- Manuprāt, jāmet miers. Bet bija vērts pamēģināt.
- Kā teiksiet. Sadabūšu kaut ko uzkodām un iemānīšu viņas būros, de Veils atbild.
- Labi. Kamēr putnu saimnieks apiet apkārt mašīnai, lai no hermētiski noslēgtās sviestmaižu kārbas izķeksētu beigtu peli vai ko tamlīdzīgu, Džimijs skatās datora ekrānā. Tas ar GPS palīdzību reģistrējis putnu lidojumu, attēlojot to uz koordinātu režģa. Taču šīs līnijas ir jocīgas, tās ved bezmaz taisni šurpu turpu pa lauku; it kā putni tur būtu aruši vai pļāvuši zālīti.
Paga. Tas ir pārāk savādi. Kāpēc putni tā uzvedās? Viņš izkāpj ārā un pieiet pie savas mašīnas. Rakņājas pa bagāžnieku, sadabū dažus tukšus lietisko pierādījumu maisiņus un pārrāpjas pāri žogam. Aiziet iepretim tai vietai, kur tītarlijas joprojām knābā, un sāk vākt paraugus. Augsnes paraugus.
Tas ir diezgan drosmīgs pieņēmums, taču, ja viņš ir uzminējis pareizi, putni tomēr ir atraduši Tonija Neilora mirstīgās atliekas.
Pazudušā līķis ir kaut kā pārstrādāts viendabīgā masā un kā mēslojums izkaisīts klajā laukā.
97
Megana noliek uz galdiņa divas vīna glāzes. Šis bārs ir diezgan šizofrēnisks iestādījums. Pa pusei bistro, pa pusei krogs veco laiku stilā. Krabju pīrāgi un domino. Rukolas salāti un cūkgaļas ribiņas.
- Paldies. Gideons pavelk glāzi uz savu pusi, taču nedzer. Viņam nedod mieru domas. Viņš grib tās izteikt skaļi. Atcerieties kad jūs atbraucāt pie manis uz tēva namu, es jums teicu, ka, manuprāt, viņš padarīja sev galu tās slepenās organizācijas dēļ Svētajo Kalpu ģildes dēļ?
Megana piesardzīgi pamāj ar galvu: viņa baidās par Gideona psihisko līdzsvaru un negrib viņu traumēt. Jā, atceros. Jūs teicāt, ka viņš šo slepeno organizāciju pieminējis savās dienasgrāmatās.
Gideons mana policistes skepsi. Vai jūs domājat, ka es esmu salauzies prātā? Ka tēva zaudējums man ir pārāk liela trauma un es vairs neesmu ņemams par pilnu?
- Nē. Megana grib izrādīt līdzjūtību. Jūs noteikti neesat jucis. Tomēr es domāju, ka jums nācies pārdzīvot daudz stresa. Viņa pieliecas tuvāk un runā klusi: Gideon, ļoti iespējams, ka jūsu tēvs tiešām bija kādas slepenas organizācijas loceklis, taču es nedomāju, ka tam varētu būt kāds sakars ar viņa nāvi. Ak mūžs, cik nepatīkama ir šī saruna! Man ļoti žēl to sacīt, taču mana pieredze liecina, ka cilvēki izdara pašnāvību ļoti personisku iemeslu pēc, nevis saistībā ar dalību kaut kādos privātos klubos.
Gideons purina galvu un nervozi stumda glāzi pa galdu. Arī tas cilvēks, kurš ielauzās mana tēva namā un pielaida tam uguni, bija no šīs grupas. Viņš pieliecas tuvāk. Un runa nebūt nav par skautu pulciņu. Tā ir patiešām nejauka organizācija.
Megana pārslēdzas uz oficiālāku pratināšanas režīmu. Jūs tam ticat, taču pierādījumu jums nav, vai man ir taisnība?
- Es to zinu, Gideons atbild un pieliek dūri pie krūtīm. Es zinu, vienkārši zinu.
- Likuma priekšā ar to ir par maz. Megana redz, ka Gideonu viņas vārdi aizskar, taču, ja viņš sevi maldinās, no tā nekāda labuma nebūs. Vai jums nešķiet, ka, gadījumā ja jūsu tēvs būtu tādā biedrībā, tik ciešā brālībā, kāds no tās šodien būtu ieradies parādīt viņam pēdējo godu? Taču neviena nebija, tikai jūs un es.
Šī ir sevišķi sāpīga piezīme. Varbūt viņi nezināja. Avīzēs par to nebija rakstīts. Tad viņam ienāk prātā labāka doma: Varbūt viņi tīšuprāt neieradās. Meganai tiek veltīts salts skatiens. Varbūt viņi nojauta, ka tur būs policija.
Megana ļoti labi saprot, kas ar šo aizrādījumu patiesībā domāts. Ne jau tikai tādēļ es atbraucu.
- Nē, nē, protams. Gideons attopas, ka atļāvies būt dzēlīgs. Piedodiet! Viņš beidzot iedzer malku no savas glāzes. Skābi āboli. Šobrīd viņam nekas negaršo un nepatīk.
