Выбрать главу

-     Desmit stundas? Megana pārjautā.

-     Aptuveni. Lisa paskaidro, kā viņa aplēsusi šo laiku. Pēc nāves virsroku ņem smaguma spēks. No sirds pārstāj plūst asinis, tās nekustas, un audos paliek pēdas. Viņš… profesore norāda uz atvērto līķi, … tika pārvietots ilgi pēc tam, kad viņa sirds pārstāja pukstēt. To var redzēt pēc tā, kur uz ādas palikuši asiņu plankumi, un pēc to daudzuma. Viņu izkustināja no tā stā­vokļa, kurā viņš atradās pēc nāves, un noguldīja tā, lai izskatītos, ka viņš nejauši saspridzinājies ar gāzi. Diemžēl viņš tika nolikts uz otra sāna, uz labā, turklāt nedaudz paslietā stāvoklī. Tas ir absolūtā pretrunā ar informāciju, ko ļauj iegūt post mortem plan­kumi.

Viņa apiet apkārt sekcijas galdam un noslidina roku pār Džeikā pelēcīgo līķi.

-     Nāves cēlonis ir smaga sirdslēkme, ko izraisījis spēcīgs sitiens pa pakausi ar kaut kādu improvizētu ieroci. Es kaulā atradu zemes kripatiņas un visai blīva akmens daļiņas.

-     Tātad viņam kaut kur ārā iezvēla pa galvu, Džimijs stāsta, kā viņš visu iztēlojas, pēc tam iecēla viņa paša mašīnā un noguldīja uz grīdas pie plītiņas. Pēc tam noziedznieks furgo­niņu aizdedzināja, lai izskatītos, ka zēns piedzēries, pakritis un pats izraisījis ugunsgrēku.

-     Gandrīz tā, Lisa pamāj ar galvu. Atcerieties: es teicu, ka viņam uz kreisā sāna bija post mortem plankumi, jo tieši uz tā viņš bija nogulējis apmēram desmit stundas!

Megana saprot, ko profesore ar to grib teikt: Proti, slep­kava vai slepkavas desmit stundas nevarēja izdomāt, ko ar viņu iesākt, un pēdīgi izlēma atstāt furgoniņu šķūnī, nolikt mirušo tā, lai izskatās, ka viņš ir pakritis, un tad pielaist visam uguni.

-     Tieši tā. Un vēl viena lieta: kaut ari viņam blakus tika atras­tas divas tukšas vodkas pudeles, alkohols viņa organismā nav konstatēts. Niecīgs etanola daudzums atrasts asinīs, bet aknas ir pilnīgi tīras. Tas nozīmē, ka viņš nekādā gadījumā nav lietojis alkoholu lielos daudzumos. Džimijs grib kaut ko vaicāt, taču Lisa neļauj sevi pārtraukt. Plaušu audu analīzē nav konstatēts, ka viņš būtu ieelpojis dūmus. Tajos nav dūmu daļiņu, audi nav bojāti. Ir pilnīgi skaidrs, ka ap to laiku, kad sākās ugunsgrēks, viņš vairs neelpoja.

-     Tas viss bija inscenēts, secina Megana. Tev par godu jāsaka, Džimij, ka viss noticis tieši tā, kā tu teici.

-     Tiešām? Lisa, patiesi šokēta, pārjautā.

-     Tiešām! Džimijs lepni atbild.

76

Meistars veļas, lai telefona saruna ar Pūķi būtu īsa un kodo­līga.

-     Vai jūs esat atrisinājis mūsu operatīvo problēmu?

-     Diemžēl ne. Viņš nav atrodams.

-     Sazināties nav iespējams?

-     Nav. Neviens numurs neatbild. Es atstāju ziņas, bet viņš nav pārzvanījis. Darbā pateicis, ka ir slims.

-     Vai ari jūs tā uzskatāt?

-     Nē. Es biju aizbraucis, viņa nav mājās. Ari viņa mašīnas tur nav.

Meistars mēģina skatīties uz visu no gaišās puses. Pēdējā laikā viņš ir pieredzējis daudz stresa. Iespējams, viņam sagribē­jās kaut kur aizbraukt, izvēdināt galvu. Jūs viņu pazīstat; vai tas izklausās ticami?

-     Varbūt, Pūķis nav gluži pārliecināts. Es liku iztaujāt viņa draugus par to, kur viņš varētu būt devies. Mēs arī mēģi­nām pierunāt, lai kāds no tiem viņam piezvana. Varbūt tad viņš atbildēs.

-     Labi.

-     Mēs noteikti viņu atradīsim, Pūķim gribas pateikt vado­nim ko labu.

-     Es ar to rēķinos. Uzgaidiet mirklīti! Viņš apklust. Pie viņa ir pienācis sekretārs ar parakstāmiem dokumentiem; tas klusi atgādina, ka pusdienlaikā paredzēta tikšanās ar grāfistes ties­nesi. Nogaidījis, līdz sekretārs aiziet, Meistars atsāk sarunu ar Pūķi: Tagad par to otru lietu: man ir plāns, kas sniegs mums zināmu brīvību. Vai varam tikties?

