Šādi izteikumi Gideonam ir tikpat grūti sagremojami kā mikroviļņu lazanja. Viņš domās atgriežas bērnībā. Kādu nakti tēvs viņu izveda dārzā un rādīja zvaigznes. Viņš nosauca vārdā zvaigznājus, runāja par Saules un Mēness orbītām. Tas bija kaut kas maģisks.
Istabas tālākajā stūri viņš ierauga putekļu klāto tēva teleskopu. Kā viņš agrāk to nav pamanījis? Teleskops ievīstīts gadu gaitā padzeltējušā polietilēna pārvalkā. Gideons noliecas un to iztin kā negaidītu dāvanu.
Tas ir Meade teleskops: tik dārgs, tik vērtīgs, ka tēvs viņam ļāva ar to darboties tikai tad, kad pats stāvēja blakus. Marija neko tādu nebūtu pieļāvusi: atstarotāja optika vien maksāja tūkstošiem mārciņu, tāda varētu atrasties observatorijā ar superprecīzu beznobīdes mikrofokusu un īpaši kamerām paredzētiem ietvariem.
Celdamies kājās, viņš ar pakausi atsitas pret zemo jumtu. Berzēdams sadauzīto vietu, viņš nikni skatās uz griestu paneli. Vispār tas liekas tāds kā ērmīgs. Viņš uzspiež, un tas atveras. Gideons atlaiž roku, panelis paliek karājamies virā, un Gideons ierauga sāniski pabīdāmu logu, bet aiz tā platu jumta strēli.
Gideons pagriež atslēgu, pastumj sānis logu un izrāpjas saulē. Dzega ir no bituma, tā turpinās aiz stūra. Gideons piesardzīgi iet apkārt slepenajam kambarim un iznāk uz liela, plakana jumta.
Tieši virs nama vidus starp divām sarkanu kārniņu ģēvelēm ir koka būdiņa apmēram desmit pēdas gara, sešas pēdas plata un piecas pēdas augsta. Būdiņa ir tik ērmota, ka viņš uzreiz to pazīst: tēvs mēdza būvēt šādas observatorijas, kurās zem viru jumta patverties no vēja un lietus.
Būdiņā ir milzums tēva mantu. Vecs pārgājienu katliņš, krūzes, tējas maisiņi, pildspalvas, papīrs, zvaigžņu kartes, uzziņu grāmatas un fotogrāfijas. Daudz fotogrāfiju. Pie sienām un uz grīdas.
Nav grūti iztēloties, kā vecais šeit sēdējis un skatījies zvaigznēs. Aizgājis savā pasaulē un zīmējis zvaigžņu kartes. Gideons izlīdzina kādu saritinātu papīra lapu. Saule nostājas vienā līnijā ar galaktikas ekvatoru: vasaras saulgrieži. Viņš paņem citu lapu galveno planētu atrašanās vietas ziemas saulgriežos.
Viņš skatās uz fotogrāfijām pie sienas. Vesela izstāde: viņam gandrīz nepazīstama mākslinieka personālizstāde. Desmitiem Polārzvaigžņu, kas uzreiz liek atcerēties, kā tēvs viņam skaidroja dižās Ziemeļu zvaigznes nozīmi, to, kā gadu simtiem tās amats astronomu un jūrnieku vadīšana tika nodots no zvaigznes zvaigznei.
Gideons sāk pētīt fotogrāfijas, kurās redzama cita zvaigžņu grupa: Plejādes, Septiņas māsas. Prātā nāk Tenisona rindas:
"Daudzkārt naktī redzēju maigajā krēslā austam Plejādes,
Mirdzošas kā jāņtārpiņi, kas sapinušies sudraba bizē."
Ļāvies nostalģijai, viņš apsēžas uz grīdas un lēni pārcilā fotogrāfijas un kartes. Taču pēkšņi viņa priekšā ir foto, kas vienā mirklī izposta patīkamo brīdi: Stounhendžā.
Tas ir augstā leņķī iesānis uzņemts attēls, kurā akmeņu aplis ir redzams nevis tāds, kāds ir tagad, bet tāds, kāds tas, jādomā, bija, kad senie cilvēki beidza būvi. Gideons ieskatās uzmanīgāk. No milzīgajiem akmeņiem uz baltumiņiem virs tiem novilktas tikko redzamas baltas līnijas. Viņš mazpamazām apjauš, kas tās ir: zvaigznes un zvaigznāji. Stounhendžas akmeņi ir sastatīti ar planētu un zvaigžņu kustībām. Attēls ar viegli ievilktām līnijām sadalīts četrās daļās, maziem burtiņiem rakstīts: N, S, W, E ziemeļi, dienvidi, rietumi, austrumi. Ar grūtībām var salasīt vēl divus vārdus: vienu augšā, otru apakšā. Zeme. Debesis.
