- Mani pēc tā nevar sameklēt.
- Pagaidām.
- Es nekad neesmu bijis sodīts, Muša turas pretī. Manu pirkstu nospiedumu un DNS paraugu nav nevienā datubāzē.
Pūķis iesit viņam pa seju. Nekļūsti bezkaunīgs! Pietiek jau ar tavu nemākulību. Izrādi man to cieņu, kas pienākas Šaurā loka Uzraugam!
Muša piespiež plaukstu pie sūrstošā vaiga. Lūdzu, piedod!
Pūķis pārlaiž skatienu sanākušo sejām, kas blāvi vīd tumsā.
- Grebli, vai mēs varam tikt vaļā no šiem lietiskajiem pierādījumiem?
- Lai tie pazūd?
Pūķis paloka galvu.
- Pagaidām nevaram. Vēl ir tāds sīkums, ka viņš ir nodarījis miesas bojājumus policistam. Bet vēlāk jā, pavisam noteikti to varēs izdarīt.
- Labi. Pūķis atkal pievēršas Mušām. Vai kāds redzēja tavu seju?
- Policists neredzēja, tur bija tumšs. Dēls. Esmu drošs, ka viņš mani redzēja.
Pūķis kā bumbu raida savu jautājumu sanākušajiem.
- Vai mēs zinām, kas noticis ar viņu? Kur viņš ir?
Atbildi zina augumā sīkākais no sapulces dalībniekiem, rudmatis, kuru brāļi dēvē par Fēniksu.
- Viņš ir Solsberijas slimnīcā, atstāts novērošanai, bet nopietnu traumu nav. Viņu laidīs uz mājām rīt, varbūt pat šodien.
Ierunājas Greblis; viņa balss skan mierīgi un nesatricināmi:
- Pielūki paturēs viņu acīs.
- Labi. Pūķis vēl nav beidzis sarunu ar Mušu. Lai mums nepaliktu nekādas neskaidrības: tu taču tajā mājā neatradi neko tādu, kas varētu norādīt uz mums?
- Neko neatradu. Es pārmeklēju visas istabas gan augšā, gan lejā. Tur bija simtiem varbūt tūkstošiem grāmatu, bet nebija ne dokumentu, ne vēstuļu nekādu papīru, kur būtu pieminēti Svētajie vai Ģilde.
Varbūt viņš palika uzticīgs, atkal ierunājas Greblis.
Pūķis tā nedomā. Mēs zinām, cik dārgs tev bija mūsu nelaiķa brālis, taču tava lojalitāte šoreiz nav īsti vietā. Viņš izdarīja pašnāvību ārkārtīgi nepiemērotā brīdī; tā bija egoistiska un potenciāli bīstama rīcība. Viņš zināja, kam mēs gatavojamies un kādi ir viņa pienākumi.
Tad Uzraugs atkal pievēršas Mušām. Vai tu esi absolūti pārliecināts, ka viņa namā nebija pilnīgi nekā tāda, kas varētu likt domāt par mums un Ģildi?
-Ja arī bija, tā vairs nav. Uguns būs iznīcinājusi visu, kas atradās kabinetā.
Pūķis mazliet nomierinās: varbūt bažām tomēr nav iemesla. Iespējams, nejēdzīgi aizmirstā rīku soma ir maksa par uguni, kas šķīstīdama nosargājusi Ģildes noslēpumus. Tomēr galvenā problēma nekur nav pazudusi. Natenielam Čeisam Ģildes liktenī bija nozīmīga loma. Viņš bija viena no galvenajām personām rituāla otrajā posmā.
Viņa vairs nav, tātad šai lomai jāatrod cits izpildītājs.
Jo ātrāk, jo labāk.
15
Megana Beikere nogludina ogļu pelēkos svārkus un apsēžas uz cietā krēsla blakus Gideona gultai. Nu, stāstiet jel kas tad notika?
- Šķiet, ka es necik daudz neatceros.
Megana paskatās uz māsiņu, kas apstājusies viņai blakus. Vai te nav kādas klusākas vietas? Man vajag ar viņu aprunāties.
Māsiņai uzreiz nekas nenāk prātā, tad viņa attopas.
- Gaiteņa galā ir apskates telpa. Viņa parāda ceļu. Ieslēdziet zīmi "Aizņemts", tad jūs neviens netraucēs.
- Vai jūs varat paiet? Megana vaicā Gideonam.
- Skaidrs, ka varu. Man nekas nekaiš. Viņš lēni izceļ kājas no gultas, uzmanīdamies, lai nejēdzīgi lielā pidžama neatklātu svešiem skatieniem vairāk, kā būtu piedienīgi. Piedošanu, neesmu pienācīgi uzcirties. Svītrainās, izbalējušās flaneļa bikses nesniedzas pat līdz potītēm.