-     Protams! Cikos?

Meistars ieskatās galda kalendārā.

-     Trijos. Man būs apmēram stunda laika. Ierodieties pre­cīzi.

77

Megana un Džimijs piebrauc pie nodegušā šķūņa. Tam apkārt plešas lielākās kaļķainās ganību pļavas Eiropas ziemeļrietumos. Bezgalīgi, nemīlīgi klajumi, plakani kā galds.

Pļavas ziediem pilnā nogāzē viņi pēdīgi ierauga melnās krās­matas, kas Solsberijas maigajā zaļumā izskatās pēc vaļējas brū­ces. Megana skatās uz zālē iebrauktajām risēm un pēdu nospie­dumiem ap šķūni. Vai mums ir riepu nospiedumi?

-    Jā, man liekas.

-     Klausies, tu esi detektīvseržants, Megana viņam uzrūc. Tu vai nu zini, ka mums tie ir, vai ari mums to nav. Gādā, lai būtu!

Viņi sāk iet, un Megana pamana, ka Džimiju viņas negaidītā bardzība ir sāpinājusi. Viņa apstājas. Vajag tikai laiku un pacie­tību, galu galā no viņa iznāks labs policists.

-     Paskaties apkārt, Džimij, un tu dzirdēsi, kā zāle runā, kā tā tev stāsta, kurš te ir nācis un gājis. Viņa pieliecas tuvāk, lai Džimija skatiens varētu izsekot viņas rādītājpirkstam. Tās dzi­ļās risēs ir palikušas no ugunsdzēsēju mašīnām. Megana satver viņu aiz pleciem, pagriež un rāda uz citu pusi. Tur ir vismaz triju dažādu braucamrīku pēdas, un tie visi ir daudz vieglāki par ugunsdzēsēju mašīnām. Es teiktu, ka tur braucis furgoniņš un vēl divi auto.

-     Kā tu zini, ka divi?

Žēl, ka nav līdzi mērlentes, Megana nodomā un sāk skaidrot:

-     Skaties uz katras risēs dziļumu un platumu. Pēc tā var noteikt riepas biezumu un mašīnas garenbāzi. Tagad tu redzi, ka risēs ir dažādas?

Tagad Džimijs redz. Divas mašīnas. Tātad vismaz divi cil­vēki.

-     Ļoti labi. Sazvanies ar ceļu policiju, lai viņi atbrauc un uzmet aci. Tehniķi jau ir paskatījušies, bet ceļinieki šīs lietas pieprot vislabāk. Megana pietupstas un skatās pāri palikuša­jām vagām garajā zālē. Jautājums: kāpēc viņi nebrauca kopā?

Džimijs paskatās pa labi, pa kreisi, tad riskē izteikt minē­jumu:

-     Viens paliek šķūnī pieskatīt furgoniņu un to beigto puisi. Otrs aizbrauc kaut kādās darīšanās varbūt viņš brauc pēc tās vodkas un ierodas vēlāk?

-     Malacis! Megana ar cieņu pamāj ar galvu un pieceļas kājās. Ejam tālāk. Ko mēs no tā uzzinām?

-     No kā? Džimijs nesaprot.

-     Ko mēs no tā uzzinām par šo abu attiecībām?

Te nu Džimijam nav ko teikt. Psiholoģija viņam ir ķīniešu ābece.

Megana nāk palīgā: Viens ir izpildītājs, otrs noteicējs. Līķi sargāt paliek izpildītājs. Viņam ir draņķīgākais un bīstamākais darbiņš. To viņam uzdevis noteicējs. Tagad mēs zinām, ka viņiem tur ir rangi, subordinācija, kuru ievēro abas puses. Viņas acis klejo pa lielo, melno brūci zemes ādā, pa melnajām šķūņa dēļu atlūzu krevelēm. Protams, ir iespējams, ka uz vietas palika divi izpildītāji un vēlāk ieradās divi noteicēji.

-     Tas nozīmē organizētā noziedzība?

-     Kaut kādā ziņā, Megana parausta plecus. Atliek tikai saprast, kā tā organizēta.

78

Ap vienpadsmitiem Gideonam galva vairs nestrādā. Lai izvē­dinātos, viņš aizbrauc uz tuvāko veikalu un atgriežas ar avīzi, divlitru piena paku un kaudzi uzsildāmu maltīšu. Aprijis tau­kainu, mikroviļņu krāsnī uzsildītu lazanju, viņš atkal ķeras pie dienasgrāmatām.

Drīz kļūst redzams, ka tēvs, ieinteresējies par Ģildi, aizvien dedzīgāk atbalstījis tās idejas: "Es teicami iztieku bez pulksteņa, tas ir tik primitīvs daikts. Manā pasaulē valdīs senāka kārtība, tāda kārtība, kas saskan ar garīgajām patiesībām: zvaigžņu laiks, dižo astronomu likums, dabisks instruments, ar ko mēs sekojam zvaigznēm, kuras rādīja viņiem ceļu un dāvāja gudrību. Es bei­dzot esmu sapratis zodiaka patieso nozīmi, to, kā dižās zīmes ir saistītas ar galaktikas ekvatoru."