Keitlīna dzird klikšķi un dūkoņu, kas pamazām noklust; acīmredzot izslēgta kaut kāda elektriskā ierīce. Viņai tuvojas soļi.
- Kāpēc jūs man to visu jautājat?
Neviens neatbild. Rokas satver viņu un ceļ kājās.
- Sakiet: kas ir ar Džeiku? Kas ar viņu noticis? viņa izmisīgi taujā. Kur viņš ir? Vai es varu ar viņu parunāt?
Viņu pagriež un liek iet uz priekšu.
- Atbildiet! Atbildiet: kur viņš ir? Keitlīna iecērt papēžus zemē un atliecas, lai viņu nevarētu tik viegli pastumt. Spēcīgas rokas atrauj viņu no grīdas.
- Sūdabrāļi! Meitene ķepurojas un spārdās, taču viņu tur vismaz četri cilvēki, tie nēšus velk viņu uz priekšu. Mans tēvs jūs nogalinās! Mans tēvs neliksies mierā, līdz viņa vīri nogalinās jūs visus, draņķi tādi!
82
Cessna Citation lido virs Atlantijas okeāna ar kreisera ātrumu, gandrīz tūkstoš kilometriem stundā. Paredzētais lidojuma ilgums ir sešas stundas divreiz ātrāk nekā ar pasažieru lidmašīnu.
ASV viceprezidents Toms Loks un viņa oficiāli nešķirtā sieva Kailija piesprādzē drošības jostu privātā lidmašīna ir šķērsojusi Apvienotās Karalistes gaisa telpas robežu. Lidojuma laikā viņi nav pārmijuši gandrīz ne vārda, un nomācošā klusēšana turpinās arī bruņotajā mersedesā, kurš Slepenā dienesta aģentu vienības pavadībā ved viņus no Hītrovas uz dienvidrietumiem.
Eskortam pievienojas arī sešas policijas automašīnas ar ieslēgtām sirēnām. Viltšīrā kavalkāde ir spiesta gausināt ātrumu: šoseja ir pilna ar svētceļnieku mašīnām un furgoniņiem, kas lēni virzās uz Stounhendžas pusi. Policijas auto aplenkumā mersedess aiztraucas garām un pēdīgi apstājas Devaizesā pie grāfistes policijas pārvaldes.
Tomu un Kailiju Lokus ieved Hanta kabinetā un pēc apsveicināšanās un rokasspiedieniem nosēdina pie liela apspriežu galda. Viņiem iepretim sēž komandieris Bārnijs Gibsons un Sēlija Ešborna no Iekšlietu ministrijas. Viņa nepilnus piecdesmit gadus veca, sīka, taču valdonīga ziemeļniece sāk runāt pirmā:
- Iekšlietu sekretārs lika man atvainoties viņa vārdā. Diemžēl viņš nevarēja pārtraukt savu vizīti Austrālijā. Esmu ieradusies, lai jums palīdzētu un apliecinātu, ka Lielbritānijas valdība dara visu iespējamo, lai atrastu jūsu meitu.
Es varu sacīt, ka mums veicas labi, ierunājas Hants. Ir atrasta automašīna, ar kuru Keitlīna brauca; tā ir sadegusi, taču mūsu eksperti to ir rūpīgi izpētījuši. Viņš savelk skumju seju.
- Jūs jau droši vien zināt, ka to jauno vīrieti, ar kuru kopā viņa devās ceļā, mēs atradām mirušu.
Kailija Loka izņem no somiņas papīra salvetīti.
Hants turpina:
- Vai jums ir kas zināms par viņu attiecībām?
Aktrise papurina galvu.
- Viņi acīmredzot iepazinušies nesen, saka Toms Loks.
- Ticiet man, par nopietnām attiecībām Keitlīnas apsardze man būtu ziņojusi. Viņš redz, cik sieva ir nelaimīga, un saņem tās roku. Pirmā sirsnīguma pazīme abu saskarsmē. Vai Keitlīnas nolaupītāji ar jums ir sazinājušies?
- Nē, nav.
- Vai jūsu izmeklētājiem ir kādas ziņas par to, kas ir šie nolaupītāji?
- Pie tā šobrīd strādā vispieredzējušākie Londonas Sevišķi smago noziegumu direktorāta detektīvi.
- Un MI6?
- Speciālais izlūkdienests ir informēts, iejaucas Ešborna.
- Pēc mūsu domām, šobrīd nebūtu vērts to aktīvi iesaistīt izmeklēšanā. Ja kļūs skaidrs, ka iesaistītas ārzemes vai teroristi, mēs aicināsim talkā ari to.
ASV viceprezidents nopūšas.
- Misis Ešborna, mēs ar sievu pateicamies par jūsu atbalstu un policijas pūlēm. Taču es ceru, jums nebūs iebildumu, ka es tā saku, mēs abi jutīsimies mierīgāk, ja operācijā iesaistīsies speciālisti, kurus es varu atsūtīt. FIB strādā cienījami šīs jomas profesionāļi.