Māsiņa viņus pavada līdz apskates telpai un tur atstāj.
Megana ieslēdz zīmi "Aizņemts", aizver durvis un sagādā divus krēslus, vienu atnesdama no rakstāmgalda otras puses. Tātad kas notika pēc tam, kad jūs iekāpāt mašīnā un aizbraucāt?
Gideons jūtas kā pēdējais muļķis.
- Es nebiju visu iepriekš izdomājis. Kad es no jums atvadījos, pēkšņi sapratu, ka man nav kur palikt. Tad ienāca prātā, ka es taču varu aizbraukt uz tēva namu un pārlaist nakti tur. Iespējams, sirds dziļumos man vienkārši gribējās tur pabūt.
- Tas ir gluži dabiski.
- Varbūt. Mājas sētas durvis bija uzlauztas, es piezvanīju policijai un gāju paskatīties, kas īsti tur notiek.
Megana sakrusto kājas. Jums vajadzēja palikt ārā un gaidīt policiju. Vai tad viņi jums tā neteica?
Gideons neko tādu neatceras, taču negrib, lai viņa dēļ kādam būtu nepatikšanas. Droši vien teica. Es vienkārši gribēju pārliecināties, ka neesmu sacēlis trauksmi bez iemesla.
- Nebijāt vis, kā izrādījās.
- Tā gan. Tēva kabinetā rosījās svešs cilvēks. Viņš tam pielaida uguni.
- Kā? Ko tieši viņš darīja?
Arheologa atmiņa ainu ir saglabājusi visos sīkumos.
- Vienā rokā kreisajā viņam bija prāvs papīru žūksnis, un viņš to aizdedzināja ar šķiltavām: tām lētajām, mazajām šķiltaviņām.
- BIC1
- Droši vien. Viņš aizdedzināja papīrus, tad pielaida uguni aizkariem un gribēja aizsvilināt ari mana tēva rakstāmgaldu.
- Tajā brīdī jūs iejaucāties?
- Ne gluži. Vispirms es vienkārši aizvēru un aizslēdzu durvis. Tad sapratu, ka man jāizlaiž šis cilvēks ārā, citādi viņš tur, visticamāk, sadegs.
- Daudziem droši vien rastos kārdinājums atstāt viņu, lai jau sadeg.
- Man radās.
- Labi, ka jūs tam neļāvāties. Citādi es šorīt būtu ieradusies, lai jūs apsūdzētu noziegumā.
- Zinu.
Megana ieskatās viņā vērīgāk. Gideons Čeiss ir zinātnieks, nevis kauslis. Tādi vīrieši kā viņš it kā ir lieli un stipri, taču viņiem dzīvē nav bijis jāiemācās izkulties no dzīvībai bīstamām situācijām.
- Tātad jūs atvērāt durvis, bet viņš uzreiz metās jums virsū?
- Tieši tā. Viņš pagrūda mani, un es saķēru viņu aiz vidukļa, bezmaz kā regbijā. Tikai es nenometu viņu zemē, un viņš sāka mani zvetēt un spārdīt.
Megana skatās uz brūci. Tā ir savāda. Viņš jums pamatīgi sagriezis vaigu. Spriežot pēc brūces, es teiktu, ka uz kāda no labās rokas pirkstiem viņam bija gredzens, iespējams, zīmoggredzens.
- Es nepamanīju. Tikai to, ka stipri sāpēja.
- Varu iedomāties. Viņa paņem somu, ko pirmīt nolika uz grīdas. Vai jums nebūs iebildumu, ja es jūs nofotografēšu? Kamēr brūces kontūras ir labi redzamas…
- Lūdzu, kāpēc ne.
Megana pastumj sānis mazītiņā fotoaparāta vāciņu un tad uzreiz apžilbina viņu ar zibspuldzi. Piedodiet! viņa tumsā atvainojas. Vēl reizīti!
Atkal uzliesmo zibspuldze, tad Megana izslēdz kameru.
Es iedošu bildes ekspertiem, lai viņi pasaka, ko par to domā. Kamera tiek iemesta atpakaļ somā. Ja mēs sadzīsim rokā tipu, kurš jums iezvēla ar šo gredzenu, viņam būs jāpasēž cietumā par miesas bojājumiem, ielaušanos un ļaunprātīgu dedzināšanu. Tīri jauka buķetīte, par to viņš varētu dabūt krietnus gadus.
- Varētu?
- Diemžēl visdrīzāk tā ari notiktu. Anglijas tiesneši laipni uzklausītu jebkādus asarainus stāstiņus: ka viņš bērnībā slapinājis gultiņā, ka viņa tēvs bijis dzērājs un tā joprojām. To sauc par vainu mīkstinošiem apstākļiem. Vai jums izdevās viņu apskatīt?