Gideona skaustu sāk dzeldēt vēsums. Kā rādās, Ģildei Stounhendžā nav tikai viņu dzīves centrs; viņi tic, ka tā ir kas daudz dižāks.
Zvaigžņu zodiaka centrs.
Visa izplatījuma centrs.
79
Kad Megana un Džimijs dodas prom no šķūņa izdegām, ceļi jau ir pilni ar automobiļiem, kas virzās uz Stounhendžas pusi. Megana stūrē, lādēdama saulgriežu maniakus. Iecirknī viņi atgriežas stundu vēlāk, nekā Megana bija cerējusi. Viņa uzreiz ņem klausuli un zvana bijušajam vīram, lai uzzinātu, kā klājas Semijai.
- Kā sokas darbi? Ādams ir pārsteidzoši runīgs.
- Labi. Viņa groza rokā telefona vadu. Vai vismaz man tā likās. Pirms pāris stundām mani atstādināja no izmeklēšanas.
- Kāpēc?
- Viņas augstība Džūda Tompkinsa, tāpēc.
- Nopietni? Liekas, viņš tiešām jūt līdzi. Kas notiek? Izmeklēšana tiek sašaurināta?
- Nē, tieši otrādi. Tajā iesaistās lielie speciālisti no Londonas. Tavai padevīgajai kalponei vairs nepietiek vietas. Tieši tad, kad viss sāka kļūt interesanti.
- Tu kaut ko uzodi?
- Par meiteni neko, bet draudziņa nāve tagad ir oficiāli atzīta par slepkavību. To apstiprināja arī patologa slēdziens.
- Klausies, Meg, ja tu gribi, Semija ari šonakt var palikt pie manis, Ādams mēģina būt izpalīdzīgs. Ja tu domā, ka, drusku vairāk pastrādājot, tu vari atgriezties operatīvajā grupā, es ar lielāko prieku viņu pieskatīšu.
- Aktā?
- Pavisam noteikti. Man patīk, ka viņa pie manis paliek arī kādu darbdienas vakaru.
Ādams ņem Semiju pie sevis katru otro nedēļas nogali. Tāda ir vienošanās, tā ir paredzēts. Interesanti, vai viņš šitā lien bez ziepēm, jo grib no viņas kaut ko izspiest?
- Kur ir āķis? Ja tu domā, ka es tādēļ mainīšu apmeklēšanas un aizgādnības noteikumus, tad zini, ka es pat netaisos to darīt.
- Izbeidz šo cinismu, Ādams asi atsaucas. Es vienkārši gribēju palīdzēt.
Megana mana, ka piedāvājums tūlīt tiks paņemts atpakaļ. Tādā gadījumā paldies! Ja viņa šovakar varētu palikt pie tevis, tas man tiešām noderētu.
- Super. Es viņu aizvedīšu uz KFC.
- Pamēģini tikai!
Klausuli abi noliek smaidīdami.
Džimijs noliek viņai priekšā krūzi melnas tējas. Nesaprotu, kā tu vari kaut ko tādu iedzert bez piena.
- Pie visa var pierast, zini. Viņa atliec muguru un paskatās datorā, kas jauns Keitlīnas Lokās lietā. Uzklikšķina uz bildītes, un atveras vēstule.
- Jā! Jā! Jā! Paldies tev, mīļo Dieviņ!
- Kas ir? Džimijs pieliecas, lai varētu lasīt no ekrāna.
- Datubāzē ir atrasti pirkstu nospiedumi, kas atbilst tiem, kurus eksperti savāca no furgoniņa! Viņa baksta ar pirkstu monitorā. Gar sānu durvju rokturi un stikla iekšpusi ir grābstījies kāds Sems Eliots Grābs, sēdējis par ielaušanos un miesas bojājumiem.
- Tagad viņam vajadzēs šo to paskaidrot, bilst Džimijs.
* Kentucky Fried Chicken ātrās ēdināšanas restorāns.
80
Liekas, viņa spiež roku milzim. Ķetnu, kas patlaban dragā viņas pirkstus, ir sniedzis jaunais operatīvās grupas vadītājs, Londonas policijas komandieris Bārnijs Gibsons no Sevišķi smago noziegumu direktorāta.
- Apsēdieties! viņš uzaicina, maldinoši mīlīgi smaidīdams. Un pastāstiet mums par autopsijas rezultātiem!
Megana apsēžas pie galda, uz kura elkoņus jau atbalstījusi Džūda Tompkinsa, Džons Roulendss un Gibsona kolēģis Stjuarts Villiss. Viņa lieliski apzinās, ka šī ir viņas pēdējā iespēja atgriezties operatīvajā grupā.