- Kuš, Gideons mēģina viņu nomierināt. Nekas nav noticis. Viss ir kārtībā.
- Palīgā! Keitlīna kliedz arvien skaļāk.
Viņš apsēžas uz gultas malas un mēģina runāt rāmi un pārliecinoši.
- Keitlīna, tev rādās nelāgs sapnis. Mosties!
Kamerā iemetas divi Pielūki; to sejas lāpu gaismā izskatās kroplīgas.
- Nekas nav noticis, Gideons atskatās. Aizdedziet lāpas, un viņa nomierināsies. Viņa vienkārši ir nobijusies.
Viņš apskauj meitenes plecus. Nebaidies! Tev neviens nedarīs pāri. Šie vārdi iesprūst viņam rīklē. Melis.
Cita pēc citas tiek aizdedzinātas lāpas, skatienam pamazām atklājot sienas. Keitlīna pamostas no savu murgu šausmām, taču liktenis, ko viņa ierauga, ir tikpat baigs. Viņa tveras pie Gideona. Meitenes balss ir aizsmakusi un čerkstoša. Ūdeni! Man vajag padzerties!
Abi Pielūki skatās uz Fēniksu un gaida, vai viņš piekritīs.
- Atnesiet viņai ūdeni, lūdzu.
Garākais no abiem tas, kurš pirmīt viņam tika stādīts priekšā kā Vienradzis, aiziet uz tālāko kaktu un pasmeļ no akmens siles ūdeni. Viņš iedod māla krūku Keitlīnai; meitene dzer.
Gideons uzmanīgi skatās uz abiem apmetņos tērptajiem vīriem. Tie izskatās kaut kā citādi. Ir mainījusies to stāja, to izturēšanās. Viņš ielūkojas tiem acis. Ierauga tajās bažas, spraigu koncentrēšanos. Tad pamana, ka abu drānas tagad krīt citādi.
Abi ir bruņoti.
146
Meganai gribas dzīties viņam pakaļ. Gribas no aizmugures piespiesties Smitsena furgonam un iegrūst to grāvī. Gribas uzzināt, ko, ellē, viņš četros no rīta dara armijas teritorijā.
Gorens noāķē no siksnas rāciju. Komandieris "Atbalss" centrālei. Mēs redzējām baltu furgoniņu braucam no Imberas uz austrumiem. Uz borta rakstīts "Smitsens Sjerra Maiks Indija Tango Sjerra Eldorado Novembris Sjerra". Paturēt acis un ziņot, līdz tiek norādīts citādi. Ziņojums pabeigts.
Rācijā skan šņākšana, tad krakšķoša atbilde: Sapratu, komandieri. Sakarus beidzu.
- Kas tas bija? Megana pikti noprasa.
Gorens izskatās varen apmierināts ar sevi. Man visās četrās debespusēs ir novērošanas vienības, viņš atbild. Vēl kādu brīdi, kamēr ceļi ir tukši, no tām būs zināms labums. Pēc tam kļūs sarežģītāk. "Atbalss" puiši brauks nopakaļ un ziņos.
- Kāpēc jūs man neteicāt, ka jums ir tādas iespējas? Kā es varu strādāt, ja nezinu, kādi resursi ir jūsu rīcībā?
Amerikānis smaida līdz ausīm. Piedošanu, cienītā. Droši vien par manām iespējām jūs uzzināsiet tikai to, ko jums vajadzēs zināt. Viņš nomana, ka tūlīt dabūs dzirdēt kaut ko rupju. Ķīviņiem patlaban nav īstais brīdis. Jātiek prom no šejienes, iekams kļūst gaišs.
Megana bola niknas acis. Vai jums gadījumā negribas uzzināt, no kurienes šis auto brauc? Viņa skatās atpakaļ uz bīstamo teritoriju, no kuras parādījās Smitsena auto.
Kad Gorens ver muti, lai atbildētu, atkal ierunājas viņa rācija: "Atbalss" komandierim. Ir problēma. Liekas, objekts nupat mūs pamanīja.
147
Keitlīna nesaprot, kas ir šis cilvēks, kurš kopā ar viņu atrodas kamerā. Viņš stādījās priekšā kā Gideons, taču vakar viņa jutās pārāk vārga, lai kaut ko jautātu. Ko viņš te dara? Ko viņam vajag? Viņš ir ģērbies tāpat kā pārējie, taču izturas citādi. Viņš nav tik ļauns. Meitene šķielē uz svešā pusi.
Tas izturas draudzīgi. It kā būtu viņas pusē. Tomēr viņš ir viens no šiem briesmoņiem. Tas ir skaidrs. Sargi viņam klausa. Viņš teica, ka vajag iedegt lāpas, un tie iededza. Uzreiz. Viņš tos komandē. Tad kāpēc viņš atrodas šajā kamerā?
