sāk kāsēt. Laikam ieskrēja nepareizajā rīklē, daudz netrūka, un viņš būtu noslīcis. Noslīcis viskijā vai zinies, tīri labas beigas visam šim murgam.

Garām klaigādami aizskrien bērni. Sarkans nosvīdis puišelis dzenas pakaļ lielākai meitenei, kas viņu ķircina. Svētki dzīves rītausmā. Viņš ļodzīgi pieslienas kājās un skatās, kā abi smieda­mies skrien ap koku un tad metas atpakaļ turp, kur zemē izklāta rūtota piknika sega, uz kuras sieviete liek caurspīdīgā plēvē ietītas sviestmaizes un burbuļdzērienu bundžas. Laime. Viņam tas ir svešvārds.

Skorpions klunkšķina viskiju. Lej rīklē, līdz tas sāk nākt atpa­kaļ kā ūdens no aizdambētas caurules. Iemet pudeli nomīdītajā zālē, izpleš rokas un kā nocirsts koks iekrīt Eivonas straujajos viļņos.

75

Sekciju telpas lampu nesaudzīgajā gaismā Džeikā Timberlenda līķis izskatās vēl briesmīgāk, nekā Džimijam Dokerijam palicis atmiņā. Melnais, sprādziena izkropļotais miesas blāķis ir uzšķērsts, no tā izņemti iekšējie orgāni…

Profesore Lisa Hamiltona lasa policistu domas. Nē, viņa nāves cēlonis nav nedz ugunsgrēks, nedz sprādziens. Daļa sprā­dziena enerģijas aizgāja furgoniņa izpostīšanai, tādēļ mums ir pietiekami daudz audu, orgānu un šķidrumu, lai secinātu, ka pirms tam, kad viņu sadedzināja, viņš aptuveni desmit stundas miris bija gulējis uz kreisā sāna.