- Es arī, Alvess piekrītoši pamāj.
Džons Roulendss ir uzveikts ar rezultātu trīs pret vienu, taču viņu tas neuztrauc. Viņa ir Anglijā. Es par to esmu pilnīgi drošs. Mana profesionālā intuīcija apgalvo, ka šis ieraksts ir mēģinājums mūs vazāt aiz deguna. Patiesībā Keitlīna Loka joprojām ir tepat.
88
Kailija Loka līdz šim nav publiski izteikusies par meitas pazušanu. Viņa ļāva vīram uzņemties visas sarunas ar angļu policiju, ar pašu zemes Slepeno dienestu, FIB un prezidenta biroju. Tādas lietas viņam patiešām padodas, un, lai cik sarežģītas būtu viņu abu attiecības, Kailija zina, ka Toms par Keitlīnu uztraucas ne mazāk kā viņa pati. Ja kāds vispār var iesaistīt meklēšanā visus šos spēkus, tad tas ir Toms. Par to viņai nav ne mazāko šaubu.
Tomēr reizēm viņš ir tik stūrgalvīgs. Atsakās redzēt elementāras lietas. Pat tagad viņš neparko neatzīs, cik briesmīga muļķība bija uzticēt Keitlīnas apsardzi Ērikam, nevis Slepenajam dienestam. Neparko neatzīs. Visam vienmēr jānotiek tieši tā, kā viņš iedomājies.
Ziniet, šodien tā vis nebūs. Šodien balsi pacels viņa, Kailija Loka; jā, ir viņas kārta pacelt balsi. Viņa runās tā, kā var runāt tikai māte. No sirds. Tādēļ viņa ir izsludinājusi preses konferenci.
Kailija vēl pēdējo reizi paskatās spogulī un paslēpj acis aiz neuzkrītošām Prada saulesbrillēm. Viņa ir ģērbusies pelēkā Givenchy kleitā līdz puslielam, gaišie mati saņemti kopā un sasieti pakausī. Viņa ir gatava visam, ko pasaule var mest viņai sejā.
Viņa dziļi ieelpo un ieiet smalkās viesnīcas "Dorčestera" augšstāva sanāksmju zālē. Uzkāpj uz podesta un apsēžas pie gara galda, kas pārklāts ar sniegbaltu galdautu. Uz tā stāv neliela plāksnīte ar viņas vārdu; viņas priekšā ir mikrofonu un diktofonu biežņa. Kailija Loka paceļ acis, izraisot ko līdzīgu sprādzienam. Klikšķ fotoaparātu slēdži, žilbina zibspuldzes. Viņa pamana pārstāvjus no BBC, ITN, Sky, AFP, Reuters, PA, CNN, Inter Press, Pressenza, EFE un UPI. Un vēl tur ir kāds miljons žurnālistu no citiem medijiem. Tie stāv kājās, izrādīdami viņai cieņu nevis slavenajai aktrisei Kailijai Lokai, bet raižu māktajai mātei Kailijai Lokai.
Televīzijas prožektori izplata tādu svelmi, ka liekas uz ādas tūlīt paradīsies apdeguma čulgas. Zāle ir pilna cilvēku. Pašā aizmugurē uz paaugstinājuma ir gara videokameru rinda. Viņai blakus sēž milzīgs miesassargs melnā uzvalkā un apaļīga melnādaina sieviete, kurai ir nedaudz pāri par piecdesmit gadiem, Šarlēna Elba, rūdīta Kailijas preses kampaņu veterāne. Šarlēna ar pirksta galu piesit pie mikrofona, un viss var sākties. Dāmas un kungi, paldies, ka esat ieradušies! Kā jūs visi zināt, šobrīd daudzu valstu policijas dienesti un citas likuma un kārtības sargājošas iestādes visiem spēkiem pūlas atrast Keitlīnu Loku. Kailija Loka un viceprezidents Toms Loks ir neizsakāmi pateicīgi par šo izmeklētāju un privātpersonu pūliņiem. Tomēr šorīt mēs nevēlamies apspriest ar izmeklēšanu saistītus jautājumus. īss klusuma brīdis. Šodien Kailija vēlētos uzrunāt cilvēkus, pie kuriem patlaban atrodas viņas meita. Pēc tam viņa sniegs intervijas. Presei atvēlēta pusotra stunda, pēc tam Kailijai jādodas uz personisku tikšanos ar Viltšīras policijas pārvaldes priekšnieku un Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas un FIB pārstāvjiem. Vēlreiz pateicamies par to, ka šodien esat ar mums!
Kailija brīdi klusē, saņemdamās pirms grūtā publikas aizkustināšanas uzdevuma. Cinismu viņa jūt nekļūdīgi. Acīmredzot profesionāla trauma. Viņa noņem saulesbrilles. Acis ir apsarkušas, un uzreiz ir redzams, ka no sava kosmētikas arsenāla viņa izmantojusi tikai pūderslotiņu. Viņas sejas vaibsti visiem ir labi pazīstami. Manas meitiņas nolaupītāji! Es nezinu, kas jūs esat, nezinu, ko jūs gribat, bet es jūs lūdzu: nenodariet viņai pāri! Kailijas balss dreb. Padomājiet katrs par savu māti, par savu sievu vai māsu! Kā jūs justos, ja Keitlīnas vietā būtu viņa? Ko jūs teiktu viņu nolaupītājiem? Jūs teiktu to pašu: lūdzu, lūdzu, nedariet pāri manam vismīļākajam cilvēkam! Lūdzu, atlaidiet viņu brīvībā! Aktrisei priekšā uz galda nav nekādu piezīmju, tikai viena papīra lapa un pildspalva. Viņa nodur galvu un raugās baltajā lapā raugās ļoti, ļoti ilgi.
