Meistars nezina šifru, taču saprot, ka redz pats savu vārdu. Tas, ka Nateniels par viņu rakstījis tik iznīcinoši, Meistaru nepārsteidz. Toties tas ir vēl viens pierādījums, ka dienasgrāmatas patiešām ir bīstamas. Mēs ar tavu tēvu ne vienmēr bijām līdzīgos uzskatos. Un ne vienmēr viņam bija taisnība. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs cilvēks, tu pats zini. Taču tieši tādēļ ar viņu nebija viegli. Viņš nemēdza atkāpties no sava viedokļa. Meistars pieceļas un sāk lēni staigāt pa akmens kambari. Saki, lūdzams, vai tu piekriti viņa domām?
- Kādām?
- Par mani. Par brālību. Viņš droši vien par to ir rakstījis daudz un izvērsti. Par mūsu domstarpībām, jo sevišķi attiecībā uz rituāliem.
- Jā, viņš par to raksta, Gideons nevilcinādamies atbild. Un es ļoti labi zinu, ka tēvam ne vienmēr bija taisnība. Ilgus gadus mēs gandrīz nesarunājāmies. Tagad viņa vairs nav. Viņš domīgi apklust, tad ieskatās Meistaram tieši acīs. Es vēlos tikai vienu nodzīvot ilgu un slimību neapgrūtinātu mūžu. Esmu gatavs apliecināt savu uzticību Svētajiem un, ja jūs man palīdzēsiet, tad, bez šaubām, arī savu nesvārstīgo uzticību jums.
Meistars viņu apskauj. Tā bija pati labākā no visām iespējamām atbildēm. Gideons atbild apskāvienam, kaut daudz labprātāk būtu ietriecis šim cilvēkam sirdī nazi.
Meistars soli atkāpjas un lepni raugās viņā, turēdams aiz pleciem. Tagad ir mana kārta tevi apgaismot, atklāt tev noslēpumus, no kuriem tev aizrausies elpa.
130
Megana ir iegriezusies lielveikala autostāvvietā un nekāpj ārā no mašīnas.
Mājās nevar braukt un ari uz darbu nevar braukt. Viņa var vienīgi atkal un atkal acu priekšā redzēt šo acumirklīgo briesmīgo skatu: Ādams mersedesā blakus Atlijam. Tikpat šausmīgi kā pieķert viņu gultā ar citu sievieti. Vēl viens pretīgs, derdzīgs pierādījums viņa nodevībai un melīgumam.
Viņa domā par Semiju un nesaprot, kā šim cilvēkam pietiek nekaunības nākt pie viņām un tēlot paraugtēvu un paraugvīru, klusībā perinot visvisādas riebeklības. Klusībā piederot citai sievietei, citiem cilvēkiem tikai ne viņai un abu kopīgajam bērnam. Skumjas pārtop dusmās. Megana pietvīkst, āda kņud.
Pievakarē blakus viņas fordam apstājas vecs jaguārs. Tiek nolaists logs, un uzsauciens pieliek punktu Meganas dvēseles mokām. Kāpiet iekšā!
Nīkšana ir beigusies.
Džūda Tompkinsa pacietīgi noklausās Meganas stāstu par to, kā viņai sekojis Atlijs kopā ar viņas pašas vīru Ādamu. Tad piezvana uz satiksmes dienestu: jā, mersedesa reģistrētais īpašnieks tiešām ir Metjū Stīvens Atlijs no Tidvērtas. Es varu ievākt informāciju par jūsu vīra gaitām pēdējo stundu laikā, bet man noteikti būs jāatbild, kāpēc man tas jāzina.
- Nav vajadzīgs, Megana atbild. Es zinu, ka tas bija Ādams. Viņa grauž jau asiņainu nagu. Kāda es esmu stulbene. Biju iedomājusies, ka viņš ir atgriezies tāpēc, ka grib būt kopā ar mani un Semiju.
- Par to jūs varēsiet pavaimanāt vēlāk, paziņo priekšniece. Šobrīd jāizdomā, ko lai iesāk ar jūsu meitu. Pie kā viņu varētu atstāt, lai neradītu liekas aizdomas.
- Semija ir pie manas mammas, saka Megana. Es viņai piezvanīju un teicu, ka Ādams pret mani izturējās agresīvi. Mamma nelaidīs viņu iekšā, pat Semijai tuvumā neļaus pieiet. Arī tētis ir mājās, viss būs kārtībā.
- Labi. Es šorīt šo to pārbaudīju. Lieku reizi, katram gadījumam, lai būtu skaidrs, ka mēs neizdarām pārsteidzīgus secinājumus.
- Un?
