Выбрать главу

Gandrīz visu.

Pāri laukiem pūš viegls vējš. Meistars izstiepj rokas un tver Svētajo enerģiju. No šī brīža viss būs atkarīgs no precizitātes. No precizitātes, saskaņotības un dievu gribas.

133

Keitlīna savu mūžu nav lūgusi Dievu. Viņas tēvs ir no asi­milējušos ebreju ģimenes un māte no kaut kādiem protestan­tiem, kuri reliģijai pievērš tik maz uzmanības, ka viņa tikpat labi varētu būt ari ateiste.

Viņas ģimene no sākta gala ir ticējusi vienīgi skaistumam, labestībai un laipnībai. Nedari citiem to, ko tu negribi, lai dara tev. Šāda audzināšana nepavisam nesagatavo cilvēku kļūšanai par ķīlnieku, iesprostošanai akmens būrī un badināšanai. Te viņa nīkst kopš tās dienas, kad ne pa jokam nodarīja sev pāri un viņu pār­veda uz šejieni. Uz akmens caurumu, kas pilns ar atmiņu putām. Keitlīna tās jūt, viņa stāv kā iespiesta starp diviem matračiem.

Viņa aizver acis un mēģina lūgt Dievu. Galva ir pilna ar tik sīvām, kodīgām bailēm, ka viņa nespēj noformulēt nevienu pašu mēmu lūgumu vienam vai visiem garīgajiem glābējiem. Pirmo reizi visā ieslodzījuma laikā viņa sāk raudāt.

134

Precīzi pulksten divdesmitos Megana kopā ar savu priekšnieci ieiet Bārnija Gibsona pagaidu kabinetā. Gibsonu un tā operatīvo pakalpiņu Stjuartu Villisu viņa iepriekšējo reizi redzēja pirms sešām dienām, taču tagad abi izskatās desmit gadus vecāki. Bez­galīgi garas darbdienas, bezmiega naktis un stress acīm redzami posta viņu veselību.

Tompkinsa saka ievadvārdus: Pirms nepilnas nedēļas šajā pašā telpā detektīvinspektore Beikere jums sacīja, ka, pēc viņas domām, Keitlīna Loka tika nolaupīta un Džeiks Timberlends nogalināts, atrodoties ceļā uz Stounhendžu. Pa šo laiku mēs esam ieguvuši informāciju, kas šo hipotēzi apstiprina. Un mēs uzskatām, ka zinām, kas par to ir atbildīgs. Lai cik neticami tas izklausās, ir nopietns pamats ticēt, ka Loku nolaupījuši sena pagānu kulta sekotāji.

Apšaubāmi, paziņo Villiss. No uzticamiem avotiem iegūtas ziņas liecina, ka Loku nolaupījis starptautisks noziedzīgs sindikāts. Jau ir izskanējusi prasība pēc izpirkuma maksas.

-     Ser, vai jūs, lūdzu, nevarētu uzklausīt arī citas versijas? Tompkinsa neatkāpjas. Tas, ko tūdaļ sacīs detektīvinspektore Beikere, izklausīsies negaidīti, taču varu jums apliecināt, ka šo versiju apstiprina nopietni, vērā ņemami netieši pierādījumi.

Gibsons sāk domāt, ka tomēr nevajadzēja piekrist šai konfi­denciālajai sarunai. Džūda, kāpēc jūs negājāt pie Džona Roulendsa vai pie jūsu tiešā priekšnieka?

Tompkinsa lieliski saprot, cik plāns ir ledus, pa kuru viņa staigā. Ser, pastāv iespēja, ka noziegumā ir iesaistīti pārvaldes darbinieki. Jau ir cietuši lietiskie un elektroniskie pierādījumi. Pastāv risks, ka izmeklēšana tiek sabotēta no iekšpuses.

-     Tās ir ļoti nopietnas apsūdzības. Es jūsu dēļ nonāku sarež­ģītā situācijā.

-     Es to apzinos, ser. Un lūdzu mani atvainot. Taču, ņemot vērā visus apstākļus, es uzskatu, ka mums ir pamats un tiesības vērsties pie jums kā pie dienesta pakāpē augstākā ar pārvaldi nesaistītā policista, kurš vada šo nozīmīgo izmeklēšanu.

-     Es jūs sapratu. Tad viņš uzrunā Meganu: Un tātad, detektīvinspektore Beikere, ko jūs vēlaties sacīt?

Meganai ir pilnīgi skaidrs, ka viņai nebūs citas iespējas panākt, lai viņu uzklausa. Es izmeklēju ievērojama arheologa, visā pasaulē pazīstama Stounhendžas speciālista Nateniela Čeisa pašnāvības lietu. Izmeklēšanas gaitā profesora dēls Gideons informēja mani par tēva dienasgrāmatām, kurās rakstīts par sle­penu svēto akmeņu pielūdzēju kultu.

-     Druīdi? iejaucas Villiss.