Ešborna saprotoši pasmaida.
- Es zinu, kā jūs jūtaties, mister viceprezident, man pašai ir meita Keitlīnas vecumā. Varat būt pārliecināts, ka mēs esam visnotaļ gatavi sadarboties ar FIB informācijas apmaiņas jomā, ziņojot birojam un jums par jebkādiem panākumiem. Tomēr nedalīta kontrole pār izmeklēšanas norisi ir tik ārkārtīgi svarīga, ka operatīva iesaistīšanās nebūtu vēlama.
Viceprezidents Loks palaiž vaļā sievas roku un pieliecas. Viņa acīs zalgo tērauds, kas rūdījies priekšvēlēšanu aģitācijas ugunīs.
- Ministres kundze, policijas priekšnieka kungs! Pirms iekāpšanas lidmašīnā es runāju ar Savienoto Valstu prezidentu. Jau bija vēla nakts, taču viņš bija ļoti noraizējies un zvanīja man, lai kā tuvs draugs un visu ASV pilsoņu aizbildnis izteiktu savas rūpes. Mums ir divas iespējas. Jūs varat piekrist manam lūgumam un iemantot manu, Kailijas un prezidenta pateicību. Vai arī pēc dažām stundām prezidents personiski piezvanīs jūsu premjerministram un izteiks dziļas raizes par šīs izmeklēšanas norisi. Tad viņš pie Baltā nama sarīkos preses konferenci, lai savās bažās dalītos ar visu amerikāņu tautu.
Hants ir visu sapratis.
- Mister viceprezident, mēs priecāsimies par FIB palīdzību. Kāds no maniem palīgiem sazināsies ar biroja ģenerāldirektora līdzstrādniekiem.
Pirmo reizi ierunājas Kailija Loka. Viņa vēlas uzdot vienu vienīgu jautājumu, un tas izskan tik spalgi, ka kļūst skaidrs, cik ļoti viņa baidās no iespējamās atbildes. Mister Hant, lūdzu, pasakiet man godīgi: vai mana meita, pēc jūsu domām, vēl ir dzīva?
Policijas priekšnieks atbild bez mazākās minstināšanās:
- Esmu par to pilnīgi pārliecināts. Es nešaubos, ka mēs pavisam drīz viņu atradīsim.
Kailija atvieglota pasmaida.
Toma Loka acīs lasāms kas cits. Hanta vietā viņš būtu sacījis tieši to pašu taču viņš zina patiesību. Maz ticams, ka meita pie viņiem atgriezīsies dzīva.
83
Megana vairs ne minūti nekavēsies darbā! Viņa izslēdz datoru, paķer savas mantas un izmetas pa durvīm. Vienīgais mierinājums ir tas, ka Semijai tagad vairs nevajadzēs palikt pa nakti pie Ādama.
Niknumā par to, ka viņu atstādinājuši no svarīgas lietas izmeklēšanas, viņa gandrīz paskrien garām Gideonam Čeisam, kurš nāk uz apmeklētāju ieejas pusi. Viņš iet, galvu nodūris, nepārprotami nokaudamies ar domām, kas ir vēl melnākas nekā tās, kas spieto viņas pašas galvā.
- Gideon! viņa uzsauc.
Jaunais Čeiss paceļ acis, izmoka vārgu smaidiņu un dodas uz viņas pusi. Inspektore Beikere, es atbraucu tieši tāpēc, lai satiktu jūs.
Megana paskatās pulkstenī. Kāpēc jūs nepiezvanījāt? Es braucu pakaļ meitai. Vai mēs nevaram šo sarunu atlikt līdz ritam?
Viņš ir manāmi sarūgtināts. Jā, protams, katrā ziņā.
Ir skaidri redzams, ka viņam tā neliekas. Kas noticis? Kāpēc jūs gribējāt mani satikt?
Gideons jau vismaz stundu bija klusībā atkārtojis visu, ko gribēja sacīt, tomēr šajā brīdī viņš nezina, ar ko lai sāk. Jums bija taisnība. Es jums neizstāstīju visu.
- Tas ir kā? Megana uzreiz nespēj atcerēties, kādos melos viņa Gideonu apsūdzējusi.
- Es redzēju to cilvēku, kurš bija ielauzies mājā, mana tēva namā. Viņš sniedz Meganai savu mobilo. Es viņu nofotografēju.
Megana paņem tālruni. Fotogrāfija ir visai bēdīga. Drebelīga. Lētās zibspuldzes izdedzināta. Nejēdzīgi iekadrēta. Tai piemīt visas nepilnības, kādu nedrīkst būt labā fotogrāfijā. Tomēr ar to kaut ko var iesākt. Tagad viņas izveidotajam psiholoģiskajam portretam ir seja.