Tompkinsa izņem no somas fotogrāfiju. Sems Eliots Grābs.
- Aizdomās turamais, jo viņa pirkstu nospiedumi bija uz tā folksvāgena furgoniņa. Megana paņem bildīti. Strādāja Stounhendžas apsardzē.
- Tieši tā, strādāja. Viņš ir miris. Atrasts Bātā. Izzvejots no Eivonas.
- Miris vardarbīgā nāvē?
- Vēl nav zināms, atbild Tompkinsa. Grābs un Stounhendžā. Vēl kaut kas kopīgs ar Timberlenda, Lokās un Čeisa lietām. Manai gaumei te ir daudz par daudz sakritību.
- Ko lai mēs ar to visu iesākam? Pie kā lai vēršamies?
- Tieši tas arī mani uztrauc. Tompkinsa uzmet viņai ļoti izteiksmīgu skatienu. Priekšniecība grib jūs dabūt prom no Devaizesas, vai ne? Lai jūs sēžat Svindonā, tālāk no grēka. Tas man liek domāt, ka uz tiem abiem nevar paļauties.
- Vai Džimijs Dokerijs ir atradies? Vai ir kādas ziņas par viņu?
- Kā caur zemi izkritis. Ne ziņas, ne miņas. Viņa pakasa pakausi. Varbūt ir vērts ar to visu iziet ārpus pārvaldes? Aprunāties ar to Londonas puisi, Bārniju Gibsonu?
Šī ideja Meganai ir negaidīta. Viņš domās, ka jums visi nav mājās.
- Pati zinu, Tompkinsa novīpsnā. Tādēļ ar viņu runāsiet jūs, nevis es.
131
Meistars ved Gideonu pa Tempļa kambaru labirintu. Paceldams rokas, norāda uz smalki apstrādātajām akmens sienām un griestiem. Šos akmeņus mūsu priekšteči meklēja tuvu un tālu. Katrs no tiem ir rūpīgi izraudzīts un apstrādāts. Tas, cik precīzi strādāja senie celtnieki, ir vienkārši neticami. Katrs bluķis ir saņēmis Svētajo svētību. Divi miljoni savstarpēji savienotu bluķu! Un tas viss neizmantojot javu!
Gideons garāmiedams paberzē roku gar gludo sienu. Līčloču gaitenis kļūst šaurāks, griesti arvien zemāki: viņi dodas lejup, tuvojas svētnīcas sirdij. Kāpēc šī būve pasaulei joprojām ir noslēpums?
Meistars smaida. Tāpēc, ka nav iemesla to meklēt. Par tās eksistenci neviens nezina, arheologi rok tikai Stounhendžā. Reizēm kaut kas tiek atrasts koka žogs paralēli Svētajiem, krematorija, mirušu kareivju kauli, seni cirvji un darbarīki. Ar to pašu zinātnieki savu apetīti ir apmierinājuši.
- Bet ir vēl un vēl?
- Jā, pārpārēm, Meistars atbild. Ne tikai mūsu Templis, arī citas svētvietas; tās visas ir saistītas un savienotas, svētītas un pasargātas. Un ne tikai Anglijā. Visā pasaulē.
Cik daudz nezināmā! Gideonam gandrīz noreibst galva. Viņam ir simtiem jautājumu.
- Nāc! Meistars mudina viņu iet tālāk. Templi un Stounhendžu būvēja vairāk nekā divus gadsimtus, un celtniecībā piedalījās vairāk nekā simttūkstoš cilvēku. Meistars viņam pa priekšu iet pa spirālveida labirintu. Bez mašīnu palīdzības cēla no zemes ārā akmeņus, ar primitīvām koka ragavām un rokām vilka gigantiskus smagumus simtiem jūdžu tālu, reizēm šķērsojot dziļas upes. Sastatnes bija no baļķiem, virves un trīši no zāles stiebriem, koku mizām un vīteņaugiem. Senie celtnieki izveidoja funkcionējošu un caurcaurēm oriģinālu kanalizācijas sistēmu, kas joprojām darbojas nevainojami. Teknes ved cauri līdzenumam uz Templi, kur pazemes straumes krīt dziļās kaļķa bedrēs. Viņš pastiepjas un pieskaras caurumam kādā smilšakmens bluķī. Aizvēsturiski gaisa pievadi nodrošina vienmērīgu skābekļa plūsmu. Reizē šīs vertikālās atveres ir saistītas arī ar zvaigznēm: tās ir orientētas atbilstoši noteiktām zvaigznēm un zvaigznājiem. Templis ir saulgriežu un saulstāvju pulkstenis, ar tā palīdzību mēs tāpat kā mūsu senči sekojam kalendārajām norisēm.