- Pie manis aizvakar bija vīrs no remontnieku firmas. Viņš teica, ka esot dzirdējis par ugunsgrēku un gribot palīdzēt man visu savest kārtībā. Apgalvoja, ka mans tēvs esot mēdzis viņu nolīgt, tādēļ es viņu ielaidu, lai novērtē postījumus. Tad atklājās, ka viņš otrajā stāvā ložņā pa tēva mantām.
Megana noliek savu glāzi. Vai viņš kaut ko paņēma?
- Nepaspēja. Bet es viņu uzgāju tēva personiskajā istabā rakņājamies pie tām dienasgrāmatām, kuras es jums rādīju.
Megana nesaprot. Jūsu tēva personiskajā istabā? Tas ir, viņa guļamistabā?
- Nē, blakusistabā. Viņš tur ir izbūvējis sev slepenu kambari. Tur glabājās visas viņa dienasgrāmatas. Nezinātājs to nevarētu atrast, bet es biju aizmirsis aizvērt durvis.
Varbūt viņš nejauši ielaidis mājā kādu blēdi, Megana prāto, vai vēl vienu kramplauzi, kas grib noskaidrot, kādas vērtīgas lietas tur var pievākt. Tas remontnieks vai jūs noskaidrojāt, kā viņu sauc?
- Smitsens. Deivs Smitsens.
Megana izvelk no somas pildspalvu un pieraksta šo vārdu uz alus glāzes paliktņa. Vai lai noskaidroju, kas viņš patiesībā ir?
- Nav vajadzības. Es jau pie viņa biju, viņš tiešām ir būvuzņēmējs. Es viņam skaidri un gaiši noprasīju, vai viņš kopā ar manu tēvu ir bijis Ģildes loceklis. Viņš liedzās.
Megana ilgi skatās uz pārgurušo un bēdu sagrauzto vīrieti, kas sēž viņai iepretim. Slepeni kambari. Mistiskas sektas. Būvuzņēmēji, kurus viņš notur par laupītājiem. Slims, nav vārdam vietas. Paranoja. Nebūs brīnums, ja izrādīsies, ka viņam ir posttraumatiskā stresa sindroms.
- Gideon, es domāju, ka jums šobrīd viss rādās pārāk dramatiskās krāsās. Jūs esat ļoti daudz pārdzīvojis, un paies kāds laiks, līdz spēsiet mierīgi domāt par tēva nāvi, ielaušanos un uzbrukumu. Kad mēs būsim kādu arestējuši, jums kļūs vieglāk; cerēsim, ka tas būs drīz. Mēs analizējam to telefona fotogrāfiju, kuru jūs man iedevāt, un ievācam ziņas no mūsu ziņu avotiem ielās.
Gideons pamāj ar galvu. Megana redz, ka ar pateikto vēl nav diezgan. Mēs to visu uztveram nopietni. Goda vārds.
- Nē, neuztverat vis! viņš atcērt. Mans tēvs izdarīja pašnāvību kaut kādu šīs grupas izrīcību dēļ. Viņi dara kaut ko briesmīgu. Un jūs to it nemaz neuztverat nopietni. Jūs interesē tikai tas nolāpītais ielaušanās gadījums un vēl droši vien arī noziegumu statistika. Viņš vienā paņēmienā izdzer atlikušo vīnu un pieceļas. Paldies par šo uzaicinājumu un par to, ka atbraucāt. Es došos prom. Man vajag mazliet svaiga gaisa. Gribu pabūt viens.
98
Braukdama atpakaļ uz Devaizesu, Megana pārdomā Gideona sacīto. Nav šaubu, ka viņa bailēm un paranojai nav nekāda pamata. Vienkārši stress izsitis profesora Čeisa dēlu no līdzsvara.
Kad viņa atkal apsēžas pie sava rakstāmgalda, viņai jau ir radies pavisam vienkāršs plāns, kā atbrīvoties no jebkādām šaubām šajā sakarā, pierādot, ka visi Čeisa dramatiskie apgalvojumi ir tikai pārkairinātas fantāzijas auglis.
Viņa paņem klausuli un ar noderīgu pazīšanos tīkla palīdzību dabū Solsberijas rajona slimnīcas hematoloģijas nodaļas vadītājas profesores Lilianas Kūperes telefona numuru. Profesore ir kādas viņas paziņas laba draudzene. Megana piezvana un izlūdzas, lai ārste sameklē asins analīzes, kas Gideonam slimnīcā tika veiktas pēc ugunsgrēka.
- Rezultāti ir negatīvi. Nav pilnīgi nekādu patoloģiju. Šis cilvēks ir veselāks par veselu. Profesore bez pārliekas ieinteresētības pēta Gideona medicīniskos datus. Un vispār, spriežot pēc šīm piezīmēm, Gideons Čeiss kopš bērnības ne ar ko nav slimojis. Tad viņa apklust un klusē ilgi. Var dzirdēt datora taustiņu klaboņu. Hm, patiesībā es īsti nezinu, vai tam, ko es lasu, var ticēt. Viņas balss pauž pārsteigumu. Izskatās, ka bērnībā viņam noteikta nepareiza diagnoze. Te rakstīts, ka viņam esot bijusi HLL hroniska limfātiska leikēmija.