- Un Timberlends?
- Var gadīties, ka viņš neatbilda kritērijiem un tādēļ arī tika nogalināts. Varbūt viņš aizstāvēja Keitlīnu. Tēloja bruņinieku.
- Bet prasība pēc izpirkuma? Džimijs atkal pavicina savu trumpi.
Megana bungo pa rakstāmgalda malu. Nagi sitas pret koku kā izsalkuša dzeņa knābis. Pagaidi, izpirkumu uz brīdi atstāsim pie malas. Man vēl nav pilnīgas skaidrības par visu to, kas saistīts ar vietu.
Pēc Džimija domām, arī šie prātojumi ir tikpat neapmierinoši. Ak tad Stounhendžā. Labi, lai būtu! Saki man, lūdzama, kā šis kults tur var veikt savas rituālās slepkavības? Tur garām ved divas svarīgas šosejas. Diendienā mudž tūristi. To apsargā divdesmit četras stundas diennaktī.
- Bet ja nu tajā ir iesaistīti Stounhendžas apsardzes darbinieki? Meganai iemirdzas acis.
Džimijs brīdi pārdomā šādu varbūtību. Jā, tad viss uzreiz izskatās drusciņ citādi. Sems Grābs strādāja Stounhendžas apsardzē. Es dzirdēju, ka viņš kopš nolaupīšanas un slepkavības vairs nav redzēts.
- Nopietni?
- Tā es kafetērijā dzirdēju. Un atceries: viņš bija sēdējis par ielaušanos un miesas bojājumiem.
Meganai ir radusies iedvesma strādāt tālāk. Tātad, ja Grābs un vēl citi apsardzes darbinieki ir kulta sekotāji, viņi var izgādāt, lai viņu ticības brāļi var tikt Stounhendžā, kad vien tiem labpatīk.
- Ļoti iespējams. Es sazināšos ar Kultūras mantojuma komiteju un noskaidrošu, kāda firma apsargā Stounhendžu. Tad papētīšu Graba darba grafikus. Kas zina, varbūt viņš mums ir visai slimīgs zēns un bieži nenāk uz darbu. Vai varbūt šī ir vienīgā diena desmit gadu laikā…
Megana klausās pavisam izklaidīgi. Labi. Gaiša doma. Pamēģini.
Džimijs viņai ir aizdevis citu ideju. Stipri neordināru kaut ko tādu viņa savā līdzšinējā karjerā vēl nav darījusi. Varbūt ar to pašu šī lieta būs atrisināta vai arī viņu patrieks no darba uz visiem laikiem.
111
Saķēdētām rokām, ar maisu galvā čurnēdams Pūķa furgona aizmugurē, Gideons pūlas tikt skaidrībā par to, kā viņi dodas atpakaļ uz Templi. Nav šaubu, ka pēc izbraukšanas pa vārtiem
Pūķis nogriezās uz rietumiem un pa B-3081 ceļu brauca uz Karaļa Džona tavernas pusi.
Gideons uzkārpās sēdus un lēš virzienus atkarībā no tā, uz kuru pusi viņu svaida. Rāviens pa kreisi liecina, ka Pūķis nogriezies pa labi, tātad viņi, jādomā, jau ir Šaftsberijā un patlaban ripina uz Džilingemas un Vorminsteres pusi.
Brauciena pēdējais posms ir visrāmākais. Garām vien izretis aizrūcina pa kādai mašīnai. Spriežot pēc niecīgā ātruma un kratīšanās, viņi brauc pa lauku. Gideons apveļas un paliek guļam; pēc dažām minūtēm auto apstājas un tiek atvērtas aizmugures durvis.
Trīs vai varbūt četri vīri izķeksē viņu ārā un nesaudzīgi aizvelk pa cieto zemi. Viņu ieved dzestrā, slēgtā telpā: no sienām atbalsojas soļu duna. Viņa priekšā tiek atslēgtas durvis. Troksnis pieņemas spēkā: tusnīšana, kaut kas tiek stumdīts, kaut kas smags slīd pa zemi.
- Ātrāk! kāds uzkliedz.
Viņu saņem aiz pakauša, piespiež noliekties, stumj uz priekšu. Pieskata, lai viņš pret kaut ko neapdauza galvu. Aizmugurē atkal dzirdama tusnīšana un rīboņa. Vismaz minūti neviens nebilst ne vārda. To ir grūti izturēt: šis klusums dzen viņu ārprātā, liekas, tas ir indīgs.
Pēdīgi atskan Pūķa balss: Tev priekšā ir pakāpieni. Skaties, ka nepakrīti. Viņa balsī skan neslēpta ironija.
Kāpdams lejā, Gideons dzird soļus un to atbalsis gan priekšā, gan aizmugurē. Pakāpieni ir masīvi, biezs akmens lielā telpā, skaņa paliek neabsorbēta. Pakāpienu ir tieši divdesmit.
Kāpiens beidzas; divi pāri roku sagrābj viņu aiz elkoņiem un gandrīz trīsdesmit sekundes straujā solī ved uz priekšu.
- Atkal pakāpieni! tikpat ironisks brīdinājums.
