Выбрать главу

-    Jā, inspektore Beikere. Priekšnieks nozibina zobus ievin­grinātā politiķa smaidā un pamāj uz krēslu. Apsēdieties, lūdzu! Tad viņš beidzot paskatās uz Tompkinsu. Viss ir kār­tībā, Džūda, nebaidieties!

-      Man prieks to dzirdēt, ser. Es no jūsu asistentes sapratu, ka saruna ir neatliekama un svarīga, un nolēmu, ka tādā gadī­jumā man derētu atnākt līdzi. Negaidīdama uzaicinājumu, viņa apsēžas blakus Meganai.

Hants nepievērš viņai uzmanību un pagriežas pret savu vietnieku. Gregs Dokerijs pievērš Meganai ciešu skatienu. Mēs nupat uzzinājām, ka Iekšlietu ministrija drīz publicēs savu ikgadējo pārskatu. Viņš runā drūmi, kā sacīdams kapa runu. Un Viltšīras policijas pārvaldei tur būs veltīti ārkārtīgi kritiski izteikumi. Jo sevišķi attiecībā uz to, kā mēs strādājam jeb, pēc viņu domām, nestrādājam pie ieilgušām krimināllietām. Tādēļ mums jārīkojas pirmajiem, lai atvairītu pārmetumus. Viņš sāji pasmaida. Jums, Beikere, tas ir iepriecinošs jaunums. Ar šo pašu bridi jūs vadāt mūsu jauno operatīvo grupu "Atvilktnes lie­tas". Ja jūsu darbs būs sekmīgs, proti, ja jums izdosies novērst iespējamo kritiku, tad jūs tiksiet paātrinātā kārtībā iecelta par galveno inspektori. Apsveicu. Viņš pieceļas un pasniedzas pāri galdam, lai paspiestu Meganai roku.

Megana ir pārsteigta un apjukusi. Paldies, ser. Viņa piece­ļas un satver pasniegto plaukstu.

-     Kad Beikerei jāķeras pie šiem pienākumiem? Tompkinsa salti noprasa. Es negrasos apšaubīt jūsu lēmumus, taču mums katastrofāli trūkst resursu. Inspektore Beikere strādā pie Lokās lietas, un viņai ir darba pilnas rokas, ieskaitot jaunu slepkavību. Šis mums tik tiešām ir ļoti noslogots periods.

-     Beikerei pie jaunajiem pienākumiem jāķeras tūlīt pat, skābi atbild Hants. Darba nekad netrūks, Džūda. Vienmēr atra­dīsies kāds iemesls neko nemainīt. Mēs norīkosim kādu, kurš pārņems inspektores Beikeres lietas.

-     Megana, tā ir jūsu lielā iespēja, viņa vietnieks velk līdzi meldiņu. Jums par to vajadzētu priecāties. Jāstrādā būs Svindonā. Šodien pat atbrīvojiet savu darba vietu un rīt no rīta ķerie­ties pie jaunajiem darbiem.

Megana ar grūtībām ievelk elpu. Ser, man ir maza meita, kas iet dārziņā Hartmūrā. Dodiet mazliet vairāk laika.

-     Nedošu, inspektore Beikere, Hants viņu pārtrauc un ieskatās pulkstenī. Mums laika nav. Jums tā ir liela veiksme. Fantastiska izdevība. Tagad ejiet un dariet, ko varat.

-      Klausos, ser. Megana ar pašcieņu pieceļas un aiziet; Džūda Tompkinsa viņai seko. Kad durvis ir aizvērušās, priekš­niece saņem viņu aiz rokas. Iesim atpakaļ pie manis. Mums jāparunā. Jūs esat gudra, Beikere, tomēr šoreiz ar jūsu gudrību būs par maz. Šādi norīkojumi no gaisa nekrīt. Ja šāda stratēģiska rīcība būtu plānota iepriekš, es par to būtu zinājusi.

Vairāk neko priekšniece nesaka, un viņas atgriežas tās kabi­netā un aizver durvis. Tad viņa pievērš Meganai apsūdzošu skatienu. Jūs grib dabūt no šejienes prom. Ar gaismas ātrumu. Ko jūs esat sastrādājusi? Vai tam ir kāds sakars ar Džimiju? Vai jūs esat uzsākusi jauku romāniņu ar to rudo kājslauķi?

-     Nemūžam! Megana šausmās atsaucas.

-     Labi. Es jau domāju, ka jūs neesat tik stulba. Kas tad par lietu?

-     Tam nav nekāda sakara ar manu privāto dzīvi. Turklāt, kaut arī tas attiecas tikai uz mani, es atkal esmu kopā ar savu bijušo vīru.

-     Tad apgaismojiet mani! Sasodīts, ar ko tad tas ir saistīts?

Megana saspringti domā. Priekšniecei taisnība. Jaunais norī­kojums nav pakāpiens viņas karjerā, viņu vienkārši grib dabūt prom no šejienes.

Tompkinsa pat nemēģina apsēsties. Viņa skraida šurpu turpu pa kabinetu un dusmās bezmaz griež zobus. Mums nekad nav bijis tik daudz darba! Mums ir pašnāvība, divas slepkavības Neilors un Timberlends plus viceprezidenta meitas nolaupī­šana! Un tam visam pa vidu lielie priekšnieki man atņem inspek­tori! Viņa pienāk Meganai klāt. Domājiet, Beikere! Domājiet, līdz sapratīsiet, ko tādu dīvainu esat atradusi, kas ar jums ir atgadījies. Stāstiet! Vai jūsu izmeklēšanas lietās nav bijis kas tāds, ko jūs man esat noklusējusi? Domājiet! Man jāzina un jāzina nekavējoties!

