- Viņš sacerēja stāstus par feju princesi, vārdā Keja, un viņas piedzīvojumiem, un tad… Var dzirdēt, ka viņa valda asaras. Tad es aizmigu, turēdamās tētim pie rokas.
Visiem, kas sēž ap apspriežu galdu, pašiem ir bērni, un, klausīdamies šo ierakstu, viņi ir nospiesti un nelaimīgi. Keitlīnas balss spēlē viņiem uz nerviem. Māti es necik daudz neatceros. Es laikam atceros, kā viņa pirmajā skolas dienā sēja man matos dzeltenas lentes. Tāpēc, ka man riebās tas zilais formas tērps. Atceros, kā mēs abas pie vecmāmiņas cepām vafeles. Gandrīz katru reizi, kad uz turieni aizbraucām. Un filmēšanas reizēs viņa mēdza mani uzsēdināt uz spilvena savā ģērbistabā, un viņas personiskā grimētāja mani uzkrāsoja.
Gibsons aptur ierakstu. Tehniskie speciālisti jau ir ķērušies pie darba un pēta, vai ieraksts tomēr nav falsifikācija. Jūs, mister pārvaldes priekšniek, no rīta to droši vien noklausīsieties kopā ar viceprezidentu Loku.
- Jā. Paldies, Bārnij. Tagad Hants uzrunā sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvi Keitu Meloriju: Keita, cik liela ir informācijas noplūde?
- Ļoti liela, ser. Keitai Melorijai ir aptuveni trīsdesmit pieci gadi, viņai ir apaļa seja, apaļas brilles un izspūruši melni mati. Viņa padod apkārt ap galdu valsts lielāko laikrakstu eksemplārus; viņas pirksti ir melni no drukas tintes. Tas ir visos lielajos. Daily Mirror pirmajā lapā ir trekni, melni burti: "Lokās lietas atslēga ir Francijā." Sun izcēlies ar milzīgu bikini tērptas Keitlīnas foto, toties virsrakstā ir tikai divi īsi vārdi: "Vēl dzīva?"
Keita nolasa priekšā dažas Mirror raksta rindas:
- Nolaupītās amerikāņu daiļavas, ASV viceprezidenta Toma Loka meitas Keitlīnas meklējumi naktī sensacionāli pārcēlušies uz Parīzi: pēc nolaupītāju telefona zvana Anglijas policija metusies meklēt meiteni viņpus kanāla. Nolaupītāji piezvanīja, izmantodami īpašo telefona līniju, kas ierīkota, mudinot visus ziņot policijai jebkādu informāciju, kas varētu palīdzēt atrast Keitlīnu. Cik noprotams, banda Al-Qaeda stilā atskaņojusi Keitlīnas balss ierakstu, kurā viņa atklājusi ļoti personiskus faktus par sevi, savu tēvu un māti.
- Pietiks! iejaucas Hants. Es jau pārskaitos, piezvanīju uz redakciju un izteicu protestu. Viņš parausta plecus. Tomēr mums nav izvēles: atliek vienīgi sarīkot preses konferenci un atbildēt uz viņu nolāpītajiem jautājumiem.
- Ser, varbūt ir vērts ieviest pilnīgu informācijas blokādi? sabiedrisko attiecību pārstāve ierosina. Pamatojums ir vairāk nekā pietiekams: uz spēles ir likta meitenes dzīvība.
Hants nosviež laikrakstu uz galda. Kāda jēga? Tas viss jau ir avīzēs! Viņš paskatās apkārt, tad atkal uzrunā Meloriju: Keita, šāda mēroga izmeklēšanā kategoriski nav pieļaujams, ka žurnālisti jaunumus uzzina agrāk nekā mūsu pašu operatīvie darbinieki. Esiet tik laipna un atrodiet, kurš vainojams noplūdē! Šādu nolaidību tā nedrīkst atstāt.
Atveras apspriežu telpas durvis un pa tām galvu pabāž pārvaldes priekšnieka asistente.
Ser, ir ieradies ASV viceprezidents Loks. Kopā ar viņu ir vēl divi viri, tie esot no FIB.
87
Kamēr pārvaldes priekšnieks Hants informē ASV viceprezidentu Loku par notikumu attīstību, tajā pašā gaitenī, taču citā kabinetā notiek vēl viena nepatīkama saruna. Džons Roulendss un Bārnijs Gibsons iepazīstas ar FIB aģentiem Todu Bērdžesu un Deniju Alvesu.
- Puiši, es tiešām domāju, ka mēs varam jums palīdzēt, saka vecākais aģents Bērdžess. Iededzis, labi trenēts viņš izskatās uz pusi jaunāks par saviem četrdesmit pieciem gadiem. Mēs abi ar Denu labi pazīstam gan Tomu Loku, gan prezidentu un varam novērst no jums uguni protams, ja jūs no savas puses būsiet atklāti un godīgi.