-     Nē, ser. Šī organizācija ir senāka par druīdu kustību. Ja vajadzīgs salīdzinājums, varbūt ir pamats piesaukt brīvmūrnie­kus. Pēc visa spriežot, runa ir par senu, ar amatnieku ģildi sais­tītu ordeni, kas gadsimtu gaitā pulcinājis arvien vairāk sekotāju un ieguvis ievērojamu ietekmi sabiedrībā. Ak, viņa jau nožēlo savus vārdus. Ja Villiss vai Gibsons ir brīvmūrnieki, tad viņa tik­pat labi var beigt dzisināt muti. Ser, spriežot pēc Gideona Čeisa atrastajām šifrētajām dienasgrāmatām, kulta sekotāji iegūst no Stounhendžas akmeņiem savdabīgu svētību un aizsardzību un pateicībā periodiski mielo tos ar cilvēku upuriem.

Abi londonieši saskatās, viņu lūpas savelkas gaužām sājā smaidiņā. Atvainojiet, taču man ir ļoti grūti tam noticēt. Mūs­dienu Eiropā cilvēku upuri netiek nesti, saka Gibsons. Pat Amerikā, un viņiem tur ir papilnam visādu ekstrēmistu, pēdējo pārsimt gadu laikā ir droši zināms tikai par dažiem tādiem gadī­jumiem. Man tiešām nav viegli uztvert nopietni to, ko jūs man stāstāt.

-     Man arī tas nācās grūti, atbild Megana. Taču zināmi notikumi lika man pārskatīt savu viedokli.

-     Un tie būtu? Villiss nepacietīgi ieskatās pulkstenī.

-     Viss it kā riņķo ap Stounhendžu. Tā atrodas visu mūsu pēdējā laika nozīmīgāko izmeklēšanas lietu centrā. Stounhen­džas speciālists Nateniels Čeiss izdara pašnāvību. Loka un Tim­berlends pie šiem akmeņiem piedzīvo vardarbīgu uzbrukumu. Sems Grābs, viens no tiem, kurus mēs saistībā ar šo uzbrukumu vēlējāmies nopratināt, tiek atrasts miris Bātā. Viņš strādāja Stoun­hendžas apsardzes dienestā. Un tas viss notiek vasaras saul­griežos.

Gibsons izskatās tāds kā ieinteresēts. Vai varbūt uzjautrināts. Grūti pateikt. Ser, es sameklēju ziņas par Gideona Čeisa vese­lības stāvokli. Viņš man stāstīja, ka bērnībā viņam atklāts vēzis un akmeņi viņu izdziedinājuši. Dokumenti liecina, ka šis stāsts atbilst patiesībai.

Villiss savelk uzacis. Viņam tas viss izklausās pēc suņa mur­giem. Vai jūs man gribat sacīt, ka viņa veselības kartē rakstīts: vēzis izārstēts akmeņu aplī?

-     Nē, ser. Tur rakstīts, ka viņam bijis nedziedināms vēzis un ka pēc tam viņš atzīts par pilnīgi veselu. Bez paskaidroju­miem, jo nekāds izskaidrojums šim faktam vienkārši netika atrasts.

Gibsonam tas ir par traku, viņš nepacietīgi nopūšas. Gal­venā inspektore Tompkinsa teica, ka ir cietuši lietiskie pierādī­jumi. Kādi pierādījumi, un kā tie cietuši?

Megana saprot, ka londoniešu pacietība tūlīt būs izsīkusi. Viņa atbild, cik vien kodolīgi iespējams. Nateniela Čeisa mājā notika ielaušanās, un kramplauzis tai pielaida uguni, mājā viņš meklēja kaut ko vērtīgu. Mēs uzskatām, ka laupītājs bija iera­dies pēc slepenajām dienasgrāmatām, kurās profesors, kā mēs tagad zinām, rakstīja par Stounhendžu un ar to saistīto kultu. Profesora dēls Gideons ar mobilo telefonu nofotografēja kramp­lauzi. Mūsu datubāzē tika noskaidrots, ka tas ir kāds apkaimes iedzīvotājs. Pie mājas tika atrasti arī lietiskie pierādījumi: soma ar ielaušanās instrumentiem. Es nesen atklāju, ka visi šie pie­rādījumi pazuduši no noliktavas. No elektroniskās uzskaites sistēmas izdzēstas visas liecības, ka tādi jebkad bijuši; izdzēsta arī man pa elektronisko pastu atsūtītā ziņa, ka pēc fotogrāfijas atrasts aizdomās turamais. Visi šie faili ir iznīcināti.

Gibsons kaut ko pieraksta, tad paskatās uz Tompkinsu. Par šo mums pēc tam jāaprunājas un jāizdomā, kā šajā sakarā rīkoties.

Meganas priekšniece pamāj ar galvu.

Londonas policijas komandieris atliec muguru un pētoši rau­gās Meganā. Tas viss ir mērens vājprāts, taču šī sieviete atstāj profesionāles iespaidu, viņa nepavisam neizskatās pēc tādas, kas ļautos aušīgām iedomām. Gibsons zina, ka šobrīd inspekto­rei Beikerei patiesībā vajadzētu atrasties Svindonā, organizējot jaunās "atvilktnes lietu" vienības darbu. Nevis sēdēt te, savai priekšniecībai aiz muguras stāstot viņam visādas šausmas.