126 piektdiena, 25. jŪnijs

Pēc nakts, kas pārlaista salmu cisās uz akmens kambara grīdas, Gideonam sāp visas maliņas. Ja Meistaram tā labpatīk, viņš, protams, var dēvēt Gideonu par pētnieku, taču Gideons pats lieliski saprot, kas viņš ir. Gūsteknis. Tāds pats gūsteknis kā bālā meitene, kuru viņš pamanīja, kad tika vests prom no Lielās zāles. Tā, kuru viņš savos iesvaidīšanas moku izraisītajos mur­gos noturēja par māti. Taču tā bija pazudusī meitene, par kuru raksta visas avīzes. Keitlīna Loka, ASV viceprezidenta meita. Ja viņš nemaldās, meitenei bija angļu draudziņš. Arī tas droši vien atrodas kaut kur tepat, ieslodzīts tādā pašā akmens būrī.

Atmiņā ataust kaut kas, ko viņš ir lasījis tēva grāmatā: iemū­rēšana. Senie briti šo paražu bija aizguvuši no grieķiem un romie­šiem. Noķeram nomaldījušos mierīgo iedzīvotāju, ieslogām viņu akmens būrī un nobadinām līdz nāvei. Svētajo Kalpi šo praksi izmantoja, lai šķīstītu upura ķermeni un liegtu prātam jebkādus redzamus vai dzirdamus stimulus.

Nabaga skuķēns. Viņa noteikti jūk prātā. Iespundēta tumšos, putekļainos akmens mūros, kur nespēj pakustēties un vispār neko nespēj iesākt. Elle zemes virsū. Viņš pieceļas un sāk staigāt pa savu kameru. Septiņi soļi garumā, trīs platumā. Salīdzinājumā ar sprostu, kurā noteikti ir ieslodzīta Keitlīna, šis acīmredzot ir luksusnumurs.

Viņš apsēžas salmos un iegrimst domās. Templis ir apļveida būve. Viņš lūko to iztēloties: Noeja, Arējā loka gaitenis, Lielā zāle, Šķīstīšanas zona, Meistara kambaris. Turpat ir vēl daži kambari. Kamera, kurā viņš sēž šobrīd. Gideons ir pārliecināts, ka, vado­ties pēc paša redzētā un pēc aprakstiem tēva dienasgrāmatās, viņš visu iztēlojas diezgan pareizi un nojauš, kur, visticamāk, atrodas Keitlīna.

Gideona zināšanās ir viens vienīgs robs.

Viņš nezina, kur atrodas izeja.

127

Atbraukusi pie vecākiem pakaļ Semijai, Megana turpat arī paliek pa nakti. Pēc paziņojuma par šo "paaugstinājumu darbā" un Tompkinsas pamodinātajām šaubām pēdējais, kas viņai būtu vajadzīgs, ir vakars kopā ar Ādamu un bijušā vīra nodoms virs­skaņas ātrumā atsākt normālu ģimenes dzīvi, izliekoties, ka nekas nejauks nav noticis.

Megana ieiet dušā un mēģina izvēdināt galvu. Tā ir pilna ar vakardienas raizēm. Gideons ir pazudis. Džimijs ir pazudis. Jāiz­rauj Semija no ierastās un pazīstamās vides un jāpārvācas uz Svindonu.

Viņa noslaukās un apģērbjas. Visu to jaunā darba padarīšanu Tompkinsa solīja nobremzēt. Padarīt cik necik kontrolējamu. Tomēr Megana stipri šaubās, vai viņas priekšniecei izdosies panākt, lai lielie bosi atsakās no sava lēmuma.

Viņas vecāki ir pabarojuši un saģērbuši Semiju, Megana patei­cas, iesēdina mazo mašīnā un ved uz dārziņu. Viņas prāts dar­bojas autopilota režīmā. Vakardienas pavērsiens satuvināja viņu ar Tompkinsu. Tik tuvas viņas vēl nekad nav bijušas. Megana pat saņēmās un uzticējās priekšniecei. Tompkinsa vēlējās dzir­dēt visu līdz pēdējam sīkumam, un Megana izstāstīja. Visu. Par Gideona Čeisa teorijām. Par to, ka pazuduši pierādījumi mies­nieka Meta Atlija saistībai ar ielaušanos Čeisa muižā. Visu, visu. Meganai par pārsteigumu un arī par atvieglojumu Tompkinsa nesmējās locīdamās.

Ievedusi Semiju dārziņā un noskūpstījusi, viņa piezvana uz pārvaldi un paziņo, ka šodien viņai ir jāiet pie ārsta un darbā viņa nebūs. Varbūt nebūs arī rīt. Brīdi skatās uz telefonu un tad mēģina sazvanīt vispirms Gideonu un pēc tam Džimiju. Ne viens, ne otrs neatbild. Gideona pazušana pilnīgi noteikti nevēsta neko labu. Megana pagriež auto par simt astoņdesmit grādiem un dodas uz Karalisko Tolardu.