PIEKTĀ DALA
Mazā, jaukā Imbera Septiņas jūdzes no pilsētas! Aitas blēj te klusumā, Lauku dzīves jaukumā, Ak, brauksim turpu vasarā!
Nezināms autors
143 SVĒTDIENA, 27. JŪNIJS, ATJAUNOTNES DIENA 01:00
Uz melnā Ford Transit, kas brauc no Devaizesas uz dienvidiem pa tukšo A360 šoseju, ir zaļi burti AMP; priekšā plīvo sarkans karodziņš. Zem "Armijas mācību poligons" oficiālā logotipa rakstīts "Zinātniskās izpētes dienests".
Automobilī sēž seši cilvēki, visi ģērbušies košās ūdensdrošās jakās ar tādu pašu ģerboni. Katram kabatā ir laminēta apliecība un oficiāla atļauja veikt nakts dzīvnieku uzvedības novērošanu IPPT apkaimē, proti, ap Imberas poligona perimetra taku.
Megana raugās uz jaunajiem cīņubiedriem un gribot negribot izjūt cieņu. Apbrīnojami, kādas iespējas paveras, ja piesolītais honorārs ir desmit miljoni dolāru.
- Nav vārdam vietas, Džošs Gorens attrauc, sēdēdams atlokāmā sēdeklī viņai iepretim. Mīļumiņ Troj, paklanies!
Trojs Lintons paceļ acis no datora ekrāna, kas zalgo zaļganā zemūdens gaismā, un pasmaida jauku pieticīgu smaidu.
- Trojs ir mūsu kiberčempions, Gorens paskaidro. Pasaules labākais hakeris, viltotājs un atradējs. Dodiet viņam drusku laika, un jūs redzēsiet, ka virtuālajā pasaulē nav nekā tāda, ko viņš nevarētu atrast, nozagt vai pārveidot.
Megana un Džimijs kopā ar abiem amerikāņiem ir iesprūdījušies furgoniņa aizmugurē. Stūresvīru sauc Džejs, pēc visa spriežot, viņš ir anglis. Viņam blakus sēž Lūks, bijušais holandiešu kareivis, kurš kopā ar Džošu strādā jau aptuveni divus gadus.
- Tieši šobrīd Imberā nav plānoti lieli armijas manevri, tādēļ tur dislocētas pavisam nelielas militārās vienības, Gorens paskaidro. Ap šo laiku zaldātiņi gulēs vai nu savās, vai vietējo meiču gultiņās. Es domāju, ka mēs tur varēsim pārvietoties gluži netraucēti.
Pēc pusstundas brauciena furgoniņa priekšējie lukturi izgaismo brīdinājuma zīmi: ŠAUŠANAS POLIGONS, NEPIEDEROŠIEM IEEJA AIZLIEGTA.
Fords lēnītēm ripo uz priekšu, tad apstājas pie kādas pamestas zemnieku mājas. Džejs stūrē auto apkārt, lai no lielā ceļa to nevarētu redzēt.
- Labs ir, nokomandē Gorens. Uz priekšu!
Katrs no viņiem paķer pa mugursomai un žigli izklīst uz visām pusēm. Gorens ir apgādājis visus ar rācijām, kompasiem, nakts redzamības brillēm, kabatas lukturīšiem un, lai leģenda izskatītos ticama, arī ar fotoaparātiem un rakstāmlietām. Lintons pa ceļam ir ari nolasījis īsu lekciju par Imberas akmeņkuitalām, stirnām un āpšiem.
Viņi klusītēm virzās gar pamestajām ēkām, kuru tukšās logu un durvju ailas vairāk atgādina nevis Viltšīru, bet Kosovu. Skaisto kārniņu jumtu vietā ir uzsistas sarūsējušas skārda plāksnes. Tanku kāpurķēžu uzraktie puķudārzi pārtapuši dubļainā zampā. Tumsā vīd sarkani dzeltena zīme: BĪSTAMI! NEEKSPLODĒJUŠI SPRIDZEKĻI!
Džimijs un Megana saskaņā ar Gorena norādījumiem lēni un uzmanīgi iet pa Imberas drupām. Anglis Džejs tāpat virzās ziemeļu galā uz Litltonas augstienes pusi, pats Gorens izlūko Rietumu Lavingtonas augstienes apvidu, bet Lintons iet pa Sammeras augstieni.
Viņi meklē trīs stundas. Un neko neatrod.
Kad grupa atkal sanāk kopā, Gorens izklāj uz forda motora pārsega karti un ar pirkstu iebaksta punktā dienvidos no Imberas. Te ir pats poligona centrs. Armijnieki to dēvē par bīstamo teritoriju. Mēs tur lāgā neesam paskatījušies: pagaidām esam izlūkojuši tikai perifēriju.
Džejs skatās kartē. Viņš joprojām ir aizelsies. Lai to visu izbraukātu, būtu vajadzīga vesela diena; ja kājiņām, lēnām un uzmanīgi, vispār nezin cik ilgs laiks.