Tad viņa paceļ galvu. Viņas acis lūkojas tieši kamerā, tieši uz ciniskajiem žurnālistiem, un tās ir pilnas asaru. Manai Keitlīnai ir zelta sirds. Viņa ir pati mīļākā, sirsnīgākā, brīnišķīgākā meita, labākas mātei nevar būt. Viņai priekšā ir visa dzīve. Pusgadsimts nākotnes. Viņai ir tiesības satikt savu sapņu vīrieti un iemīlēties, nodibināt ģimeni un izaudzināt bērnus, turēt klēpī mazbērnus un zināt, ka viņa ar savu klātbūtni un veikumu ir palīdzējusi pasaulei kļūt labākai. Lūdzu, neatņemiet viņai to visu! Neatņemiet visu šo mīlestību, ko viņa spēj dot, neatņemiet viņai sapņus, neatņemiet nākotni! Kailija aši nosusina asaru, kas rit viņai pa vaigu. Es ar lielāko prieku atdotu visu, kas man ir, lai tikai meitiņa atgrieztos pie manis. Un es esmu gatava to darīt. Viņa apgriež otrādi papīra lapu un paceļ to pret kamerām. Šis ir mana bankas konta izraksts. Man ir paveicies. Manā kontā atrodas desmit miljoni dolāru. Es apsolu, ka atdošu tos jums, lai kas arī jūs esat. Atdošu visu, kas man ir, visu, ko es varu savākt. Ja jūs man par to atdosiet manu bērnu, sveiku un veselu. Viņa piemiedz acis, un seja kļūst skarbāka. Taču ziniet: es esmu gatava atdot šo naudu jebkuram, kurš aizvedīs pie jums policiju vai citus izmeklētājus, jebkuram, kas spēs izraut Keitlīnu no jūsu nagiem un panāks, ka jūs un ikkatrs jūsu līdzdalībnieks stājas tiesas priekšā.
Kailija ilgi, lēni izelpo, un viņas pleci, liekas, vairs nav tik saspringti. Viņa ar žestu norāda uz plecīgo milzi, kas sēž viņai blakus.
- Šo vīru sauc Džošs Gorens. Viņa uzliek uz tā masīvā delma trīcošu rociņu. Džošs ir Amerikas vislabākais privātdetektīvs un noziedznieku ķērājs. Sakot šos uzmundrinošos vārdus, sievietes balss kļūst stingrāka. Viņš ir bijušais ASV Gaisa spēku īpašo operāciju desantnieku majors. No šī brīža viņš strādās tikai manā uzdevumā un visus savus spēkus veltīs tam, lai mana meita neskarta atgrieztos mājās.
Gorens paceļ lielu pirkstu un ar to iebaksta tieši tuvākās kameras objektīvā.
- Man ir kas sakāms tiem, pie kuriem šobrīd atrodas Keitlīna: lūdzami, ņemiet to naudu, ko kundze jums piesola, un atdodiet viņas meitu. Kailija Loka ir izteikusi godīgu piedāvājumu. Viņa ir pati nopietnība. Tad Amerikas labākais privātdetektīvs paskatās apkārt, paceļ acis pret griestiem un turpina: Lūdzu, pieņemiet šo piedāvājumu. Ja jūs to nedarīsiet, jums būs rūgti jānožēlo. Ļoti rūgti jānožēlo jo tad es ieradīšos pie jums un pats atņemšu jums Keitlīnu.
89
Megana pūlas aizmirst to, ka viņa ir prasti atstādināta no Lokās lietas, un sakopo visu uzmanību uz sudraba piekariņu, ko viņai delnā nupat ir ielicis Džimijs Dokerijs. Līdz šim tas karājās kaklā Tonijam Neiloram, pazudušajam blandoņam, kura meklēšanu Tompkinsa uzgrūda viņai tieši tajā brīdī, kad viss pārējais kļuva arvien interesantāks.
Lēto piekariņu policijā nogādāja kāds, kurš bija izgājis paskriet Solsberijas līdzenumā; kriminālpārvaldes atradumu apkārtrakstā tas bija nonācis, pateicoties gravējumam otrā pusē: "Daudz laimes dzimšanas dienā T. Mīļi Nata X." Džimijs bija ievērojis, ka tieši tāds piekariņš Tonijam ir kaklā tajā stacijā uzņemtajā fotogrāfijā, kur viņš bija kopā ar māsu. Un, lai vairs nepaliktu nekādu šaubu, Natālija Neilora nupat bija apstiprinājusi, ka tā ir bijusi viņas dāvana brālim Tonijam.