Nespēcīga, šķebenuma mocīta, viņa izkūņojas no gultas un mēģina paspert kādu soli. Gideons redz, cik saspringta ir meitenes seja. Tev nekas nekaiš?
- Un kas tev par daļu? Keitlīna skatās uz viņu kā izbiedēts dzīvnieks.
- Es negrasos tev darīt pāri.
Sirds viņai krūtīs salecas. Piepeši pamostas cerība. Vai mani vecāki ir samaksājuši prasīto izpirkumu? Vai es tikšu uz mājām? Aizmirsusi par piesardzību, viņa pieiet pie Gideona gultas. Viņi samaksāja, ja? Tādēļ es esmu šeit, nevis tajā drausmīgajā caurumā. Tādēļ tu runā ar mani kā ar cilvēku. Tu mani gatavo atbrīvošanai. Tā ir tāda kā aklimatizācija.
Gideons pieceļas un pietur meiteni, lai tā nepakristu. Nē, Keitlīna. Tā nav. Viņš atskatās uz dzelzs durvīm. Cik man zināms, izpirkuma maksa vispār nav pieprasīta. Taviem nolaupītājiem nav vajadzīga nauda. Man ļoti žēl.
Keitlīna nesaprot. Ja tiem nevajag naudu, ko tad tiem vajag? Viņas sejā atkal parādās izbailes. Tad kas te notiek? Ko tas viss nozīmē?
Apsēdies. Es tev mēģināšu paskaidrot.
Meitene apsēžas, tramīga kā mazs kaķēns.
Gideons jūt, ka arī viņu sāk pārņemt panika. Izdzirdējusi to, kas viņam sakāms, Keitlīna zaudēs galvu. Tomēr vajag viņai pastāstīt, viņai jāsaprot, kas te notiks. Viņai jāapzinās, ka šīs ir viņas dzīves pēdējās stundas.
148
Pūķis nenovērš skatienu no atpakaļskata spoguļa, viņa rokas cieši sažņaugušas stūri. Apmēram pirms piecām jūdzēm viņš aizmugurē kaut ko pamanīja. Tumšu plankumu. Apmēram piecsimt metru aiz viņa. Niecīgu, taču ar to pietika. Imberas ceļš vienmēr ir tukšs. Vienmēr. Šodien tā nav. Plankums nav pazudis.
- Pamēģini saprast, kas tur mums brauc aiz muguras, viņš saka Mušām. Kas tā ir par mašīnu?
Masīvais miesnieks pagriežas un skatās atpakaļ. Viņš pūlas saprast. Tas nav mazais furgoniņš, nav arī universālis. Pārāk tālu, es nespēju saskatīt. Kāds no tiem vāģiem ar lielo pakaļu. Fokuss vai golfs, kaut kas tamlīdzīgs.
- Tu nepamanīji, no kurienes tas uzradās?
Muša atkal apsēžas taisni. Nav ne jausmas. Kāpēc tu tā uztraucies?
- Armija te nevienam neļauj braukāt. Tad no kurienes tas uzradās un kāpēc vispār vazājas apkārt tādā agrumā?
Muša paliecas uz priekšu un raugās sānskata spogulī. Varbūt tur kāds ir apmaldījies.
- Var jau būt. Pūķis atlaiž gāzes pedāli un samazina ātrumu līdz trīsdesmit jūdzēm stundā. Atkal paskatās spogulī. Asinssarkana saules ripa un mazs, melns automobilis. Tas tuvojas. Celtnieks vēl vairāk samazina ātrumu.
- Es bremzēšu un bez brīdinājuma stāšos malā. Esi gatavs.
Muša izvelk aiz jostas aizbāzto superkompakto gloku 26 un
noliek to klēpī.
Pūķis uzsit uz bremzēm. Mašīna apstājas uz grantētās nomales.
Melnais auto strauji sametas sānis un nelabi taurē, tomēr neapstājas. Tiek nolaists loga stikls, vadītājs pavicina pamatīgu dūri.
Pūķis un Muša klusē. Viņi nenolaiž acis no sarkanajām ugunīm, kas attālinās pa putekļaino ceļu. Nogaida, līdz melnais vāģis vairs nav redzams.
- Piemāvies kā lopiņš, min Muša. Droši vien visu nakti žūpojis un tagad brauc uz darbu.
Pūķis atkal iedarbina motoru. Tā varētu būt. Iespējams, melnais brauc uz Tilshedu vai Vestdaunkempu. Cerēsim, viņš nosaka. Tieši šodien galīgi nav vajadzīgs, lai kāds mums sēdētu astē.
149
- Tu vispār pats saproti, ko tu runā? Keitlīna atmuguriski kāpjas prom. Kulti un cilvēku upurēšana? Kas tie par murgiem?! Viņa nervozi staigā šurpu turpu.
Gideons pašķielē uz durvju pusi. Aiz tām stāv Pielūki. Vienradzis un citi. Viņi gaida. Viņi visu dzirdēs.