Gibsonam klasiskas jeņķu stila retorikas atšifrēšana nesagādā ne mazākās grūtības. "Jūs mums stāstīsiet visu, bet mēs jums neteiksim neko," lūk, ko viņam vēlas darīt zināmu vecākais aģents Bērdžess.
- Mani interesētu jūsu nolaupītāju bandu saraksts: kas tajā ir pirmajās vietās? Vai Toms Loks kādam ir īpaši iekaitējis?
Amerikāņi gardi nosmej.
- Toms ir iekaitējis visiem, Bērdžess attrauc. Ņujorkas mafijas ģimenēm, Čikāgas dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, Rietumkrasta "zaļajiem", pat Bruklinas krieviem.
- Un vēl ir ari teroristi, piebilst Alvess. Viņš ir republikānis un aizstāv krusta karu pret terorismu. "Stingrās līnijas" piekritējs, saproties. Al-Qaeda, kolumbieši, libāņi, PAO, ANO visi taisa lellītes ar Toma Loka ģīmi un dursta tās ar adatām. Tad viņš veikli atkal padara Gibsonu par pratināmo. Ko jums līdz šim ir izdevies uzrakt?
- Neko daudz, komandieris atzīstas. Mēs sadarbībā ar izlūkdienestu mēģinām sadzīt rokā visu iespējamo. Datus, elektronisko pastu, automātiskajos atbildētājos atstātās ziņas. Ja informācijas driskai ir jelkāds sakars ar Keitlīnu, mēs to savācam un apstrādājam.
Denijs Alvess ir gadus trīsdesmit piecus vecs latīņamerikāņu cilmes brūnacis ar īsiem, melniem matiem. Beidzot viņš var uzdot pašu galveno jautājumu: Ko jūs domājat par to ierakstu?
- Tehniķi vēl nav beiguši darbu, taču, manuprāt, tas nav viltojums, Roulendss atbild skaidri un gaiši. Tiesa, es nesaprotu, kāpēc viņi apmierinājās ar balss ierakstu vien un neuztaisīja video.
- Piekrītu, atsaucas Alvess. Bet tā pavisam noteikti ir Keitlīna. Mēs runājām ar Tomu un Kailiju: tās lietas par matu lenti un grāmatu atbilst patiesībai, un, cik viņiem zināms, prese par šiem faktiem nav bijusi informēta.
- Mēs pa drošu kanālu aizsūtījām to ierakstu uz Kvantiko, turpina Bērdžess. Turienes laboratoriju zēni stāsta, ka pie tā ir krietni piestrādāts: ieraksts taisīts vairākos digitālās skaņas līmeņos. Viņi domā, ka vispirms ierakstīta Keitlīnas balss, tad ieraksts pārnests uz citu ierīci un rediģēts, bet pēc tam atskaņots pa telefonu no Parīzes.
- Kāpēc? Gibsons jautā. Kāpēc viņi tā nopūlējās? Varēja taču vienkārši iedot meitenei klausuli.
- Viņi zināja, ko dara, atsaka Bērdžess. Jādomā, bija informēti, ka visas ierakstīšanas ierīces pat digitālās atstāj tādas kā audio DNS paliekas. Rakstot pa virsu vēl un vēlreiz, audio pierādījumu pēdas tiek sajauktas. Ir daudz grūtāk noteikt, ar kādu tehniku rakstīts, un tikt klāt skaņas avotam.
- Man gan gribot negribot jādomā, vai viss nav daudz vienkāršāk, bilst Roulendss. Ja nu ieraksts tomēr kaut kādā ziņā ir viltots? Ja nu Keitlīnas balss patiesībā ir ierakstīta tepat, Anglijā, ieraksts aizsūtīts uz Franciju un no turienes atskaņots pa telefonu?
Alvaress purina galvu.
- Mūsu analītiķi apgalvo, ka zvans pilnīgi noteikti pienācis no Francijas. Viņi ir noteikuši fona trokšņus, un tie esot Parīzes trokšņi. Tomēr kaut kas viņam Roulendsa teorijā patīk. Tos fona trokšņus droši vien var pierakstīt klāt arī Francijā, bet vai tā tomēr nav pārāk liela noņemšanās?
- Bet kāda joda pēc? Gibsonam tas nešķiet loģiski. Viņi mierīgi varēja ierasties Parīzē četras stundas pēc nolaupīšanas. Katru gadu pa tuneli Lamanšu šķērso tūkstošiem nelegālu imigrantu; profesionāļu bandai, kurai pietiek nekaunības gramstīties gar politiķa meitu, tas jau nu gan ir tīrais sīkums.
- Vai ar privātu lidmašīnu, Bērdžess viņam piekrīt. Tad no viena krasta uz otru var tikt uz pusi īsākā laikā. Vismaz es viņu vietā izmantotu lidmašīnu.