Vēl divdesmit.
Labi zināma smarža viņš ir dziļi zem zemes. Gideons pazīst zemes smārdus: kūdra, kaļķis, mitrums, smilšakmens, krams, mitra dzelzs, pelējums. Tas viss viņa izkoptajām arheologa maņām ir kā izteiksmīgas parfīma notis.
Vedēju rokas viņu aptur. No pārkarsušās galvas tiek noņemts maiss. Lāpu gaisma. Viņš atrodas Tempļa dzīlēs. Šeit viņš vēl nav bijis. Visi, kas stāv viņam apkārt, ir tērpušies apmetņos, seju paslēpuši zem kapuces. Acīmredzot tādēļ pirms kāpšanas lejup bija tas nesaprotamais vilcināšanās brīdis.
Izģērbiet un sagatavojiet! Pūķa balss ir skarba un salta kā akmens. Gideons pūlas nedomāt par to, kas viņu gaida, un nodarbina prātu, likdams tam veidot priekšstatu par apkārtni. Liela pazemes telpa klajā laukā stundu ilga brauciena galā. Aptuveni trīsdesmit jūdzes no Karaliskās Tolardas. Visticamāk, ziemeļu virzienā, varbūt nedaudz uz ziemeļrietumiem.
Pūķis, pieliekdamies tuvāk, izjauc rēķinus; Gideonam sejā iesitas viņa siltā, skāņā elpa. Tagad klausies! Es tev iemācīšu, kā jāatbild Meistaram iesvaidīšanas rituālā. Neapkauno mani ar saputrošanos! Un atceries: tavu prātu un ķermeni gaida lielas mokas. Ja tu tiešām no sirds vēlies kalpot Svētajiem, tad paliksi dzīvs. Viņš smaida. Ja ne, tad nepaliksi.
112
Hematoloģijas profesorei Lilianai Kūperei pie jostas iepīkstas peidžers. Profesore to noāķē, izlasa sekretāres atsūtīto ziņu un klusībā nolādas. "PIE JUMS DETEKT. INSPEKTORE BEIKERE."
Ar to pašu darbadiena ir kļuvusi vēl garāka. Vannai un auksta baltvīna glāzei nāksies pagaidīt. Iedama pa slimnīcas līčloču gaiteņiem atpakaļ uz savu kabinetu, viņa domā: detektīvinspektori parasti nemēdz uzrasties bez iepriekšēja brīdinājuma. Tā notiek tikai tad, ja ir nepatikšanas. Un nepatikšanas tiešām varētu būt viņa ir rīkojusies neētiski. Atklādama šai detektīvinspektorei konfidenciālu informāciju, viņa ir pārkāpusi gan slimnīcas iekšējos noteikumus, gan neskaitāmus Personas datu aizsardzības likuma punktus.
- Megana Beikere. Atvainojiet, ka ierados nebrīdinājusi. Policiste, kas ir sēdējusi pie viņas kabineta durvīm, sprigani pieceļas un sniedz roku.
- Tas nekas, Kūpere atsaucas. Lūdzu, nāciet iekšā. Kā varu būt noderīga? Sirds viņai krūtīs dun kā bungas.
Megana apsēžas galda malā un atver kapučīno krāsas Padovano somu, ko Ādams viņai pirms trim gadiem nopirka Itālijā. Saistībā ar to pašu. Ar Gideonu Čeisu.
Izņēmusi no somas papīra lapiņu, viņa pasniedz to profesorei.
Kūpere pārlaiž tai acis. Es neko nesaprotu. Kas ir šie cilvēki?
Megana uzbur savu vislaipnāko smaidu. Man vajadzīga jūsu palīdzība. Vēl tikai šoreiz. Lūdzu, sameklējiet datus par visu šo cilvēku veselības stāvokli! Viņu slimības vēstures un ģimenes ārstu dokumentus.
Profesore ir šokēta. Viņa atliecas tālāk no šīs papīra lapas, it kā tā būtu nokaitēta līdz baltkvēlei.
- Inspektores kundze, man arī pirmajā reizē nevajadzēja jums palīdzēt. Es nekādā ziņā neatkārtošu šo kļūdu vēl piecas reizes!
- Piecas ari nemaz nevajag. Megana skatās tēraudpelēkām acīm. Sarakstā ir četri cilvēki. Un lielāka kļūda būs, ja jūs nepalīdzēsiet. Viņa pavirzās uz priekšu un apmetas uz pašas krēsla maliņas. Pirmais šajā sarakstā ir Nateniels Čeiss, tā paša Gideona Čeisa tēvs. Mums ir pamats uzskatīt, ka Semam Grabam, Deividam Smitsenam un Metam Atlijam varētu būt zināma saistība ar Nateniela nāvi un arī citām lietām, kas patlaban atrodas izmeklēšanā. Grābs šodien nav ieradies darbā, mēs esam saņēmuši atļauju viņu aizturēt. Vienīgais, ko man vajag zināt par viņu un par trim pārējiem, ir tas, vai viņiem patlaban vai pagātnē nav bijušas nopietnas veselības problēmas. Tas arī viss.