Neviens nestrīdas pretī.
- Šobrīd mums ir jāpieņem lēmums, bilst Gorens. Kuru katru bridi lēks saule. Ja mēs tagad turpināsim meklējumus, pastāv liela iespēja, ka mūs apturēs, un mums vairs nav attaisnojuma, kāpēc mēs te grozāmies.
- Ir vajadzīga cita leģenda, ierunājas Lintons. Mēs vienkārši pārvērtīsimies no nakts patruļas par dienas patruļu. Šodien ir svētdiena. Nedomāju, ka atradīsies tāds čaklītis, kas zvanīs uz armijas mācību poligonu, lai pārbaudītu, kas mēs tādi esam. Bet man ir vajadzīgs dators un printers, lai uztaisītu jaunus papīrus un šo to pārbaudītu.
Gorens paskatās pulkstenī. Četri nulle nulle. Es teiktu tinamies prom, līdz neviens vēl mūs nav pamanījis. Kamēr Trojs taisīs jaunus papīrus, varēsim pāris stundu pagulēt. Divpadsmitos atkal sanākam kopā, vēlreiz braucam šurp un strādājam līdz vakaram.
Megana piekrīt tāpat kā visi pārējie, tomēr viņu kā māti moka vainas apziņa: Semijai atkal būs jāpaliek pie viņas vecākiem.
Viņi sāk kraut mugursomas furgoniņā, taču pēkšņi Gorens paceļ roku. Visi sastingst. Tālumā zib auto priekšējie lukturi. Viņi aši paslēpjas aiz pamestas ēkas un noskatās, kā auto aiztraucas prom.
- Balts celtnieku furgoniņš, Gorens saka, piecēlies kājās. Virsū vārds "Smits un Dēli" vai kaut kas tamlīdzīgs. Aizmugurē pie numura nebija gaismas, to man neizdevās ieraudzīt. Viņš paskatās uz Meganu un Džimiju. Vai kādam no jums tas kaut ko izsaka?
- Jā, atbild Megana. Tas mums izsaka ļoti daudz.
144
Meistars vienatnē sēž tumšajā austrumu kambarī. Viņš gaida. Vienkārši gaida. Tāpat kā vakarrīt. Un tāpat kā aizvakar no rīta.
Tas izsenis ir bijis Ģildes Meistaru pienākums sekot saullēktiem un saulrietiem pār Templi un Stounhendžu. Tā top Ģildes ģeocentriskā pasaules aina. Svētajo Kalpi, tāpat kā grieķu filozofi tāpat kā Aristotelis un Ptolemajs -, tic, ka Visuma centrs ir noteikts punkts uz Zemes.
Viss rotē ap šo punktu. Tomēr Svētajo Kalpi ir gudrāki nekā senajie viedie. Viņi nekoncentrējas uz planētu kustību vien: būtiska ir ari tās ietekme, garīgo spēku virpulis, ko tā izraisa. Dvēseļu un enerģijas izkārtošanās. Mūžīgā spēka un būtības gravitācija.
Ģildes zināšanas ir senākās zemes virsū. No tām ir radusies astronomija, astroloģija, ģeogrāfija, meteoroloģija viss. Sentēvu gudrība.
Meistars raugās pa austrumzvaigznes lūku un redz pirmās saullēkta jausmas. Tā nav rītausma, nē. Kaut kas precīzāks. Mirklis, kad virs apvāršņa parādās lielās lodes augšējā maliņa. Šajā mirklī mainās spēku līdzsvars. Sīksīciņa sekundes daļa un ir beigusies nakts valstība.
Pirmoreiz elpu ievelk jaundzimusī diena.
Nenolaizdams acis no sārti oranžās ripas kāpšanas rīta debesīs, Meistars atļaujas brīdi padomāt par Ģildes jauno locekli. Par Fēniksu, kaulu no viņa paša kaula, miesu no viņa miesas. Šī zēnam būs zīmīga nakts. Un viņam arī. Asinssaites esot stiprākās saites pasaulē. Šis pieņēmums tiks pārbaudīts saulrietā. Kad lielā uguns lode aizslīdēs aiz rietumu pamales. Tad kļūs zināma atbilde.
Tad radīsies vēsture.
145
Keitlīna kliegdama uztrūkstas no miega.
Viņas cietuma kamera ir melnāka par melnu, lāpas pie sienām sen izdegušas. Gideons pieceļas no savām salmu cisām.
- Ērik! Ērik, palīgā!
Gideons virzās turp, kur skan murgu kliedziens, taustās uz priekšu necaurredzamajā tumsā. Cauri dzelzs durvīm spraucas Pielūku lāpu blāzma, un viņam izdodas saskatīt meiteni. Ceļgali piespiesti pie krūtīm, acis šausmās glāžainas.
- Kas pie jums tur notiek? kāds no Pielūkiem uzsauc.
- Palīgā! Lūdzu, palīdziet man!